Pagaidām redzes korekcijā e-komercija ir attīstības sākumstadijā

Optikas bizness

Tā norāda SIA OC Vision valdes priekšsēdētājs Jānis Dzenis. Uzņēmumā ietilpst vairāki optikas veikalu zīmoli – Pasaules optika, OptiO, Vision Express, Lornette, Vizionette, kontaktlēcu internetveikals dr. Lensor, kā arī vairumtirdzniecības biznesa virziens Optica. Latvijā nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums ir 30 miljoni eiro, un SIA OC Vision tirgus daļa ir vairāk nekā trešdaļa. OC Vision grupas kopējais apgrozījums, ieskaitot vairumtirdzniecības biznesu un optikas veikalus Lietuvā, 2018. gadā veidoja 21,8 milj. eiro (bez PVN), kas ir par 17,4% lielāks nekā iepriekšējā gadā. «Tirgus piesātinājums vēl nav sasniegts, jo pie mums uz desmit tūkstošiem iedzīvotāju ir viena optika, līdzīgi kā Zviedrijā. Vislielākā konkurence Eiropā ir Kiprā un Beļģijā, kur uz 5000 iedzīvotājiem ir viena optika,» viņš teic. Plašāk par biznesu viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Grupā ir vairāki veikalu zīmoli – OptiO, Vision Express, dr. Lensor, Lornette, Pasaules optika, kas pašlaik piedzīvo zīmola izmaiņas, pārtopot par Vizionette. Vai tie domāti dažādām cenu kategorijām?

Jā, viens iemesls ir cenu kategorijas. OptiO ir pieejamāks visām pirktspējas grupām un vairāk orientējas uz jauniešiem un ģimenēm ar bērniem, Vision Express ir ar lielāku modeļu spektru un padziļinātāku tehnoloģisko redzes diagnostikas bāzi, savukārt Pasaules optika ir modes un izsmalcinātas gaumes fokusēts zīmols. Pasaules optikā vidējais pirkums ir vislielākais, seko Vision Express un tad OptiO. Vision Express ir plaša izvēle, liela kvadratūra, tie atrodas vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Piemēram, Madonā Vision Express nebūtu bizness, bet OptiO tur iet labi.

Vai nekonkurējat paši ar sevi? Pieļauju, ka cilvēkiem no malas jūsu zīmoli izskatās kā atsevišķi uzņēmumi.

Jā, bet katram ir savs lauciņš, savs sortiments, tehnoloģijas, mārketings, turklāt ar vienu zīmolu nekad nevar uzrunāt visu tirgu. Vairāku zīmolu ideoloģija sevi ir attaisnojusi, jo tirgus mums ir mazs. Polijā vai kādā citā lielā tirgū, iespējams, būtu ekonomisks pamatojums strādāt ar Vision Express vai Pasaules optika zīmolu vien. Šobrīd mums tirdzniecības centros ir pārstāvēti divi zīmoli, piemēram, t/c Alfa ir Vision Express un Pasaules optika, Molā – OptiO un Vision Express.

Kā Latvijā ar konkurenci optikas veikalu vidū?

Protams, konkurence ir. Latvijā situācija ir līdzīga kā Lielbritānijā un aptuveni 75% tirgus sadala trīs četri lielie spēlētāji, taču aug arī mazās optikas, jo šajā biznesā pircējiem ir svarīgs personīgais kontakts – līdzīgi kā ejot pie zobārsta.

Kāpēc līdzās jau esošajiem zīmoliem vajag vēl vienu – Vizonette?

Eiropā jaunajai paaudzei ir drusku citādas prasības pret preci, izvietojumu, apkalpošanu. Mazumtirdzniecība kļūst par piedzīvojumu – jauniešiem emocionālā pieredze un piedzīvojums ir vajadzīgs, pat pērkot brilles. Tāpat tiek ieviestas jaunās tehnoloģijas, un virtuālā pasaule saplūst ar reālo. Kad parunāju ar 20 un 30 gadus veciem cilvēkiem par to, kā viņi pērk drēbes, daudzi saka, ka neiepērkas Zara, bet gan Asos internetveikalā. Čik-čik, un viss gatavs. Ja neder, sūta atpakaļ.

Digitālā revolūcija ienāk arī optikā, bet vairāk diagnostikas pusē. Šajā biznesā e-komercija tā līdz galam nav ieviesusies. Pielaikojot briļļu rāmjus, ir daudz dažādu nianšu, nemaz nerunājot par redzes īpatnībām. Vajag, lai lēcas ir precīzi centrētas, ir pareizie leņķi. Tas viss ir relatīvi sarežģīti. ASV ir Warby Parker un citi, kas nodarbojas ar e-komerciju, taču tiem ir arī ir parasti veikali, kuru skaitu katru gadu palielina. Kopējie apjomi nav lieli, kādi 5%, bet tradicionālais optikas tirgus ASV aug par 3% gadā, savukārt e-komercija – par 10%.

Izaugsme ir uz tradicionālo briļļu vai saulesbriļļu rēķina?

