Jābūt gataviem reaģēt arī uz pesimistisku prognožu piepildīšanos par ekonomiku

Ekonomika

Pasaules Tirdzniecības organizācija šonedēļ bez kādiem īpašiem pārsteigumiem lēmusi, ka ASV var noteikt sankcijas no Eiropas nākušajām precēm 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). Klāstīts, ka Eiropas Savienībai (ES) šāds sods ir adekvāts saistībā ar tās nelegālo finansiālo palīdzību lidaparātu ražotājam Airbus.

Pieejamā informācija nu liecina, ka ASV no 18. oktobra plāno noteikt 10% tarifu no Eiropas importētajiem lidaparātiem un lielai daļai šādu detaļu. Tāpat 25% tarifs tikšot noteikts daudzām dažādām citām precēm, kuru vidū ir viskijs, vīns, olīvas, siers, atsevišķi cūkgaļas produkti, sviests, jogurts kafija, saldumi utt.

Katrā ziņā notiekošais raisa bažas, ka abi šie reģioni varētu tikt ierauti tarifu karuselī. Tā pati ES gaida līdzīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas atbildi par nelegālām ASV valdības subsīdijām Boeing. ES, atbildot uz ASV tarifiem alumīnijam un tēraudam, jau noteikusi 25% tarifu ASV viskijam. Ir manāmas spekulācijas, ka ES pretpasākumi varētu pat pārsniegt pašreizējos ASV tarifus (dažkārt tiek runāts par 12 miljardiem ASV dolāru). Nav arī izslēgts, ka tas savukārt jau mudinātu ASV noteikt tarifus Eiropas auto utt. Protams, var cerēt, ka abi sabiedrotie reģioni, neskatoties uz šādu ASV soli, gan tomēr nonāk pie kāda izlīguma, nevis metas tālākā savstarpējā protekcionisma kurināšanā. Kontinentālās Eiropas tirdzniecības nosacījumus skaidrākus nepadara arī arvien tuvākais Brexit gala datums.

«ASV plāno ieviest 10% tarifus lieliem civiliem gaisa kuģiem un 25% - citām precēm, piemēram, īru un skotu viskijam, vīniem, olīvām un sieram. To tā arī darīs. Var pieņemt, ka ES tūlītējus pretsoļus neveiks. Tomēr paredzams, ka nākamgad ES uzvarēs līdzīgā lietā pret ASV Boeing, kas atraisīs rokas piemērot tarifus jau ASV precēm. Politikas intereses, atbīdot ekonomiku, izvirzās priekšplānā. Tas nozīmē, ka jābūt gataviem reaģēt arī uz pesimistiskāko prognožu piepildīšanos par ekonomiku,» brīdina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jau tā pilns groziņš ar riskiem

Katrā ziņā šāda mērošanās ar tarifiem ekonomikai nāk nelāgā laikā. «Šobrīd bažas par recesiju ir augušas, jo pietrūkst pozitīvo vēsmu, kas spētu noslāpēt negatīvās. Tās pieņemas spēkā, jo pastiprināti tiek kultivētas no politikas puses. Tikmēr ekonomika pēc ilgstošās atgūšanās fāzes ir nedaudz sagurusi. Izaugsmi slāpē starptautiskās tirdzniecības nenoteiktība, kas caur apstrādes rūpniecību draud aplipināt arī iekšzemes patēriņu. Līdz šim tas uzrādījis labu noturību. Taču - jo ilgāk apstrādes rūpniecībā būs lejupslīde, jo lielāka iespēja, ka pieaugs to valstu skaits, kuras saskarsies ar recesiju. ASV, kas joprojām ir globālās ekonomikas lokomotīve, salīdzinoši vēl ir stabilā situācijā, lai gan perspektīvas vājinās. Tomēr krīzes iespējamība tur zema. Pagaidām. Uzmanības centrā ir Vācija, kur recesija jau klauvē pie durvīm. Visticamāk, arī Itālija flirtēs ar recesiju. Tomēr salīdzinoši pozitīvāka ir aina Spānijā un Francijā, un arī citās eirozonas valstīs. Tas nozīmē, ka eirozona no recesijas izvairīsies, kaut gan prognozes rudenī ir slīdējušas lejup. Nākamgad pesimistiskā prognoze ir ekonomikas kāpums par 0,5%,» skaidro SEB eksperts.

