Ražošanas sektora nedienas liek spriest par ekonomikas infekcijas punktu

Finanšu tirgus

Oktobris atnesis vājus pasaules lielāko tautsaimniecību datus. Eiropas ražošanas sektora iepirkumu menedžeru indeksa vērtība rudens sākumā atkāpusies līdz 45,7 punktiem, kas ir vismazāk kopš 2012. gada oktobra. Arī jaunu pasūtījumu apmērs šajā sektorā rucis straujākajos tempos gandrīz septiņos gados. Šādi dati papildinājuši pagājušās nedēļas mērījumus, kas atklāja, ka Vācijas ekonomika jau, iespējams, varētu būt recesijā – tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tā samazinājusies arī Itālijā un Spānijā (Francijā tā pagaidām ir noturējusies knapi virs ūdens).

«Septembrī eirozonas ražošanas sektora veselība no jau tā sliktas kļuva vēl sliktāka. Tas sūta arvien drūmākus signālus šā gada ceturtajam ceturksnim. Septembra dati liek domāt, ka reģiona ražošana krīt ar lielāku ātrumu nekā 1% ceturksnī. Tas būs būtiski bremzējis reģiona kopējo trešā ceturkšņa ekonomikas aktivitāti,» spriež Markit ekonomisti.

Saņemtas sliktas ziņas arī no ASV. Tur šīs valsts ISM ražošanas sektora aktivitātes indekss septembrī izrādījās sarucis krietni vairāk, nekā pirms tam gaidīts – līdz 47,8 punktiem (ekonomisti pirms tam prognozēja 50 punktus). Tādējādi šīs valsts ražošanas aktivitāte noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada jūnija. Līdzīgi ir arī Ķīnā, kur rūpniecības aktivitāte sarukusi jau piecus mēnešus pēc kārtas. Kopumā pieejamie dati liecina, ka ražošanas sektora aktivitāte šovasar, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, bremzējusies visās 36 pasaules lielākajās attīstītajās tautsaimniecībās, un vispasaules iepirkumu menedžeru indekss septembrī zem 50 punktu atzīmes atradies jau piekto mēnesi pēc kārtas. 50 punktu atzīme šim indikatoram atdala izaugsmi no recesijas.

Papildu – šīs nedēļas pirmajā daļā Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO) vairāk nekā uz pusi apcirpa savas prognozes par šā gada globālo tirdzniecības pieaugumu. Šobrīd iestāde sagaida, ka tirdzniecība 2019. gadā palielināsies vien par 1,2%. Lēnīgāka ekonomikas izaugsme nozīmē, ka pasaules tautsaimniecība vairs nespēj tik lielā mērā paņemt pretī daudzviet saražoto. Šāda situācija sevišķi negatīva ir izteikti eksportējošajiem reģioniem, piemēram, Eiropai ar Vāciju priekšgalā. Tiek skaidrots, ka kompānijas uz neskaidrību un augstāku izmaksu fona atliek investīcijas un lēmumus par jaunu darbinieku pieņemšanu.

Dati atklājuši, ka septembrī eirozonā pamatīgi sabremzējusies inflācija. Gada skatījumā patēriņa cenas eiro monetārajā reģionā augušas vien par 0,9%, kas, iespējams, skaļākām var likt kļūt runām par deflācijas scenārija materializēšanos. Ja tā, tad nav izslēgts, ka ilgstošāka cenu krituma apstākļos uzņēmēji un patērētāji sāk gaidīt, ka cenas samazināsies vēl tālāk, un tiek atlikti gan pirkumi, gan investīcijas. Tas galu galā noved pie vēl zemākām cenām, mazākas uzņēmumu peļņas, preču un pakalpojumu pārprodukcijas, algu samazināšanas, kurai seko grūtības ar iepriekšējo parādu atdošanu, darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, bankroti un vēl tālāks ekonomikas kritums.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) līdzšinējie pasākumi lielā mērā bija vērsti uz to, lai reģiona inflāciju atgrieztu tuvu 2%. Iespējams, šādi dati iestādei, lai sasniegtu šo savu mērķi, var likt rīkoties vēl agresīvāk. ECB jau tā nupat samazināja gan procentu likmes, gan restartēja savu kvantitatīvo mīkstināšanu (aktīvu uzpirkšanu jeb likviditātes drukāšanu).

Slikts starts ceturksnim

Valdot šādam fonam, Eiropas akcijām padevies pats vājākais oktobra starts piecos gados. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība divu dienu laikā sarukusi vairāk nekā par 3%. Tāpat akciju cena zemāk klejojusi ASV. «Šogad nav bijis tāds mēnesis, kad Vācijas ražošanas sektorā būtu augusi aktivitāte. Domāju, ka šis vājums atbalsosies arī citos sektoros,» piebilst MC Markets eksperti un norāda, ka daži investori «no galda noņemot čipus».