Grūti pateikt. Sākumā tie mēģināja palaist tīro e-komerciju, bet tas neaizgāja. Tagad taisa salonus (showroom), kur var piemērīt un pasūtīt brilles, bet fināla pielaikošana tik un tā notiek salonā, lai pārliecinātos, ka brilles ir īstās. Kontaktlēcu bizness gan ir labi attīstījies un attīstītajos tirgos jau kādi 50% pirkumu notiek internetā. Taču tik un tā puse iepērkas tradicionālajos veikalos, lai gan gadiem pērk vienas un tās pašas lēcas. Kāpēc? Internetā ir diennakts vai vismaz astoņu stundu starpība. Bieži vien kontaktlēcas vajag tagad un tūlīt, un cilvēki vienkārši iet uz veikalu, kur tās var nopirkt uzreiz un arī cenu atšķirība citreiz ir ļoti maza, ja rēķina absolūtos skaitļos.

Visās nozarēs runā par speciālistu trūkumu. Kāda ir situācija ar optometristiem?

Ir dažādi primārās redzes aprūpes modeļi. Agrāk bija tā, ka bija ārsti oftalmologi un optiķi, kuri izgatavo brilles. Viņi strādāja tandēmā. Pagājušā gadsimta 50. gados Amerikā sāka attīstīties optometristi – redzes korekcijas speciālisti. Par optometristu jāmācās piecus gadus, par oftalmologu – 12 līdz 15 gadus. Ekonomiski šāds trīs speciālistu modelis ir efektīvākais. Piemēram, Anglijā uz sešiem tūkstošiem iedzīvotāju ir viens optometrists, bet uz 30 tūkstošiem – oftalmologs. Latvijā vajadzētu aptuveni 300 optometristus, bet ir tikai ap 150. Latvijas Universitāte sāka ražot optometristus 1992. gadā, mums joprojām ir viņu deficīts. Taču Latvija bija viena no pirmajām trim valstīm Eiropā, kas sāka piedāvāt šādu studiju programmu. Piemēram, Upsalas Universitāte to ieviesa vien 1996. gadā.

Latvijā vidējā oftalmologu stundas samaksa ir vairākas reizes lielāka, optometristu atalgojums ir aptuveni trīsreiz mazāks. Oftalmologi pārsvarā dzīvo no valsts finansējuma, optometristi – no privāto pacientu finansējuma.

Latvijā ir ar likumu noteikta redzes pārbaude bērniem viena, trīs un sešu gadu vecumā, taču tikai 20% pirmklasnieku ir bijuši pie redzes speciālista. Tas nav līdz galam pareizi. Pirms kāda laika sadarbībā ar Bērnu redzes aizsardzības centru iesaistījāmies bezmaksas redzes skrīningā. Līdz 7–10 gadu vecumam aptuveni 5% bērnu ir redzes problēmas, bet vēlāk, cilvēkam augot, miopija ir katram ceturtajam, jo laika gaitā parādās dažādas asimetrijas. Lēnām tas pieaug līdz 26–28%.

Tas ir saistīts ar ķermeņa īpatnībām augot?

Mūsdienās saistībā ar visām tehnoloģijām ļoti ir pieaudzis tuvuma darbs. Agrāk diendienā braukāju vilcienā, redzēju, ka cilvēki guļ, lasa, spēlē kārtis. Tagad visi sēž telefonos. Slodze acīm ir mežonīga, bet no tā laikam nevar izbēgt. Aizliegt nedrīkst, jo tad norauj cilvēku no informatīvās telpas. Līdz ar to, iespējams, nākotnē miopijas pieaugums būs vēl drastiskāks.

Kad acīm visu laiku ir darbs tuvumā, acs muskulis saspringst. Vēlāk tas var izraisīt redzes problēmas. Tomēr miopija – tuvredzība – joprojām nav līdz galam saprasta. Viens no viedokļiem ir, ka tā ir saistīta gan ar ģenētiku, gan arī slodzi. Ir t.s. pretnoguruma brilles ar +0,5 dioptrijām, kas atslābina aci. Tās varētu samazināt šīs problēmas, kas saistītas ar muskuļu pārslodzi.

Vai jau redzat savos optikas salonos reālu pierādījumu tam, ka cilvēki daudz vairāk izmanto viedtālruņus?

Pēdējais skrīnings, ko veica Latvijas Universitāte, bija pirms pieciem gadiem. Nākamgad plānots nākamais, tad varēs izdarīt secinājumus. Taču šajā skrīningā parādījās interesanta lieta – vecāku vienaldzība. Ja bērnam tika konstatētas redzes problēmas, tika sūtīta vēstule vecākiem ar aicinājumu bez maksas doties pie optometrista, lai to novērstu un izrakstītu brilles. Atsaucība bija maza. Cilvēki neaizdomājas, ka bērns, sēžot aizmugurējā solā skolā, neredz, kas rakstīts uz tāfeles, un tas trūcē mācīties.

Kā cilvēki Latvijā pērk brilles?

