Uz sliekšņa izmaiņas braucieniem uz Sanktpēterburgu
Kopumā Latvijas pases «stipruma» reitings pasaulē ir labākais Baltijas valstu vidū
Vīzu režīms
Reitingu izveidē tiek izmantotas dažādas metodoloģijas, un ne vienmēr to rādītāji atbilst Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošajai oficiālajai informācijai. Tomēr bezvīzu/vīzu uz robežas valstu skaits reitingos Latvijai noteikti ir ļoti labs. Saskaņā ar ĀM rīcībā esošo no ārvalstīm saņemto oficiālo informāciju, Latvijas pilsoņi bez vīzas var ieceļot 112 valstīs, nepilsoņi – 47, par visu informē ĀM Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.
Uz Chingis Khan
Nekas nestāv uz vietas, tostarp ieceļošanas kārtība Latvijas valstspiederīgajiem dažādās valstīs. Šīm aktualitātēm der sekot līdzi, jo itin bieži izmaiņas ir atvieglojumi – tātad priecīgas ziņas, kas var ietekmēt izbraukumu plānus, pēdējo pāris gadu korekcijas uzskaita G. Japiņa. No 2018. gada 27. jūlija Latvijas pilsoņi un nepilsoņi var ieceļot Baltkrievijā bez vīzas līdz 30 diennaktīm, ja ieceļo un izceļo no valsts ar avioreisu caur Minskas lidostu (līdz tam – 5 dienas). Savukārt no pērnā gada 24. aprīļa Latvijas pilsoņi un nepilsoņi Beninas vīzu pirms ieceļošanas valstī var noformēt tiešsaistē evisa.gouv.bj. Tas attiecas uz tūristiem un maksimums – 8 dienām. Pilsoņi un nepilsoņi vīzu var saņemt Beninas robežkontroles punktos.
No 2018. gada 1. jūlija to valstu pilsoņi, kurās nav Mongolijas diplomātiskās pārstāvniecības (Latvijā akreditētā Mongolijas vēstniecība atrodas Polijā), vīzas var saņemt, ieceļojot starptautiskajā lidostā Chingis Khan Ulanbatorā. Savukārt no 21. marta tūristi Omānas vīzai var pieteikties elektroniski Omānas policijas mājas lapā rop.gov.com.
Lai ceļotu uz Jaunzēlandi
Šai gadā ieviestās izmaiņas startē 1. februārī, kad Latvijas pilsoņi var ieceļot Uzbekistānā bez vīzas uz laiku līdz 30 dienām. Latvijas nepilsoņiem un ceļotājiem, kas plāno uzturēties ilgāk par mēnesi, jānoformē elektroniskā vīza e-visa.gov.uz vai Uzbekistānas vēstniecībā Latvijā. Savukārt no 1. jūlija Latvijas pilsoņi var noformēt elektronisko vīzu ieceļošanai Kaļiņingradas apgabalā Krievijas Federācijā. Analoga kārtība no 1. oktobra būs braucieniem uz Sanktpēterburgu un Ļeņingradas apgabalu.
«Starp citu, par e-vīzas ieviešanu paziņojusi arī Ēģipte, bet praktiski šī sistēma, cik mums zināms, vēl nestrādā, un ĀM nav informācijas par sistēmas pilnveides grafiku,» piebilst G. Japiņa.
No 2019. gada 14. aprīļa Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Taizemes Karalistē līdz 30 dienām vīza nav nepieciešama, ja ieceļošanas mērķis valstī ir tūrisms.
Nedaudz citādi būs ar Jaunzēlandi, tas ir, no 2019. gada 1. oktobra Latvijas pilsoņiem pirms ceļojuma uz Jaunzēlandi jāreģistrējas un jāpieprasa #NZeTA (New Zealand Electronic Travel Authority).
