Pulciņā jauns nezināmais – Trampa impīčments

Finanšu tirgus

Akciju vērtību Rietumvalstīs pēdējo dienu laikā pastiprināti svārstījusi politika. ASV Demokrātu partijas pārstāvji nupat panākuši impīčmenta izmeklēšanas uzsākšanu pret šīs valsts prezidentu Donaldu Trampu. Šādai situācijai sākotnēji bijusi negatīva ietekme uz riska aktīvu vērtību, jo tā sola papildu neskaidrību uz jau aktuālajām bažām par globālo tirdzniecību un ekonomikas izaugsmi.

Daudzi tirgus dalībnieki pauž viedokli, ka Donalda Trampa atstādināšana no amata, visticamāk, nenotiks, jo ASV Republikāņu partijai joprojām ir liela ietekme ASV Kongresā (tie kontrolē tā augšpalātu).

Politisko risku «tirgošana» parasti ir visai riskanta padarīšana. Pēdējos gados bieži par politisko drāmu (ASV, Eiropā, Apvienotajā Karalistē utt.) tiek ļoti daudz un skaļi runāts, lai gan gala rezultāts ir bijis vai nu labāks, nekā prognozēts, vai vismaz nav notikusi kāda reāla katastrofa ar ļoti negatīvām sekām. Protams, akciju investoram būtu jāsaprot, ka nākotnē ne viss notiks pēc plāna. Veiksmīgi investori šādos brīžos saglabā kontroli pār savām emocijām, un tas noved pie pareizākiem lēmumiem. Proti, politiku pavada daudz emociju, lai gan bieži vien to ietekme mēdz būt krietni mazāka, ja vien šim apstākļu kopumam nav pievienots fundamentāls ekonomikas vājums (par to gan šobrīd ir bažas).

Trampa potenciālais impīčments nenoliedzami rada papildu neskaidrību laikā, kad jau tā ir vērojams «pārliecības deficīts» un ekonomikas dati vairs nav tie labākie (saplok arī uzņēmumu peļņa). Tomēr – ja akcijas arī sagurs, tad noturīgu to kritumu droši vien raisīs ziņas par recesiju, nevis politiskie pavērsieni Vašingtonā.

Notiekošais arī parāda, cik asa būs cīņa pirms nākamā gada otrajā pusē gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Pagaidām Trampa darbību ASV prezidenta amatā pozitīvi vērtē vien aptuveni 45% amerikāņu, ziņo Reuters. Tiesa gan, daži norāda, ka šis atbalsts var palielināties, ja ASV iedzīvotāji jutīs, ka šajā impīčmentā viņš apsūdzēts netaisnīgi. Pagaidām ASV demokrāti iestājas par to, ka Tramps pārkāpis Konstitūciju, mēģinot panākt palīdzību no Ukrainas, lai kaitētu savam politiskajam sāncensim Džo Baidenam. Tramps attiecīgo informāciju esot pieprasījis, norādot, ka pretējā gadījumā Ukrainai aizturēs 400 miljonu ASV dolāru vērtu militāro palīdzību.

Uz Volstrītu – ne tik ļoti

Notikumi, protams, var attīstīties dažādi. Tomēr pārsvarā dzirdami pieņēmumi, ka Trampa impīčmentam lielāka nozīme ir Vašingtonā, nevis Volstrītā. Proti, lai gan politikai ir ietekme uz dažādu aktīvu īstermiņa cenām, lielo ilgtermiņa bildi tomēr diktē fundamentālie faktori jeb ekonomikas veselības cikli.

Ja atskatās vēsturē, tad, protams, nav ļoti daudz ASV prezidenta impīčmenta gadījumu. Līdz ar to esošo gadījumu statistika ar to ietekmi uz finanšu tirgiem ir visai nepilnīga. Kopējais pieņēmums ir, ka arī šajos gadījumos akciju cenas drīzāk būtiski ietekmēja citi nozīmīgi faktori.

Piemēram, 1974. gadā ar impīčmentu saistīta izmeklēšana bija vērsta pret toreizējo ASV prezidentu Ričardu Niksonu. Niksons gan tās rezultātu ilgi negaidīja un no amata atkāpās 1974. gada augustā (viņš uz otru termiņu ASV prezidenta amatā tika inaugurēts 1973. gada janvārī). ASV akciju cenu samazināšanās tieši ar šiem konkrētajiem jaunumiem tiek saistīta vien īstermiņā.

Ja vērtē ASV akciju cenu dinamiku šajos gados, tā izskatās visai briesmīga. No Niksona otra prezidentūras termiņa sākuma līdz tam brīdim, kad viņš izlēma šo amatu atstāt, ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība saruka par 25% un ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība – par 32%. Savukārt, pēc viņa lēmuma atstāt amatu līdz 1974. gadam Dow indeksa vērtība saruka vēl par 20% un S&P 500 – par 15%. Pārsvarā gan šis kritums netiek skaidrots ar toreizējo ASV politisko drāmu. Tiek izcelts, ka šajā laikā aktuāla bija pasaules naftas krīze (daudzviet tādējādi bija gan ļoti augsta inflācija, gan bezdarbs) un Bretonvudsas monetārās sistēmas sabrukums (tika pielikts punkts zelta standartam), kas rezultējās ar ASV recesiju. Pēc tam nākamo gadu laikā akciju cena strauji pieauga. Dow indeksa vērtība 1975. gadā palēcās par 38% un 1976. gadā – vēl par 18%.