Viņš vēl piebilst, ka runājot par recesijas iespējamību, šobrīd visspēcīgākie signāli pienākot no obligāciju tirgus. Šo signālu līmenis esot tāds, kas vēsturiski nozīmējis faktiski simtprocentīgu recesijas iestāšanos. Tomēr šajā pašā laikā citi signāli no finanšu tirgiem, ekonomikas un finanšu sfēras vēl esot samērā nenoteikti.

«Izskan minējumi un pieņēmumi, ka līdz ar pēckrīzes periodā piekoptajiem pasākumiem tirgū ir izjaukts līdzsvars un obligāciju tirgus varētu sniegt maldīgus signālus. Vai tā ir vēlmju domāšana? Redzēsim. Vēsture rāda, ka pēc šādiem obligāciju tirgus signāliem līdz recesijas sākumam mēdz būt vēl 12 līdz 18 mēneši. Lai šajā laika periodā iestātos recesija, būtu jāsāk pienākt arī alternatīviem brīdinājuma signāliem. Īstermiņa brīdinājuma modeļi, kas norādītu uz recesiju 3 līdz 6 mēnešu laikā, vēl norāda uz ļoti zemu recesijas iespēju. Tādēļ pamata scenārijs ir izteikti lēna izaugsme, kas daudzās valstīs jau tāpat radīs krīzes apstākļus. Pie šāda scenārija jārēķinās, ka jebkurš neveikls ģeopolitisks solis nozīmē lejupvērstu korekciju un draud ar recesiju. Un šobrīd Eiropai tādu ir pilns kurvītis – sākot ar Brexit un turpinot ar saspīlētajām attiecībām ar ASV,» teic D. Gašpuitis.

Sitiens luksusam

Daļēji jaunie tarifi ir sitiens pa Eiropas luksusa nozari, kur nākotnē grūtāka darbošanās var sagaidīt tādus uzņēmumus kā LVMH, Remy Cointreau, Pernod Ricard un Diageo. Pagaidām izskatās, ka ASV tomēr nav gribējusi sadārdzināt no Eiropas nākušas rokassomiņas, jo no sākotnējā tarifu saraksta izņemti ādas izstrādājumi (tas tam pašam LVMH ir laime nelaimē). ASV Vecā kontinenta luksusa preču eksportētājiem ir viens no nozīmīgākajiem tirgiem (LVMH ASV veidojas aptuveni ceturtā daļa ienākumu). Tāpat pasaudzēts to lidaparātu detaļu imports, kas nepieciešamas Airbus ražotnei ASV Alabamā. Tiek norādīts, ka šādu izņēmuma statusu palīdzējis panākt minētā ASV štata amatpersonu lobijs. Galu galā vēl agresīvāka Airbus ražotnes gremdēšana, visticamāk, ASV nozīmētu gan darbavietu, gan investīciju pazušanu (mūsdienās piegāžu ķēžu ziņā ļoti daudz kas savā starpa ir saistīts).

Rezultātā pēdējā laikā vārguļojusi arī Eiropas luksusa kompāniju akciju cena. Piemēram, LVMH Moet Hennessy Louis Vuitton akcijas vērtība kopš septembra vidus Parīzes biržā ir sarukusi vairāk nekā par 9%. Zemāk ceļojusi arī alkohola ražotāju Remy Cointreau, Diageo un Pernod Ricard vērtspapīru cena. Jāteic gan, ka šie tarifi tika gaidīti un šo akciju nesenais vājums lielākā mērā varētu būt saistīts ar ieilgušiem protestiem Honkongā un bažām par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos. Kopumā gan par alkohola akciju veikumu nedaudz ilgākā termiņā nevarētu teikt neko sliktu. 12 mēnešu laikā Diageo akcijas cena palēkusies par 21%, Pernod Ricard – arī par 21% un Remy Cointreau – par 10%. Cilvēkiem atpūšoties ir tieksme meklēt apreibinošas vielas, kur šajā ziņā populārākā substance joprojām, šķiet, ir alkohols. Šis bizness spēlējas ar atkarību, kas nozīmē, ka pat ekonomikas lejupslīžu laikā patērētāji turpinās šīm lietām tērēt un domāt, kā ietaupīt citos veidos.