Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir viena no straujāk augošajām, un tās pakalpojumi veido nozīmīgu daļu Latvijas eksporta bilancē, tāpēc darbaspēka pietiekamība šajā nozarē ir īpaši aktuāls jautājums

Darbaspēks

Daudzās nozarēs tiek apspriests darbaspēka trūkums, tostarp – informācijas tehnoloģijās (IT). «Darbinieku Latvijā trūkst, un IT joma nav izņēmums. Būtu vērts pievērst tai īpašu uzmanību, jo šī ir industrija ar augstu pievienoto vērtību un nākotnes potenciālu,» uzskata Ernests Gabrāns, SIA Wunder Latvia vadītājs. Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs uzsver, ka ir atšķirīga situācija, ja darbaspēka trūkst apstākļos, kad konkrētā industrija aug un visu laiku vajag vairāk cilvēku, un tad, ja darbinieku trūkst jomā, kura neaug. Pēdējos gados ir būtiski pieaugusi interese pēc IT profesijas un absolventu skaits aug, kaut arī nedaudz lēnāk, kā M. Jegorovs vēlētos.

Ierobežo attīstību

«Līdzīgi kā daudzus Latvijas uzņēmumus, arī RIX Technologies vēlēšanos paplašināties ierobežo augsti kvalificētu IT speciālistu trūkums. Vienlaicīgi kopējais IT studijas beigušo un nesen karjeru iesākušo speciālistu daudzums nebūt nav mazs. Iespējams, uzņēmumiem, kuru kvalitātes latiņa ir zemāka, aktuālā situācija IT speciālistu darba tirgū nešķiet tik traģiska,» pauž Eva Butāne, AS RIX Technologies valdes locekle. Tas var būt atkarīgs arī no tā, vai uzņēmums pārdod speciālista ar noteiktu sertifikātu darba stundas vai gala produktu un augstvērtīgus pakalpojumus. «Strādājot ar augstākās raudzes speciālistiem, jāsecina, ka to atalgojums pēdējos gados ir kāpis tik strauji, ka faktiski jau ir sasniedzis vai pat pārsniedzis Rietumeiropas rādītājus. Acīmredzami šāda situācija ir tiešas sekas uzņēmumu, tostarp starptautisko, konkurencei par labākajiem un speciālistu katastrofālajam trūkumam,» viņa spriež.

E. Gabrāns uzskata, ka šobrīd atalgojums diez vai ir arguments, kādēļ IT speciālisti brauktu strādāt ārpus Latvijas. Arī te par augstas kvalifikācijas darbu var saņemt ļoti labu algu, turkāt pilnvērtīgai un, viņa skatījumā, sabalansētai dzīvošanai Latvija ir piemērota valsts. Tie IT jomas speciālisti, kuri šobrīd lemtu par strādāšanu ārzemēs, visdrīzāk to darītu saistībā ar izaicinošu projektu vai iespēju, kas rodas vienreiz dzīvē, nevis finansiālā nodrošinājuma dēļ. Piemēram, lai strādātu kādā nākotnes tehnoloģiju jaun- uzņēmumā starptautiskā vidē, kur gūt neatsveramu pieredzi.

Bez darba nepaliek

Runājot par IT programmu absolventu piemērotību darba tirgum, M. Jegorovs teic, ka neviens bez darba nepaliek. «Ja skatāmies uz apmācību kvalitāti, nav etalona, ko varētu paņemt par atskaites punktu, piemēram, Lielbritānijas desmito labāko universitāti un salīdzināt ar mūsu. Veicot šādu salīdzinājumu valsts līmenī, tas kļūst politisks un jēgas no tāda nav nekādas, no otras puses, etalons ir etalons, tas dod daudz informācijas. Visticamāk, mums to vajadzētu darīt. Ļoti priecē, ka Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir sākušas sadarbību ar Bufalo Universitāti, kas ir viena no labākajām ASV IT jomā. Ceru, ka šī programma nodrošinās, ka mūsu pasniedzēji pārņem labāko praksi,» saka M. Jegorovs.

E. Gabrāns uzskata, ka jauno speciālistu profesionalitātes līmenis un sagatavotība ir ļoti dažāda. Tas ir atkarīgs ne tikai no izglītības iestādēm un to kvalitātes, bet lielā mērā arī no pašiem studētgribētājiem. «Ja runājam par programmētājiem – nepietiks vien ar teorētiski apgūtām zināšanām, ir vajadzīga prakse. Nav nozīmes, vai to prasa un realizē studiju ietvaros vai students pats tam izmanto savu brīvo laiku, bet realitāte ir tāda, ka bez prakses par izciliem speciālistiem nekļūst,» tā viņš.