Tuvojoties tūkstošgades mijai, impīč- menta izmeklēšana skāra ASV prezidentu Bilu Klintonu. Gan Dow, gan ASV S&P 500 indeksa vērtība 11 tirdzniecības sesiju laikā līdz 1998. gada 8. oktobrim, kad tika publiskotas ziņas par B. Klintona «slikto uzvedību», bija sarukusi par 10%. Tirgus sākotnējā reakcija uz šādām ziņām bija šoks, kur ASV akciju cenas nogāzās gandrīz par 5%. Tiesa gan, tirdzniecības sesijai turpinoties, šis kritums saplaka līdz 1,2%. Toreizējais akciju pesimisms drīzāk tiek saistīts ar Krievijas krīzi un hedžfondu industrijas milža Long-Term Capital Management krahu. Jau līdz 1999. gada februārim, kad Klintons galu galā tika attaisnots, ASV akcijas ar uzviju bija atspēlējušas savus zaudējumus (S&P 500 indeksa vērtība bija paspējusi palēkties par 28%). Jāteic gan, ka akciju optimisms ļoti ilgi pēc tam neturpinājās, jo plīsa interneta akciju cenu burbulis. Tomēr arī tas jau ir cits stāsts, kas nav saistīts ar politiskajām drāmām, bet drīzāk – akciju mijēju pārmērībām.

Piemēram, finanšu ziņu portāla Barron’s aptaujātie eksperti teic – ja tomēr par visu cenu jāsalīdzina, tad pašreizējā situācija izskatoties tuvāka otrajam gadījumam. Arī tagad akciju cenām būtu jāpieaug vien nedaudz, lai tās sasniegtu jaunu vēsturisko maksimumu. «Impīčmenta procedūra nozīmēs vēl vienu nezināmo. Tas var nākt par sliktu ASV dolāra cenai,» Bloomberg komentē, piemēram, Wells Fargo Securities pārstāvji.

Koncentrēties uz ilgtermiņu

Finanšu tirgus speciālisti bieži izceļ, ka investoru spēju skatīties pāri tūlītējiem politiskiem draudiem pēdējo gadu laikā radījusi pasaules ietekmīgāko centrālo banku politika. Tās nepārtraukti pēdējo gadu laikā solījušas apkarot jebkādus lielākus izaicinājumus un īstenojušas masveida likviditātes uzpirkšanas programmas. Tas, pēc dažu uzskatiem, nozīmējis, ka dažādiem finanšu aktīviem noteikta cenu grīda – pat pie kādu lielāku risku materializēšanās. Daži pat uzskata, ka šāda situācija parādījusi, kas pasaulē atrodas pie varas, – kamēr politiķi runā visdažādākās ietas, tam ietekme uz tirgus cenām ir minimāla. Tikmēr lielo centrālo baņķieru retorika un tās tonis tiek pamatīgi pētīts, piemēram, vai caur puķēm nav garām palaists kāds mājiens. Jau kaut kas šajos izteikumos kaut vai nedaudz mainās, lielas pārbīdes notiek arī finanšu tirgos.

Jau ziņots – ieguldījumu psiholoģijas pētnieki mēdz norādīt, ka politiskā pārliecība var nozīmēt emocionālas pārmērības investīciju portfelī. Ja pie varas ir tādi politiskie spēki, kas saskan ar investora tā brīža pārliecību, tad ieguldījumu portfelī tiek palielināti riski. To pašu var teikt arī attiecībā uz otru pusi – ja pie varas ir politiskie spēki, kas investoram netīk, tad ieguldījumu portfelī tiek palielināts drošāku ieguldījumu īpatsvars. Šādu pieeju ne vienmēr var saukt par pilnībā nepareizu. Tiesa gan, bīstamais faktors ir tas, ka var notikt emocionālas pārmērības un pārāk bieži attiecīgie ieguldījumu lēmumi netiek balstīti uz objektīviem iemesliem. Būtībā notiek uzticēšanās kādai iekšējai sajūtai, kas savukārt var pamatīgi traumēt portfeļa guvumus.

Kādas kopējā tirgus bailes vai satraukums par kādiem nosacīti īsāka termiņa faktoriem (piemēram, politiķu strīdiem) var būt iemesls ilgtermiņā izvairīties no investēšanas akcijās (tādējādi cilvēki palaiž garām peļņu no akciju ilgtermiņa izaugsmes). Mūsdienu arvien lielākā mērā globalizētajā pasaulē tas attiecas ne tikai uz ASV, bet arī uz citiem investoriem, kuriem nākas sekot līdzi politiskajām drāmām pasaules ekonomikai izšķirīgajos reģionos. Tieši ilgtermiņa tirgus sniegumi ir tas laika periods, uz ko būtu nepieciešams koncentrēties, piemēram, tiem, kas krāj savām vecumdienām.