Varam sagaidīt Eiropas un ASV tarifu eskalāciju – tas skars gan lidmašīnu detaļas, gan šampanieti

Pasaules ekonomika

Pasaules ekonomikai nozīmīgāko tēmu saraksta galvgalī jau kādu laiku atrodas tirdzniecības kari. Visskaļāk ar jaunām barjerām precēm apmainās ASV un Ķīna, lai gan šis process mūsdienu globalizētajā pasaulē pamatīgi iekrauj arī citiem (sevišķi, piemēram, eksportējošajai Vācijai). Tiesa gan, pastāv iespēja, ka Eiropa jau daudz tiešākā veidā tiks ierauta šajos tarifu karos.

Šobrīd notiekošais liek domāt, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija dos svētību ASV noteikt tarifus Eiropas precēm aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Kā iemesls šiem svaigajiem iespējamajiem tarifiem ir ilgstošais šo pasaules ekonomikai izšķirīgo reģionu strīds, ka Eiropā ticis subsidēts aviobūves uzņēmums Airbus, kas savukārt sniedzis tam priekšrocības, ja salīdzina ar ASV Boeing. Jāpiebilst, ka ASV un Eiropas strīds par Airbus subsīdijām nav nekas jauns. ASV pirmo reizi Pasaules Tirdzniecības organizācijai par šo praksi sūdzējās jau pirms aptuveni 16 gadiem. Šī drāma vilkusies gadiem un šobrīd ieguvusi ļoti konkrētu veidolu.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka jaunie ASV tarifi spēkā varētu stāties ļoti drīz – jau oktobrī - un tie, visticamāk, skars lidaparātus, to detaļas un arī luksusa produktus, piemēram, Eiropas vīnus (un cita veida alkoholu, piemēram, viskiju un šampanieti), ādas izstrādājumus (piem., luksusa somiņas), vīriešu uzvalkus, sieru, divriteņus, motociklus utt.

Dots pret dotu

Eiropas Savienība (ES) rokas klēpī gluži salikusi nesēž un uz šiem ASV tarifiem gatavo savu atbildi. Vecā kontinenta institūcijas Pasaules Tirdzniecības organizācijā mēģina izcīnīt, ka arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing gluži par tīrām uzskatīt nevar. Pārsvarā nu dzirdama informācija, ka kontinentālā Eiropa savukārt mēģinās ASV iedunkāt ar saviem tarifiem četru miljardu ASV dolāru apmērā. Vēl, piemēram, aprīlī ES teica, ka tā galu galā šī iemesla dēļ pretpasākumus var īstenot no ASV nākušām precēm pat 12 miljardu dolāru apmērā. ES tarifi varētu skart, piemēram, ASV videospēļu konsoles, kečupu, saldētas zivis, citrusaugļus utt. Pasaules Tirdzniecības organizācijas lēmums par ES pretenzijām par Boeing varētu būt gaidāms nākamā gada pirmajā pusē. Pēdējā laikā gan šīs organizācijas zaļā gaisma kādiem tarifiem ne vienmēr bijusi vajadzīga.

ASV jau pirms kāda laika lēma noteikt tarifus no ārvalstīm nākušajam tēraudam un alumīnijam. Eiropa uz to atbildēja ar saviem tarifiem ASV precēm 3,2 miljardu dolāru vērtībā, liecina Bloomberg informācija. Šādu tarifu apmērs uzskatāms par mazu, lai gan šajā ziņā varam piedzīvot nozīmīgu eskalāciju.

Jaunie ASV tarifi Eiropas somiņām, šampanietim un sieram vēl lielākā mērā testēs abu šo sabiedrotu reģionu attiecības. Īsti elles vārti varētu pavērties, ja ASV tomēr izšķiras noteikt barjeras ES auto industrijai. Ik pa laikam tiek baumots, ka ASV šādus tarifus gatavojot. Šāds solis būtu uzskatāms jau par dramatisku ASV-Eiropas tirdzniecības kara eskalāciju. ES jau ziņojusi, ka ir gatava noteikt savus tarifus ASV precēm vēl 20 miljardu vērtībā, ja ASV prezidents Donalds Tramps tomēr izšķirsies par barjeru noteikšanu Vecā kontinenta auto rūpnieku eksportam. Risks ir, ka jebkāda nozīmīga biznesa mēģinājumi darboties ārpus mājām kļūst arvien politizētāki. Katrā ziņā ASV-Eiropa tādējādi var nonākt nepārtrauktā dots pret dotu stadijā.

Jaunie tarifi pa kabatu var sist Eiropas luksusa uzņēmumiem, piemēram, LVMH Moet Hennessy Louis Vuitton, Christian Dior un Hermes International. Tāpat izaicinājumi būs Airbus biznesam, kam ASV Alabamā turklāt ir ražotne, kas lidaparātus lielā mērā būvē no importētām detaļām (un galu galā - produkciju pērk ASV aviokompānijas). Airbus pārstāvji Bloomberg pauž, ka šādi tarifu kari būs zaudējums visai globālajai aviācijas industrijai.

Dati jau tā nepārliecina

Kaut kādiem sabiedroto valstu tirdzniecības kariem, šķiet, nekad nav labs brīdis (ja ņem vērā arī to, ka Eiropai un ASV ir līdzīga izpratne par demokrātiju un brīvo tirgu). Šis mirklis gan Eiropai varētu būt īpaši slikts, jo tās ekonomiku raksturojošie apsteidzošie indikatori jau kādu laiku stabili liecina par situācijas pasliktināšanos. Piemēram, Vācijā, kas ir reģiona lielākais eksportētājs, rūpniecība sarūk straujākajos tempos kopš iepriekšējās globālās finanšu krīzes. Jau ziņots - ja patērētāju un biznesa uzticība ekonomikai mazinās, tad zūd arī gribēšana investēt un radīt darbavietas, un šāds process sāk barot ekonomikas lejupslīdi. Eiropa un ASV kopā ir atbildīgas gandrīz par pusi no visas pasaules tautsaimniecības. Tādēļ tam, kā risināsies tirdzniecības konflikti, būs milzīga ietekme gandrīz uz visiem. ASV galu galā ir pasaulē lielākā importētāja. Tāpat tieši ASV ir lielākais ES eksporta partneris un otrs lielākais importa partneris. Pasaules ekonomikas izaugsme jau palēninās, un tam būs tālāka ietekme arī uz mūsu valsti.