Noskaidrot pirms
G. Japiņa akcentē, ka ES veido kopēju vīzu politiku. Tādējādi lēmums par trešās valsts pilsoņu atbrīvošanu no vīzas prasības ir ES kopējā kompetence; Latvija nevar šādus lēmums pieņemt vienpusēji. Tomēr tas neizslēdz iespēju trešajai valstij saskaņā ar saviem noteikumiem un apsvērumiem vienpusēji noteikt bezvīzu režīmu Latvijai.
Ir daudz un dažādas nianses, ko der zināt ceļotājiem, piemēram, ka dažkārt braucieniem nav nepieciešama vīza, bet vajadzīgs saņemt elektronisku ieceļošanas atļauju. Tas attiecas, piemēram, dodoties uz ASV un Austrāliju, drīz arī uz Jaunzēlandi. Šādos gadījumos svarīgi atļauju ne tikai pieteikt, bet arī saņemt atbildi no attiecīgās valsts imigrācijas iestādes, ka tāda ir piešķirta.
Daudzām trešajām valstīm, braucieniem uz kurām vajadzīga vīza, nav vēstniecības Rīgā. Šādā gadījumā jānoskaidro, kura vēstniecība ir atbildīga par vīzu izsniegšanu Latvijas valsts piederīgajiem. Parasti tā ir vēstniecība kādā no tuvējām valstīm (Stokholmā, Helsinkos, Viļņā, Maskavā, Varšavā u.c.). Šādos gadījumos svarīgi rezervēt vīzas saņemšanai papildu laiku un, ja nepieciešams, arī braucienu uz attiecīgo vēstniecību.
Jebkurā gadījumā ikvienam ceļotājam pirms brauciena der iepazīties ar ceļojumu brīdinājumiem par konkrētām valstīm un teritorijām ĀM mājaslapā.
Neskaidrības par Krimu un Kipru
ĀM bieži saņem jautājumus par ieceļošanas kārtību. Aktuālākie skar brīdinājumus par Ukrainu, Gruziju, Kipru. Tālab jāuzsver, ka saskaņā ar spēkā esošajiem Ukrainas normatīvajiem aktiem iebraukt Krievijas Federācijas (KF) prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai caur Ukrainas robežkontroles punktiem, likumos noteiktajā kārtībā saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju. Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Krimā Krievija pieprasa arī KF vīzu.
Savukārt saskaņā ar Gruzijas likumiem ieceļošana no Krievijas teritorijas Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā ir krimināli sodāms pārkāpums, par ko pirmajā reizē var tikt piespriests naudas sods vismaz 1000 eiro apmērā vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
Runājot par Kipru, ierašanās tajā caur ostu vai lidostu, kas atrodas Kipras valdības nekontrolētajā salas ziemeļu daļā (tostarp Erkanas lidosta) tiek uzskatīta par nelikumīgu. Ceļotāji, kas atrodas Kipras Republikā un vēlas apmeklēt Kipras valdības nekontrolēto teritoriju salas ziemeļos, var to izdarīt, šķērsojot oficiālos zaļās līnijas pārejas punktus.
Interesants galamērķis
Ārvalstnieku braucieniem uz Latviju 2017. gadā saņemti vairāk nekā 171 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir par 0,34% vairāk nekā 2016. gadā. Un tas norāda uz ārvalstnieku stabilu interesi par Latviju kā ceļojuma galamērķi, klāsta G. Japiņa. Kāpums ir šķietami neliels, bet 2017. gadā stājās spēkā bezvīzu režīms biometrisko pasu turētājiem – Gruzijas un Ukrainas pilsoņiem.
2018. gadā Latvijas pārstāvniecībās saņemti 168,7 tūkst. vīzu pieteikumi, kas ir tikai par 1,4% mazāk nekā 2017. gadā. Tas skaidrojams ar to, ka 2017. gada 1. pusgadā vēl pastāvēja vīzu prasība Ukrainas un Gruzijas pilsoņiem. Kopumā ārvalstnieki jau vairākus gadus stabili lūkojas Latvijas virzienā. Aptuveni puse no kopējā vīzu pieteikumu skaita apstrādāta Krievijā.