Kas viņš īsti bija? Arhitekts? Dizainers? Fotogrāfs? Gleznotājs? Skulptors? Bez šaubām – viena no aizraujošākajām XX gadsimta radošajām personībām, kura vienlīdz ģeniāli pakļāva sev visas šīs jomas, turklāt – vispārākajā pakāpē

DizaIna ikona

Tik liels bija Etores Sotsasa (Ettore Sottsass) talants. Diemžēl latviešu publikai šis itāļu dizaina metrs ar aso prātu nav plaši pazīstams. Vairāk dzirdēts par viņa pagājušā gadsimta 80. gados Milānā dibināto avangarda dizaina grupu Memphis, kas pasauli satricināja ar košiem postmodernisma stila paraugiem, kuri šodien gozējas dizaina ikonu augšējos plauktos. Sotsasu var saukt par veiksminieku ne tikai profesionālajā, bet arī privātajā dzīvē. Viņa otrā dzīvesbiedre un dvēseles radiniece Barbara Radiče (Barbara Radice), ar kuru romantiskās attiecības aizsākās Venēcijas biennāles laikā 1976. gadā, ir pazīstama žurnāliste, kura arī šodien kopj Sotsasa radošo mantojumu, raksta grāmatas par viņu, sniedz intervijas, kūrē un piedalās retrospekciju u.c. pasākumu organizēšanā. Un tur ir, ko izrādīt. 90 gadu ilgajā mūžā Sotsass bija neizsmeļami auglīgs radītājs. Līdz pēdējam elpas vilcienam viņš strādāja, izaicinot dažādas industrijas jomas. Var teikt, ka Etores Sotsasa zvaigzne mirdzēja spožāk par citām. Tas daļēji saistīts ar astoņdesmitajiem, kad aizsākās dizaineru personību dievināšana.

Pastāv viedoklis, ka ar savu nekļūdīgi atpazīstamo rokrakstu viņš dažkārt kļuva par savu panākumu upuri – «pārāk izplatīts, pieejams un viegls» gluži kā popmūzikas hitu karalis. Tādējādi Sotsasa dizaina «skaņdarbu» patiesais dziļums dažkārt līdz galam palika neizprasts. Pats viņš parasti dusmojās, kad kāds nodēvēja viņu par mākslinieku, jo līdz mūža galam vēlējās būt arhitekts.

Rakstāmmašīna kā karamele

Etore Sotsass (1917–2007) pasaulē nācis Insbrukā, Austrijā, bet studējis, strādājis un visu mūžu nodzīvojis Itālijā. Viņa tēvs bija itāļu arhitekts Etore Sotsass seniors (1892–1953), māte – austriete Antonija Peintnere. Sotsass juniors bērnību pavadīja gleznainajā Trentīno, bet pamatizglītību ieguva Turīnā, zinātniskajā licejā Galileo Ferraris ar padziļinātu fizikas un matemātikas programmu. Sekojot tēva pēdās, 1939. gadā ar arhitekta grādu viņš absolvēja prestižo Turīnas Politehnikumu. Paralēli arhitektūras studijām jaunietis apguva glezniecību. Otrais pasaules karš ieviesa korekcijas jaunā arhitekta nākotnē. Pēc iesaukšanas militārajā karadienestā viņš sešus gadus pavadīja cietumos un darba nometnēs Dienvidslāvijā.

Atgriežoties mājās, Sotsass sākotnēji strādāja tēva arhitektūras studijā un piedalījās kara laikā nopostīto būvju atjaunošanas projektos. 1947. gadā Milānā viņš atvēra starpdisciplināru arhitektūras un rūpnieciskā dizaina studiju, fokusējoties uz stikla, keramikas, mēbeļu u.c. dizainu.

