Sarūgtina vāji Eiropas ekonomikas dati; nepārliecina transporta industrijas veikums

Finanšu tirgus

Nozīmīgākie akciju tirgi šomēnes paspējuši atspēlēt gandrīz visus vasaras otrās puses zaudējumus. Pieņēmumi par tautsaimniecības izaugsmi gan visur nav vienādi – vājāka ekonomikas bilde diemžēl paveras Eiropai. Pēdējā laikā par savu sniegumu brīdinājuši arī daži pasaules transporta industrijas līderi, kas rada zināmas šaubas par akciju cenu atgūšanās noturību.

Recesija tomēr varētu būt tuvāk

Šīs nedēļas sākuma dati atklājuši, ka eirozonas kopējā iepirkumu menedžeru indeksa (tas liecina par sagaidāmo ekonomisko aktivitāti) vērtība septembrī sarukusi līdz 50,4 punktiem, kas ir viszemākā vairāk nekā sešos gados. Tas bija krietni vājāks mērījums, nekā vidēji pirms tam prognozēja ekonomisti, un atpalika no iepriekšējā mēneša 51,9 punktiem. Jānorāda, ka 50 punktu atzīme šim apsteidzošajam indikatoram atdala izaugsmi no recesijas. Sevišķi vāji rūpniecības dati nākuši no Vācijas, kuras ekonomika jau varētu būt recesijā, – tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Eksportējošajai Vācijai sevišķi netīkama ir gan globālās tirdzniecības un Brexit neskaidrība, gan nedienas ar auto sektoru. Ekonomika pa bremzēm straujāk varētu būt spiedusi arī Francijā, kur kopējā ražošanas un pakalpojumu iepirkumu menedžeru indeksa vērtība septembrī saplakusi līdz 51,3 (gaidīja 52,5 punktus). Tādējādi arī visa kopējā Eiropas ekonomikas izaugsme varētu būt gluži vai stājusies.

Lūkojoties uz šādiem datiem, cerību stariņus atrast ir pagrūtāk, un šīs nedēļas sākumā mīnusos slīga gandrīz visi nozīmīgākie reģiona akciju tirgi. «Eirozonas ekonomika ir tuvu tam, lai apstātos. Ir pazīmes, ka krasāka ražošanas sektora lejupslīde izplatīsies arī uz pakalpojumu sektoru,» spriež IHS ekonomisti (eirozonas pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss septembrī sarucis līdz 52 punktu atzīmei).

Cerību skati par reģiona ekonomikas balstīšanu pašlaik vērsti Eiropas Centrālās bankas virzienā. Tiesa gan, bažas ir, ka šī iestāde maz ko vairs var izdarīt, lai stimulētu tautsaimniecības aktivitāti. Izšķirīgāka rīcība, iespējams, būtu nepieciešama no valdībām ar saviem fiskālajiem stimuliem.

Ja vērtē šādus datus, tad septembra optimisma uzplūdi, iespējams, varētu būt pārspīlēti. No otras puses – iespējams, pārspīlēta bija arī augusta pirmās puses izpārdošana. Uz pārējā pelēcīgā fona var tupināt izcelties ASV akcijas.

Trausla alkatība

Gan bailes, gan alkatība ir spēcīgi motivatori. Pēdējā laikā pārsvaru bija ņēmušas spekulācijas par ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņu atslābumu. Daži norāda, ka pašreizējo akciju pieaugumu daļēji raisījis tas, ka vērtspapīrus atsāka pirkt «vasaras pesimisti». Piemēram, Deutsche Bank teic, ka septembra pirmajā pusē uz akciju fondiem vēlusies šogad gluži vai lielākā naudas masa. Šajā pašā laikā no valdību obligāciju fondiem esot noplūdis lielākais līdzekļu apmērs vairāk nekā piecos gados (valdību obligāciju ienesīgums līdz ar to ir pieaudzis). Šomēnes straujāk cena kāpusi iepriekš lielākajā nežēlastībā nonākušo sektoru akcijām. Piemēram, Volstrītas banku akciju KBW Bank indeksa vērtība četru nedēļu laikā pieaugusi par 12%. Līdzīgi strauji tā kāpusi arī pasaules banku milžu KBW Nasdaq Global Bank akciju indeksam. Interesanti, ka šoreiz putekļos palicis agrāko līderu – tehnoloģiju gigantu – akciju cenu pieaugums.