Pircējs ir taupīgs un vidēji pērk brilles reizi trīsarpus gados. Tīri tehnoloģiski briļļu fiziskais mūžs ir aptuveni trīs gadi. Ja redze ir nostabilizējusies, briļļu stiprumam nevajadzētu mainīties. Kad parādās tālredzība, aptuveni reizi trijos gados nāk klāt 0,5 dioptrijas, bet tās reti pārsniedz +2,5 dioptrijas.

Galvenais izaicinājums ir tas, ka daudzi cilvēki nelieto brilles. Agrāk pie mums bija īpatnējs veselības kults – cilvēki neizrādīja, ka ir slimi, jo tas norādīja uz to, ka kaut kas nav kārtībā. Līdz ar to seniori izvairās no jebkādas atribūtikas, kas parāda, ka esi sasniedzis cienījamu vecumu. Viņi labāk pacieš diskomfortu, nekā nēsā brilles. Smadzenes pašas spēj koriģēt aptuveni 0,5 dioptrijas – cilvēks īsti labi neredz, bet smadzenes zina, kā attēlam aptuveni jāizskatās, un ļoti strādā, lai cilvēks redzētu. Acs adaptējas, taču tas rada lielu nogurumu. To labi var redzēt cilvēkiem vecumā ap 45 gadiem, kad vajadzīgas pirmās 0,5 dioptriju brillītes – agrāk varēja strādāt astoņas stundas, bet tagad tikai sešas, un ir sagurums, sāp un ir sausas acis. Ar 0,5 brillītēm nebūsi noguris un varēsi strādāt kā jaunībā.

Ja rēķina statistiski, Latvijā iedzīvotāji par brillēm tērē vidēji 15 eiro gadā un labāk izvēlas dārgāku ietvaru un tad piemeklē lēcas. Ir divas dažādas pircēju kategorijas – cilvēki, kuri no dzimšanas valkā brilles, un tie, kuri redzes problēmas ieguvuši dzīves laikā.

Pasaulē briļļu cenas samazinās. Tam ir dažādi iemesli – konkurence, ražošanas efektivitāte u.tml. Taču Latvija nav pat sasniegusi to cenu līmeni, kāds ir tuvākajās ārzemēs, jo pie mums ir mazāks uzcenojums.

Pasaulē redzes korekcijas līdzekļi ir pieejami t.s. zelta miljardam, bet pārējiem sešiem miljardiem nav. Ja rastu iespēju ar vienkāršākajiem korekcijas līdzekļiem to labot, varētu nopietni pieaugt darba ražīgums. Taču cilvēki to neapzinās.

Kā ar kontaktlēcām un brillēm – cik daudzi izvēlas brilles, un cik liela daļa dod priekšroku kontaktlēcām?

Kopumā no cilvēkiem ar redzes problēmām lēcas nēsā 12 līdz 15%. Tie, kuri nēsā tikai lēcas, ir kādi 30 tūkstoši – 1,5 līdz 2%. Tie pārsvarā ir cilvēki ar miopiju, t.i., tuvredzību. Ir mēneša un dienas kontaktlēcas, kas ir divas trīs reizes dārgākas. Mēneša kontaktlēcas kopā ar šķidrumu izmaksā aptuveni 12 eiro mēnesī, bet vienas dienas lēcas – 24 līdz 30 eiro mēnesī. Dienas kontaktlēcu lietotāji ir aptuveni 20%. Piemēram, Zviedrijā 40 līdz 50% cilvēku izmanto vienas dienas lēcas. Tas droši vien ir saistīts ar pirktspēju. Bieži vien cilvēki kombinē brilles kopā ar kontaktlēcām.

OC Vision strādā arī Lietuvā. Kā jums veicas šajā tirgū?

Lietuvas tirgus ir nedaudz citāds, tas ir jutīgāks pret cenu svārstībām. Tur esam pārstāvēti ar OptiO un Vision Express. Iespējams, šogad vai nākamā gada sākumā ieiesim tirgū arī ar Vizionette. Lietuvieši ir daudz ko nokopējuši no mums, viņiem drīz pēc mums parādījās tādi zīmoli kā Optikos pasaulis, Pasaulio optika un Optometrijos centras. Lietuvā tirgus daļa mums nav tik liela kā Latvijā – ap 20%. Taču ir laba izaugsme, augam par vairāk nekā 10 procentiem gadā. Galvenais konkurents ir Fielmann, kas strādā uz franšīzes pamata. Tas ir cienījams un godīgs konkurents, kas nemaksā aplokšņu algas. Tas šajā biznesā ir būtiski, jo darbaspēka izmaksas ir 30%. Ja kādam ir iespēja maksāt aplokšņu algas, tas ir konkurētspējīgāks. Pēc veikalu skaita Lietuvā līderis ir Optikos pasaulis ar 70 veikaliem, tomēr vidējais apgrozījums uz veikalu ir zems. Mēs ar saviem 25 esam otrajā vietā, un mums seko Fielmann un Optometrijos centras. Atšķirībā no Latvijas, tur ir daudzas individuālās optikas. Konkurence ir daudz spēcīgāka. Taču tirgū ir lielas problēmas ar speciālistiem, tāpēc bieži vien kvalifikāciju viņi iegūst Latvijā.