Ceturksni sagaida ar zināmu piesardzību; šis gads pagaidām daudziem finanšu aktīviem bijis veiksmīgs

finanšu tirgus

Oktobra atnākšana iezīmējusi jauna atskaites perioda – šā gada ceturtā ceturkšņa – sākumu. Ja atceras nupat pagājušā trešā ceturkšņa notikumus, tad tas cenu izmaiņu ziņā dažādiem finanšu aktīviem bija ļoti svārstīgs. Tiesa gan, tas tāpat daudzu reģionu akcijām netraucēja izbraukt pa plusiem. ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība trešajā ceturksnī palielinājās par 1,2% un Eiropas Stoxx 600 – par 2,2%. Ceturkšņa sākums bija visai vētrains, kur jūnijā ASV akcijas, visiem priecājoties par šķietamo ASV–Ķīnas tirdzniecības kariņa atslābumu, aizsniedzās līdz jaunam rekordam. Jau augustā šādas spekulācijas pagaisa un riska aktīvu cena strauji saruka. Savukārt septembrī, omai atkal uzlabojoties un, iespējams, esot aktuālai sajūtai, ka nesenais kritums tomēr bija pārspīlēts, akcijas lielu daļu zaudējumu atspēlēja.

Krietnāka cenu volatilitāte bija vērojama ne tikai akcijām. Līdz vēl neredzēti zemam līmenim trešā ceturkšņa pirmajā daļā saruka etalona obligāciju ienesīgums. Tiesa gan, pēdējā laikā tas atkal sācis pieaugt. Piedzīvojām šoku arī naftas tirgū, kur pēc ziņām par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma cena paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Tirgus dalībniekiem mēģinot jaunos riskus sagremot, ir bijusi vērojama naftas vērtības atkāpšanās. Tas gan nemaina faktu, ka vienā brīdī naftas cena bija palēkusies par piekto daļu, kas ir visvairāk gandrīz 30 gadu laikā.

Grib gan drošību, gan akcijas

Labāk šajā periodā klājās nosacīti drošajām akcijām. S&P 500 Utilities akciju kompāniju indeksa vērtība minētajā periodā pieauga par 8,4%. Šobrīd radusies pārliecība, ka pasaules ekonomika soļo pretī grūtībām un, ieguldot komunālo pakalpojumu uzņēmumu vērtspapīros, ir cerība uz zināmu stabilitāti. Pieejamie dati liecina, ka trešajā ceturksnī par 6,9% palēcās ASV S&P 500 nekustamā īpašuma jomas censoņu akciju cena un par 5,4% – mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēju un ražotāju (Consumer Staples) akciju cena. ASV S&P 500 indekss ceturto ceturksni tādējādi uzsāk ar visai iespaidīgu šā gada kopējo izaugsmi – kāpumu par 19%. Tas ir labākais šī tirgus indikatora sniegums šādā gada periodā kopš 1997. gada.

Interesanti, ka šogad akciju cenu pieaugums gājis kopsolī arī ar obligāciju cenu palielināšanos. Piemēram, Vanguard Total Bond Market ETF cena trešajā ceturksnī palielinājusies par 1,6% un kopš gada sākuma – par 6,6%. Straujāk cena pieaugusi ļoti gara termiņa drošajām obligācijām, kur iShares 20+ Year Treasury Bond ETF daļas cena trešajā ceturksnī palēkusies par 7,7% un kopš gada sākuma – par 17,8%. Cena kāpusi arī tādiem biržā tirgotiem obligāciju fondiem kā Vanguard Total International Bond ETF, iShares iBoxx $ Investment Grade Corporate Bond ETF un iShares J.P. Morgan USD Emerging Markets Bond ETF.

Daļa tirgus pētnieku jau kādu laiku teic, ka akciju izaugsme saistīta ar TINA (There Is No Alternative) fenomenu. Proti, to, ka akcijām uz visa notiekošā fona tāpat ir grūti rast kādu daudzmaz jēdzīgu alternatīvu. Tiek skaidrots – parāda vērtspapīru ienesīgums otrreizējā tirgū kļūst arvien plānāks vai pat ļoti daudzos gadījumos ir negatīvs. Valdot šādam fonam, daudzi ir gatavi (vai pat ir spiesti) uzņemties lielāku risku, un skatieni tādējādi tiek raidīti Rietumvalstu uzņēmumu akciju virzienā (no stabilajiem sektoriem un dividenžu maksātājiem). DB jau ziņojis, ka bieži vien finanšu pasaulē šis akronīms (TINA) tiek attiecināts uz joprojām paaugstinātiem ieguldījumiem akcijās tādēļ, ka viss cits tāpat ir dārgs vai potenciāli piedāvā ļoti sērīgu atdevi.