E. Butāne no augstskolām un koledžām vēlētos lielāku uzsvaru uz praktiskākām lietām, jo bieži vien jaunie censoņi ar labām akadēmiskajām sekmēm ir pilnīgi nesagatavoti reālu darba uzdevumu izpildei. «Manuprāt, būtu striktāk jāatdala studiju akadēmiskā daļa, skaidri apzinoties atbildi uz jautājumu – kāda daļa no tūkstošiem studējošo tiešām būs spējīgi rezultatīvi darboties zinātnē vismaz Eiropas mērogā,» viņa teic. Pozitīvu impulsu varētu sniegt arī esošo profesionāļu iesaiste apmācību programmu izveidē un regulārā to atjaunošanā, varbūt arī pašā apmācību procesā, kā arī daudz dziļāka un mērķtiecīgāka iesaiste studentu prakses aktivitātēs.

Accenture aktīvi iesaistās dažādās izglītības programmās dažādos līmeņos – skolās, augstskolās, kā arī valsts līmenī, veidojot IT izglītības standartu. «Strādājam, lai trīskāršotu IT absolventu skaitu. Nesen atvērām platformu Bits, kuras mērķis ir ik gadu sekmēt 3000 IT profesionāļu sagatavošanu Latvijā,» viņš norāda.

Arī E. Gabrāns uzskata, ka industrijas uzņēmumiem ir jāturpina iesaistīties speciālistu kompetences un zināšanu celšanā, tostarp pārkvalifikācijā. Wunder speciālisti šobrīd ir iesaistīti vismaz četru izglītības iestāžu apmācību kursu un programmu satura veidošanā – gan reģionos, gan Rīgā.

Izglītība kā pakalpojums

Pieredzējušu profesionāļu palīdzība no citām valstīm ir minimāla, un tā nemaina situāciju pēc būtības, kas nozīmē, ka kopumā Latvijas uzņēmumi var paļauties tikai uz savām augstskolām un absolventiem. «Tam ir savi plusi un savi mīnusi. Zema vidējā atzīme matemātikā visā valstī ir dikti slikti, jo šāda atzīme liedz iesaistīties jebkādā precīzā pasākumā – medicīnā, inženierzinātnēs, ekonomikā un jebkur citur, kur ir svarīgi saprast, ar ko atšķiras 0 no 1, lai neizrautu ne to zobu,» teic M. Jegorovs. Vienlaikus redzama daudz lielāka interese no universitātēm, visās ir IT programmas, tostarp arī angļu valodā, kas augstskolām ļauj paplašināt pakalpojumu klāstu un pelnīt papildu tiem līdzekļiem, ko tās saņem no valsts. «Nav iespējams veidot konkurētspējīgas universitātes tikai uz to studentu rēķina, kas ir iekšējā tirgū. Ir svarīgi izglītību veidot kā pakalpojumu – cilvēki atbrauc, iemācās un brauc tālāk. Tas viss ir pozitīvi,» viņš uzskata.

Viena no problēmām ir tā, ka Latvijā ir maz cilvēku ar doktora grādu IT jomā, kas automātiski nozīmē, ka ir maz pasniedzēju. «Ja grib, lai būtu mūsdienīga programma, fakultātē vajag 50 pasniedzēju un aptuveni 1000 studentu. Kamēr nav apjoma, nekas nav iespējams. Ir jāizvirza mērķis un jāstrādā uz to,» teic M. Jegorovs.

Valstisks jautājums

«Valstiskā līmenī ir jāpatur prātā, ka mūsu nācija ir tik liela, cik tā ir. Mums ir jābūt atbildīgiem par to, ka ar šo ierobežoto, Latvijā pieejamo darbaspēku mēs nedrīkstam radīt preces un pakalpojumus ar zemu pievienoto vērtību. Mums tam trūkst pāris miljonu iedzīvotāju. Diskusijas par to, ka nedrīkst celt minimālās algas, jo uzņēmēji to nevar atļauties, ir nožēlojamas. Valsts līmenī ir jārisina jautājums par pārkvalificēšanās iespējām esošajiem speciālistiem un jāvirza darbaspēks nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, tostarp IT industrijā,» uzskata E. Gabrāns.