Pagaidām ASV ekonomika nemaz tik vāja neizskatās. Jā, ir zināma aktivitātes bremzēšanās, bet runas par tās recesiju varētu būt pārspīlētas vai pāragras. Daudzi uzmanību pievērsuši tam, ka ilgtermiņa obligāciju ienesīgums daudzviet kļuvis zemāks par īsāka termiņa parāda ienesīgumu. Šāda aina – īsāka termiņa parāda ienesīgums ir augstāks nekā garāka termiņa parādam – bijusi priekšvēstnese ikvienai ASV recesijai kopš Otrā pasaules kara. Tomēr vēsturiski recesija nepienāk uzreiz – dažkārt jāgaida pat divi gadi. Tas nozīmē, ka pārlieku bailīgie investori var palaist garām guvumus no to pašu akciju pieauguma šajā laikā. «Mēs nedomājam, ka finanšu tirgos tuvojamies klints malai. Šajā pašā laikā nedomājam, ka akcijas demonstrēs milzīgu kāpumu,» savu noskaņojumu ieskicē ASV finanšu uzņēmuma BMO Wealth Management pārstāvji. «Diskusija par recesiju ir skrējusi laikam pa priekšu,» piebilst arī TD Ameritrade eksperti.

Daudzu līdzekļu pārvaldnieku bāzes scenārijs paredz, ka ASV ekonomika neatrodas uz neizbēgamas recesijas sliekšņa. Tajā pašā laikā netiek cerēts uz ekonomikas paātrināšanos, un oma var mainīties strauji – jau šonedēļ tirgus dalībnieki atkal satraucās, piemēram, par to, ka Ķīnas tirdzniecības delegācija atcēla savu ieplānoto virzīti uz ASV lauksaimniecībām.

Transports iepaliek

Nupat savas nākamā gada finanšu rezultātu aplēses samazinājis, piemēram, ASV piegāžu uzņēmums FedEx, kas izcēla tieši sava Eiropas biznesa vājumu. Rezultātā kompānijas akcijas cena turpinājusi ceļot zemāk – tā kopš pagājušā gada janvāra virsotnēm ir sarukusi jau par 45%. Kompānijas vadība piebilda, ka pasaules tirdzniecības konflikti ir ierobežojuši preču kustību, kas tai savukārt liks mazināt kapacitāti.

Dažkārt šādu kompāniju veikums tiek uztverts kā visas ekonomikas barometrs. Transporta sektora pārstāvji ir izteikti cikliskas kompānijas, kuru veiksme vai neveiksme var liecināt, kā veicas un kādā stāvoklī ir visa kopējā tautsaimniecība. Jau kādu laiku tiek aprunāta pasaules ekonomikas bremzēšanās, un šādu transporta uzņēmumu, kas pārvieto dažādas preces un materiālus, savārgums varētu būt pazīme, ka ekonomikas cikla pagrieziena punkts nav aiz kalniem. Vēl pie līdzīgiem sektoriem varētu minēt rūpnieciskās ražošanas, autobūves un enerģētikas nozares.

Ir arī tāda Dova teorija. No tās izriet – ja ASV Dow Jones Transportation Average akciju indeksa vērtība iepaliek, tad drīzumā buksēt vajadzētu arī visam kopējam tirgum. 12 mēnešu laikā minētā tirgus indikatora vērtība ir sarukusi gandrīz par 8%. Tikmēr kopējā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 4,2%. Valdot šādam fonam, arī The Wall Street Journal ziņo – neskatoties uz to, ka kopējais tirgus atkal flirtē ar rekordiem, transporta sektora akcijas īsti nav spējušas atgūties. Tā esot potenciāli slikta zīme visiem tiem investoriem, kas uzskata, ka šīm akcijām vajadzētu demonstrēt skaidru pieaugumu, lai kopējais tirgus spētu iekarot arvien jaunas cenu virsotnes.

Slikti prognozētāji

ASV akcijām cena aug jau vairāk nekā 10 gadus, un minējumi par to, cik tuvu lielajām pasaules tautsaimniecībām ir recesija, turpinās. Finanšu tirgos ne diena nepaiet bez dažādiem paredzējumiem. Turklāt bieži vien lielāka uzmanība tiek pievērsta visai drūmām prognozēm. Tas ir, neskatoties uz to, ka to piepildīšanās iespējamība mēdz būt maza. Ja runā par kādām prognozēm, tad būtu jāņem vērā, ka cilvēki ir visai slikti īstermiņa tendenču paredzētāji – arī profesionāļi, kuriem ir pieeja vislabākajai informācijai. Tas attiecas ne tikai uz akciju cenu paredzēšanu, bet arī ekonomikas recesiju un procentlikmju līmeņu prognozēšanu konkrētos laika periodos. Tiek ironizēts, ka vēl sliktāki cilvēki ir tikai paši savas rīcības prognozēšanā.

Arī transporta uzņēmumu akciju indeksa vērtības atpalikšana ne vienmēr nozīmējusi, ka zemāk dosies arī viss kopējais tirgus. Pēdējo gadu laikā uzmanība vērsta, piemēram, uz to, ka līdz ar pasaules ietekmīgāko centrālo banku bezprecedenta pasākumiem vājinājusies saikne starp finanšu tirgiem reālo ekonomiku. Tirgus dalībnieku uzmanības centrā mēdz būt tas, ko dara centrālās bankas, nevis tas, cik organiski aug tautsaimniecība.