Pagaidām liela daļa alternatīvu neredz, šķiet, tieši ASV akcijām, kam ir zināmi iemesli. Šīs valsts tautsaimniecības veselība izskatās apmierinoši – vismaz, ja salīdzina ar daudziem citiem Rietumu pasaules līderiem. Dīvaina daudziem varētu likties obligāciju ar negatīvu ienesīgumu pirkšana. Būtībā pastāv cerība, ka spēcīgāko un stabilāko ASV publiski kotēto biznesu akciju cena var sarukt mazāk, ja piepildās kādi sliktāki scenāriji, lai gan šādu kompāniju vērtspapīri tradicionāli pieaug mazāk strauji labos laikos. Tiek cerēts – ja ekonomikas izaugsme noplok, nauda ar šādām akcijām «sadegs» mazāk strauji, bet, ja izaugsme tomēr turpinās, šie ieguvumi tāpat būs krietni pievilcīgāki, ja salīdzina ar to, ko, iespējams, piedāvās obligācijas.

Sliktās ziņas ir labas ziņas

Šādi laiki, kad vienlaicīgi pieaug gan nosacīti mazāk riskantu ieguldījumu, gan akciju cena, iespējams, izceļ lielo neskaidrību par to, kā varētu attīstīties notikumi uz globāli nozīmīgāko tautsaimniecību skatuves. Ekonomika, visticamāk, augs lēnāk, lai gan no otras puses – apjomīgākiem tautsaimniecības un finanšu aktīvu cenu stutēšanas pasākumiem atkal ir nobriedušas centrālās bankas.

Pie likmju samazināšanas iepriekšējā ceturksnī ķērās gan ASV Federālo rezervju sistēma, gan Eiropas Centrālā banka. Kopumā ASV JPMorgan Chase & Co rēķinājusi, ka procentu likmes trešajā ceturksnī cirpušas 16 pasaules centrālās bankas. JPMorgan arī paredz, ka šajā ceturksnī to darīs vairāk nekā 20 centrālās bankas. Kopumā tas, ka tām ir jācērp likmes un jāmēģina ekonomikai palīdzēt ar vēl krietni eksperimentālākām taktikām, neko labu nepasaka par tautsaimniecības stāvokli. Attiecībā uz sagaidāmo šo pasākumu ietekmi finanšu tirgos filosofija gan nav tik viennozīmīga. «Katru reizi, kad ir kādas sliktas ziņas, tās patiesībā ir labas ziņas, jo tas nozīmē, ka mūsu glābēji centrālajās bankās turpinās balstīt tirgus,» WSJ komentē finanšu uzņēmuma Newton Investment Management ieguldījumu portfeļu pārvaldnieki.

No izejvielām trešais ceturksnis veiksmīgs bija dārgmetāliem. Īpaši uz pārējo fona spīdēja sudrabs, kura vērtība šajā termiņā ASV preču biržā palēcās par desmito daļu. Savukārt zelta cena pakāpās par 4%. Visai neveiksmīgs cenu izmaiņu ziņā iepriekšējais ceturksnis bija daudzām pārtikas izejvielām. ASV preču biržā saruka kukurūzas, kafijas, kviešu, cukura un dzīvu cūku cena.

Ar piesardzību

Katrā ziņā ceturtais ceturksnis tiek sagaidīts ar zināmām bažām. Populāri norādīt, ka pastiprinātas cenu svārstības tuvākajā laikā turpināsies. Daudzus bažīgus dara arī nosacīti nesenā vēsture – kā nekā pagājušā gada beigu daļā ASV akciju vērtība saruka teju par 20%.

Liela uzmanība tiks pievērsta vadošo pasaules ekonomiku datiem – tam, cik ļoti tie apliecinās aktivitātes sabremzēšanos. Pagaidām buksē ražošana un tirdzniecība, bet joprojām labs noturas patēriņš un pakalpojumu sektora aktivitāte (investori raudzīsies, vai netiks inficētas arī šīs lietas). Jau drīz vadošās pasaules kompānijas sāks informēt par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo sniegumu. FactSet apkopotie dati liecina, ka šajā periodā gada skatījumā tiek gaidīta ASV S&P 500 indeksa aprēķinā ietverto uzņēmumu peļņas samazināšanās par -3,7%.

Tāpat lielu uzmanību izpelnīsies politika – tas, kā izvērtīsies ASV un Ķīnas līderu mītiņš (dažiem šajā jautājumā ir cerība uz gaismu tuneļa galā) un kā risināsies Brexit sāga. Daži lēš, ka pie ne tik sliktām ziņām, iespējams, kādā brīdī galvu var pacelt tieši Eiropas akcijas, kas jau ilgi izskatās nepārliecinošāk, ja salīdzina ar ASV. «Mēs ilgstoši esam devuši priekšroku ASV akcijām, ja salīdzina ar eirozonas uzņēmumu vērtspapīriem. Tomēr ticam, ka eirozonas akcijām nu paveras taktiska iespēja ASV akcijas vērtības izaugsmes ziņā piedzīt. Jebkuras spekulācijas par augošiem fiskālajiem stimuliem [Eiropā] būs kopējam noskaņojumam pozitīvas,» piebilst JPMorgan pārstāvji.