Dažāda komanda

Accenture Latvijas filiālē strādā 350 ārvalstu kolēģu. To īpatsvars nav ļoti liels un ir uzkrāts ilgstošā laika periodā, cilvēki ir no visdažādākajām valstīm – Turcijas, Ēģiptes, Argentīnas, Nepālas utt. M. Jegorovs teic, ka dažādas izcelsmes cilvēku komanda bagātina vietējo darba vidi un ļauj katram labāk saprast, kā procesi notiek citur, un salīdzināt. «Tas kapitāli bagātina komandu. Strādājam ar lielām kompānijām, kas parasti ir multinacionālas, un ir svarīgi, ka māki būt atbilstošs šādos kulturālos jautājumos. Mūsu klienti ir starptautiski, un arī darbinieki kļūst starptautiski,» saka M. Jegorovs. Strādājot ar klientu no Francijas, ir izdevīgi, ja projekta vadītājs ir, piemēram, no Itālijas, jo vidusmēra Latvijas iedzīvotājs nespēj komunicēt tik daudz, cik būtu nepieciešams Francijas pusei, it sevišķi pa telefonu. Viņš min vēl vienu nesenu piemēru – uz Accenture Rīgas biroju bija atbraucis klients no ASV, kuru pārstāvēja arī cilvēks, kurš 90. gados aizbēdzis no Kuveitas un tagad ir Amerikas pilsonis. Latvijas iedzīvotājiem būtu grūti risināt neformālas privātas sarunas, ja nav līdzīgas pieredzes un dziļas vēstures un kultūras zināšanas.

IT konsultantu darbs līdzinās ārsta arodam – neviens negrib iet pie ārsta, kuram nespēj uzticēties. «Mūsu profesija ir tikpat intīma. Klients mums uztic savas svarīgākās sistēmas, noslēpumus. Ja nemākam darīt to, ko darām, vai mums nevar uzticēties, mēs esam ārā no biznesa,» spriež uzņēmuma vadītājs.

Trešdaļa sieviešu

Accenture dažādās IT pozīcijās strādā aptuveni 29% sieviešu. «Par šo jautājumu tiek runāts sen, bet, ja skatāmies uz Latvijas sabiedrību, nevaram pateikt, ka tajā nav līdztiesības. Tāda situācija ir izveidojusies dažādu iemelsu dēļ – arī sarežģītu un rūgtu vēsturisku apstākļu dēļ. Ja salīdzinām ar ASV vai Angliju, viena no būtiskākajām atšķirībām ir tā, ka ASV līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem vīriešiem bija daudz lielāka pelnītspēja un bija daudz ģimeņu, kur strādāja tikai vīrietis. Latvijā un visā Austrumeiropas teritorijā, ko bija skārusi Krievijas Lielā revolūcija, kopš 1918. gada strādāja abas puses. Skatoties antropoloģiski, tas ir svarīgs parametrs – pēc šādām izmaiņām jāgaida divas paaudzes un situācija mainās. Taču Latvijā mēs arvien neredzam nereāli lielu gribu un vēlmi no meiteņu puses mācīties IT,» saka M. Jegorovs. Ja sievietes izvēlētos studēt eksaktās zinātnes, Latvijā varētu būt vēl 100 tūkstoši matemātiķu, programmētāju un IT cilvēku, kuri būtu nodarbināti un iesaistītos valsts IKP palielināšanā. Lai gan jau ilgstoši tiek runāts, ka šajā jomā ir labas algas un augsts pieprasījums pēc darbiniekiem, sievietēm šī joma nešķiet gana saistoša. «Ja meitenei ir labas sekmes matemātikā, viņa biežāk izvēlas studēt finanses, nevis programmēšanu, kas, rupji runājot, ir tie paši cipari plus algoritmi. Kaut kādu iemeslu dēļ meitenes tomēr izvēlas citas jomas. Mans uzdevumus ir saprast, kādi tam ir iemesli. Pieņemts domāts, ka cilvēki pieņem lēmumus saskaņā to, kādu labumu var sev maksimizēt. Ļoti iespējams, ka mēs neesam sapratuši, ka dažādi dzimumi to dara, izmantojot dažādus algoritmus. Diemžēl šajā jautājumā ir daudz ne īsti zinātnisku momentu,» viņš pieļauj.

Izvēles jautājums

Dažādi pētījumi liecina, ka sievietes vidēji saņem mazāk nekā vīrieši. M. Jegorovs norāda, ka tam var būt divi iemesli – sieviešu izvēle strādāt profesijā, kur vidēji ir zemākas algas nekā citās, un uzņēmumu uzvedība, nenodrošinot godīgu samaksu. «Otro ir ļoti vienkārši atrisināt – ja tādas problēmas pastāv, to var risināt ar audita un VID palīdzību. Cik man zināms, Latvijā juridiski nav atļauts izmaksāt algu, ņemot vērā dzimumu,» viņš teic.

Tas, kāpēc cilvēki izdara dažādas izvēles, ir grūtāk analizējams jautājums. No vienas puses, ikvienam ir izvēles brīvība un ir jāuzmanās, cenšoties programmēt sabiedrības gribu, jo katram pieder izvēles tiesības. Izvēlei var būt racionāli, ekonomiski, psiholoģiski un sabiedriski pamatojumi. No otras puses, ir jautājums, vai cilvēkiem, kuri izdara izvēli, ir informācija par citām jomām un iespējām tajās.