Piecdesmitajos gados Sotsass kādu laiku praktizēja Ņujorkā dizainera Džordža Nelsona (George Nelson) studijā, sadarbojās ar amerikāņu uzņēmēju Irvingu Ričardsu (Irving Richards), vairākiem britu dizaineriem u.c. Ar pirmo sievu angļu literatūras tulci un žurnālisti Fernandu Pivano viņi daudz ceļoja pa Eiropu, Ameriku, Āzijas valstīm. Šie ceļojumi kļuva par iedvesmas avotu un turpmāko darbu konceptuālo platformu. 1957. gadā Sotsasam piedāvāja mēbeļu uzņēmuma Poltronova radošā direktora amatu. 1958. gadā aizsākās 30 gadu ilgā, auglīgā sadarbība ar kompāniju Olivetti, kas vainagojās ar virkni ikonisku elektronikas produktu. 1959. gadā izstrādātais kalkulators Elea 9003 ieguva prestižo Compasso d’ Oro apbalvojumu. 1968. gadā dizaina fanu sirdis sildīja portatīvā rakstāmmašīna Valentine (izstrādāta kopā ar Periju Kingu (Perry King)), kuras spilgtais korpuss līdzinājās krāsainai karamelei. Šodien tā ierindojas starp ievērojamākajiem XX gadsimta industriālā dizaina paraugiem un tiek eksponēta Ņujorkas MoMA laikmetīgajā kolekcijā.

Sotsass uzturēja ciešas saites ar rakstniekiem, dzejniekiem un māksliniekiem visā pasaulē. Kā brīvdomātājs viņš iesaistījās dažādās intelektuāļu kustībās. 60/70. gadu robeža viņa karjerā iezīmējās ar protesta garu, kad meistars izmantoja dizainu kā sociālās kritikas instrumentu. Viņam pašam ļoti patika rakstīt. Un savu netradicionālo viedokli viņš izteica, izmantojot neparastu vārdu krājumu un rakstīšanas manieri.

Arī viņa dizaina valoda bija neparasta. Neatkarīgi no tā, vai tās bija mēbeles vai lampas, pūstais stikls vai keramika, golfa klubi, zīmolu veikali vai izstāžu zāles, viss tika veidots «laimīgu» krāsu buķetē un rotaļīgi ģeniālos risinājumos. Acīmredzami būdams ciešā kontaktā ar avangardu, Sotsass nekad nenoraidīja vēsturi. Pētnieki viņa dizainu mēdz dēvēt par arhitektūras vingrinājumu.

Dizains pāri visam

1980. gadā Sotsass kopā ar partneriem dibināja studiju Sottsass Associati. Gadu vēlāk – leģendāro Memphis grupu, kuras zīmīgais nosaukums cēlies no tikpat leģendāra Boba Dilana blūza. Protagonistu mērķis bija mainīt laikmetīgo mēbeļu formu un funkciju, un iespēju robežās pielietot iespaidus, ko notvēra un iemācījās Sotsass neskaitāmo ceļojumu laikā. Tātad – vispirms emocijas, un pēc tam funkcija!

Dibinot Sottsass Associati, meistars bija 63 gadus vecs, bet visi pārējie – gados jauni cilvēki, kā, piemēram, nesenie arhitektūras studiju absolventi Marko Dzanini (Marco Zanini) un Mateo Tuns (Matteo Thun). Barbara Radiče atceras, ka tobrīd visi, ieskaitot pašus partnerus, domāja, ka Sotsass ir traks, vienādās daļās iesaistoties uzņēmumā ar četriem jaukiem un inteliģentiem, bet pilnīgi nepieredzējušiem zēniem. Tomēr Sotsass domāja citādi, sacīdams: «Kad es biju jauns, neviens man nedeva darbu vai iespējas. Taču es zināju, ka spēju paveikt ārkārtīgi daudz, un to vienmēr atcerējos. Protams, sākumā viņi patiešām bija jauni, tālab dažkārt man nācās piedzīvot aukstus sviedrus.»

