Cementējoties pieņēmumiem par pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, pēdējā laikā rukusi sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) tirgus aktivitāte

Finanšu tirgus

Šogad līdz šim pasaules biržās savu akciju piedāvājumu veikuši 845 uzņēmumi, kas ir par 25% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tas ir arī zemākais šāds skaits trīs gados, liecina Dealogic apkopotie dati. Kompānijas šogad ar šo IPO palīdzību piesaistījušas līdzekļus 116 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir par 23% mazāk nekā vēl pirms gada (un mazākais apjoms kopš 2016. gada).

Spējāk jaunu IPO skaits pa bremzēm uzspiedis trešajā ceturksnī, un pārsvarā kā galvenie iemesli šādam kritumam tiek izcelta neskaidrība, kas saistīta ar to pašu ekonomikas sabremzēšanos, tirdzniecības kariem, Brexit procesu, ģeopolitiskajiem saasinājumiem, protestiem Āzijā utt. Valdot šādam fonam, daudzu pārliecība par nākotni sarūk, kas attiecīgi liek atlikt plānus par došanos uz biržu uz vēlāku laiku, jo pārliecība ir, ka tad naudas piesaistes process būs veiksmīgāks. «IPO tirgū neesmu redzējis lielāku neskaidrību vairāk nekā 20 gadus. Neskaidrība rada volatilitāti, un tam ir negatīva korelācija ar IPO aktivitāti,» FT klāsta EY eksperti.

Eiropā - par 40%

Diemžēl straujāko IPO aktivitātes kritumu piedzīvojusi Eiropa, kur tā samazinājusies par 40%, ja salīdzina ar 2018. gadu. Tikmēr ASV jaunu IPO skaits sarucis par 23%. Šajā pašā laikā vairāki ASV IPO bijuši visai lieli, kas nozīmējis, ka kopējā šajos darījumos piesaistītā naudas summa gada laikā mazinājusies vien par 1%. Āzijas un Klusā okeāna reģiona IPO aktivitāte gada laikā saplakusi par 9%. Visai aktīvi tehnoloģiju kompānijas naudu turpinājušas piesaistīt ar Pekinas biržas palīdzību.

No skaļāk izskanējušajiem šogad var minēt tādu uzņēmumu kā Uber, Lyft, Pinterest un Levi Strauss sākotnējos publiskos akciju piedāvājumus. Piemēram, Uber izdevās pārdot akcijas astoņu miljardu ASV dolāru vērtībā. Šogad vēl plaši tika gaidīts biroja telpu uzņēmuma WeWork IPO. Tiesa gan, tas nupat saistībā ar bažām par uzņēmuma pārvaldību tika atlikts.

No lielākajiem veiksminiekiem, šķiet, jāizceļ Beyond Meat IPO. Šī uzņēmuma akcijas cena kopš maija debijas ASV Nasdaq biržā, investoriem pagaidām dievinot ideju par kompānijas piedāvāto gaļas aizstāšanu, ir palēkusies par 500%. Jautājums gan ir, cik adekvāti šis uzņēmums ir novērtēts pēc tik galvu reibinoša pieauguma. Tāpat par 40% kopš aprīļa IPO ir palielinājusies sociālo mediju biznesa censoņa Pinterest akcijas cena.

Var turpināt pirkt

Katrā ziņā šobrīd IPO tirgus ir krituma stadijā, lai gan ne viss šajā apstāklī var būt slikti. Nozares eksperti vērš uzmanību uz centrālo banku centieniem stimulēt ekonomiku, kas pie zemes spiež procentu likmes (daudzu valstu parādam ienesīgums ir pat negatīvs). Daži uzskata, ka šāda situācija uz ļoti lieso sagaidāmo procentu ienākumu fona tāpat nozīmēs lielu pieprasījumu pēc jaunām akcijām – pat pie lielāka riska (ar jaunām kompānijām bieži vien tiek saistīts krietni lielāks risks, jo tās nevar lepoties ar garu korporatīvās peļņas un apgrozījuma vēsturi). Tāpat, ja pieņēmumi par ekonomikas veselību tomēr uzlabosies, tad uz biržu var doties visi tie, kas savus šos plānus iesaldējuši līdz nedaudz saulainākam brīdim. Nākamgad no lielākajiem šādiem IPO tiek gaidīta, piemēram, Airbnb debija biržā.

Vēl - ja kopējā oma pasliktinās, tad šāda situācija izmanīgiem investoriem var arī ļaut lētāk tikt pie labu jauno biržas uzņēmumu vērtspapīriem.