«Globālajā finanšu tirgū pēc vājajiem ražošanas datiem jūtamas paģiras. Izskatās, ka kritumi kļūs straujāki, un ir augošas bažas, ka vājā ražošana kādā brīdī sevi sāks manifestēt arī jau daudz lielākajā pakalpojumu sektorā,» Bloomberg piebilst CMC Markets analītiķi.

«Mani biedē tas, ka septembris šogad bija ļoti kluss. Ja zinu vienu lietu, tad tā ir tā, ka tirgi klusi mūžīgi nav un pēc tik garlaicīga mēneša mēs oktobrī varam gaidīt volatilitāti,» savukārt norāda LPL Financial pārstāvji.

Pašlaik, šķiet, tas, cik ilgi turpināsies tās pašas ASV ekonomikas garākais pieauguma periods vēsturē, lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai patērētāji turpinās tērēt tik daudz, lai aizēnotu ražošanas sektora nedienas. «Ekonomika nu darbojas ar viena dzinēja palīdzību, un tas ir patērētājs,» piebilst Francijas investīciju bankas Societe Generale pārstāvji. «Tomēr tad, kad ekonomikas aktieri sāks kļūt pietiekami satraukušies – un nav svarīgi, cik pamatotas varētu būt šīs bažas –, viegla ekonomikas aktivitātes sabremzēšanās var pārvērsties par kaut ko sliktāku,» savukārt Bloomberg teic RBC Global Asset Management finanšu procesu vērotāji.

Gada beigas parasti labas

Neskatoties uz šādu ceturtā ceturkšņa sākumu, tas nebūt nenozīmē, ka akcijām nu ievadīts ļoti neveiksmīgs periods. Lai gan oktobris akciju tirgiem izpelnījies visai biedējoša mēneša slavu, vidēji tā laikā ASV Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 0,66%, bet kopš 2000. gada – pat par 1%. Oktobris ir tas mēnesis, kad finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem. Jau ziņots, ka 1987. gada 19. oktobra Melnās pirmdienas ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Tāpat oktobra laikā akciju cenas faktiski brīvajā kritienā atradās 1929. un 2008. gadā.

Ja skatās uz vēsturi, tad akcijām pats veiksmīgākais kalendārais periods vēl varētu būt tikai priekšā. Ir pat tirdzniecības stratēģijas, kas paredz akciju uzpirkšanu nedaudz pirms tā saucamajiem Helovīniem un tad pārdot maijā. Akciju cenas vēsturiski visstraujāk augušas decembrī, novembrī un aprīlī.

Ir bijušas vēl 14 tādas pirmās oktobra tirdzniecības sesijas, kad to laikā ASV akcijas sarūk vismaz par 1%. Tiek norādīts, ka galu galā pēc šādiem nepārliecinošiem oktobra startiem viss vidējais ceturkšņa sniegums bijis ļoti pozitīvs – 7,2% apmērā. Barron’s rēķina, ka ceturtais ceturksnis kopumā akcijām pārliecinoši ir pats veiksmīgākais gada periods (neveiksmīgākais ir trešais ceturksnis, kad vidējais ASV akciju sniegums bijis pat nedaudz negatīvs). Katrā ziņā investoriem gada beigas patīk, un akciju cena gada pēdējā ceturksnī palielinājusies gandrīz 80% gadījumu. Dažkārt tiek teoretizēts, ka, recesijām notiekot reti (ekonomikas izaugsme ir daudz ticamāka nekā recesijas), gan gada beigas, gan tā sākums parasti tiek sagaidīts ar zināmu optimismu par nākotni. Šāds optimisms sevi izpauž arī akciju tirgos.

Šādi vidējie skaitļi gan neko nepasaka par šā brīža fundamentālo situāciju. Katram gadam ir savi izaicinājumi un arī iespējas. Šogad investoriem ir jārēķinās ar ražošanas bremzēšanos un milzīgu tirdzniecības neskaidrību. Tomēr, ja tirdzniecības kari norims, centrālo banku rosīšanās būs daudzmaz efektīva un valdības ekonomikai palīdzēs ar saviem fiskālajiem stimuliem, no kādiem sliktākiem scenārijiem var arī izbēgt. «Tas gan nenozīmē, ka tirgiem viss uz priekšu būs labi un skaidri. Tomēr tas parāda, ka ne vienmēr pēc slikta ceturtā ceturkšņa starta gaidāmas pasaules beigas,» piebilst finanšu uzņēmuma Bespoke analītiķi.