Memphis «dzīslās» ritēja gan paša Sotsasa, gan Milānas novatoru, gan dažu starptautiski pazīstamu dizaineru asinis. Grupa izpaudās kā aizraujoša 80. gadu kultūras parādība, kas mainīja dizaina pasaules radošo un komerciālo loģiku. Tā apgāza iepriekš pastāvošos priekšstatus par «dzīves telpas» ideju. Ar Memphis dizains atrada jaunu izteiksmes veidu līdz šim nebijušā formas, materiālu un rakstu valodā, uzrunājot ar košām krāsām un neierobežotu asimetriju. Grupa aktīvi darbojās no 1981. līdz 1987. gadam, taču kļuva par teju mītisku jaunā dizaina simbolu, kam joprojām ir savi sekotāji un kolekcionāri.

Stikls ar lielo «S»

Visa mūža garumā, līdz pēdējam elpas vilcienam 2007. gada decembrī, kad viņš vēl radīja krāsainos spoguļus zīmolam Glas Italia, Sotsasu dziļi fascinēja stikla stihijas maģiskums. Attiecības ar Venēcijas Murano salas stikla pūtējiem viņš nodibināja jau 1947. gadā, gadu vēlāk izstādot savus darbus Venēcijas biennāles paviljonos. 70. gados Sotsass pārgalvīgi eksperimentēja ar stikla tehnikām, izstrādājot kolekcijas Vistosi ražotnei. Memphis grupas periodā tapa unikālas stikla skulptūras, ko viņš darināja, sadarbojoties ar Toso fabrikas amatniekiem. Šajā sadarbībā viņš izaicināja senās Murano stikla tradīcijas, veicot eksperimentus ar ķīmiskās līmes pielietojumu un metāla stiepļu dekorējumiem. Sotsasu vieno ilga sadarbība ar Venini zīmolu, kam viņš projektēja neparastas lampas un dekoratīvus priekšmetus izsmalcinātos krāsu salikumos, kas tapuši sensitīvā stikla slāņu pārklāšanas procesā.

Astoņdesmito gadu beigās Sotsass sāka eksperimentēt ar jaunām stikla dizaina metodēm, kādas Murano salā neizmanto. Tā aizsākās kopdarbs ar zīmoliem Alessi, Baccarat, Egizia, Fontana Arte, Serafino Zani, Swarovski, Glas Italia. Rezultātā tapa darbi, kas apvienoja rūpnieciskā stikla inovācijas un gadsimtus senas kristālstikla tradīcijas. 1999. gadā pēc Kataras šeiha Sauda Al Tani uzaicinājuma Sotsass radīja 21 stikla skulptūru, dažas no kurām augstākas par metru, kas tika izgatavotas Cenedese stikla rūpnīcā Murano un izstādītas šeiha Millenium House projektā. 2002. gadā sadarbībā ar Marseļas pētniecības centru Cirva Sotsass izveidoja stikla objektu sēriju Kachina, iedvesmojoties no Amerikas pamatiedzīvotāju Pueblo kultūras tāda paša nosaukuma lellēm, ko izmantoja reliģiskos rituālos un ceremonijās.

Pats Etore Sotsass rakstīja: «Es mēģināju izvairīties no ikdienas priekšmeta un radīt stikla darbus ar lielo «S». Protams, tā ir bīstama pieeja. Es nevēlos būt mākslinieks vai tēlnieks, bet galu galā manis radītie priekšmeti izskatās kā stikla skulptūras, kas tomēr tādi nav: tas ir sajaukums, ko nav viegli definēt.»

2017. gadā par godu Sotsasa simtajai dzimšanas un desmitajai aiziešanas gadadienai Itālijā, Vācijā, Francijā, ASV u.c. notika virkne spožu retrospekciju, daudzveidīgi fokusējoties uz viņa personību un darbiem. Šobrīd ar pilnu jaudu modē atgriežas astoņdesmitie, kad Sotsass bija... dievs. Eksperti norāda, ka neticami audzis pieprasījums pēc vienas no viņa pazīstamākajām ikonām – Carl- ton grāmatu plaukta. Tā cena Memphis Milano katalogā ir 13 799 eiro. Sotsasa fenomens atgriežas.