Kopumā šogad, neskatoties uz IPO aktivitātes kritumu, investoru gatavība uzpirkt jaunās asinis bijusi visai liela. Par to liecina vismaz daudzu šādu kompāniju akciju cenu pieaugums pirmajā tirdzniecības dienā. Floridas Universitātes pētnieki izceļ, ka vidējas kompānijas IPO dienā akcijas vērtība šogad palēkusies par 25%, kas ir visvairāk kopš 2000. gada (jeb brīža, kad tuvojās interneta akciju cenu burbulis). Tiesa gan, šī tendence pēdējā laikā pamainījusies, un Renaissance IPO biržā tirgotā fonda cena (šis fonds līdzekļus bīda vien jaunu biržas uzņēmumu akciju virzienā) kopš jūlija vidus sarukusi par 16,5%. Salīdzinājumam - līdz tam brīdim tā kopš pagājušā gada decembra beigu daļas bija palēkusies par 52%.

Padomā, pirms pērk

Finanšu ziņu portāla Barron’s aptaujātie eksperti klāsta, ka investori sākuši ļoti rūpīgi izsvērt to, cik viņi gatavi maksāt par dažādu jauno publisko kompāniju akcijām. Tas šo tirgu, iespējams, attālinot no pārmērībām. Pamatā cena visai strauji kāpusi uzņēmumiem, kuriem ir skaidrs plāns, kā nopelnīt, un kuru biznesam nav nepieciešami milzīgi kapitāla ieguldījumi. Savukārt smagnējāk jau iet to jauno publisko kompāniju akcijām, kuras darbojas ar konkurentiem piesātinātās nozarēs un kuras peļņu investoriem sola vien neskaidrā tālākā nākotnē.

Tā paša Uber Technologies akcijas cena kopš maija vidus IPO ir sarukusi par 20% (kompānija augustā atklāja, ka iepriekšējā ceturksnī zaudējusi 5,2 miljardus ASV dolāru) un Lyft – gandrīz par 50% (kompānijas ceturkšņa zaudējumi bijuši 644 miljonu ASV dolāru apmērā). «Kompānijām nepieciešams ticams ceļš uz peļņu. WeWork un patiesībā arī Uber ir brīdinājuma signāls, ka biznesa modelim tomēr ir jēga. Investori nenāks tām pretī ar plaši atplestām rokām. Investori kļuvuši selektīvi,» spriež IPO konsultāciju uzņēmuma Class V Group pārstāvji. Nupat arī, piemēram, fitnesa aprīkojuma ražotāja Peloton Interactive akcijas cena pirmajā tirdzniecības dienā saruka par 11%. «Realitāte novedusi pie risku pārvērtēšanas. IPO tirgus ir pievēries tiem biznesa modeļiem, kas grib panākt izaugsmi par jebkādu cenu pie ļoti augstiem akciju novērtējumiem,» savukārt teic Renaissance Capital analītiķi.

Dažkārt vēl tiek norādīts, ka mūsdienās uzņēmumi uz biržu mazākā mērā grib iet līdz ar stingrākām regulēšanas un biržas prasībām. Turklāt no iešanas uz biržu atturot ne tikai tas. Pēdējo gadu laikā daudzas tehnoloģiju kompānijas naudu spējušas piesaistīt no dažādiem privātiem fondiem, līdz biržai nemaz neaizejot. Privātā kapitāla piesaiste daudziem uzņēmumiem atļauj ilgāk nedomāt par biržas piedāvātajām iespējām.

DB jau ziņojis - daudzi arī vēlas izvairīties ko konstanta akcionāru spiediena par peļņas palielināšanu. Šādi uzņēmumi uzskata, ka palikt privātiem tiem ir priekšrocība, jo tie varēs rīkoties ar savu kapitālu, piemēram, kaut kur investēt, īpaši nesatraucoties par to, kā šo soli novērtēs analītiķi, pārējo akcionāru bariņš un tirgus kopumā (kāda tam būs ietekme uz uzņēmuma vērtību). Mūsdienās tiek domāts par alternatīviem finansējuma avotiem un daudziem startapiem vairs nav nepieciešams tik liels kapitāls, lai tie spētu finansēt savu izaugsmi (nepieciešami daži serveri un daži labi programmētāji). Bloomberg ziņo, ka daudzas kompānijas saprotot, ka tām vieglāk un lētāk ir arī emitēt parādu, nevis piesaistīt jaunu kapitālu. Parādu uzņemšanās pēdējo gadu laikā līdz ar zemajām procentlikmēm kļuvusi lētāka. Tāpat tas nozīmē, ka netiek atšķaidīts esošo akcionāru skaits, kuri bieži šādām kompānijām paši ir arī vadītāji, ar jaunajiem.