Eiro cenas kāpums uz vājas ekonomikas fona nepārliecina; daži pat atkal sāk piesaukt eiro un ASV dolāra paritāti

Valūtu tirgus

Eiro cena pēdējos mēnešos turpina ceļot zemāk, un nesen tā uz brīdi paviesojās zem 1,09 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd, Eiropas ekonomikai esot vājākai, daudzi spriež, cik vēl būtiski zemāk var nonākt kopējās valūtas vērtība.

Thomson Reuters oktobra valūtu ekspertu aptaujā gan lēsts, ka eiro cena šā gada beigās atradīsies pie 1,10 ASV dolāru atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Savukārt gada laikā tai jau vidēji tiek paredzēts pieaugums līdz 1,13 ASV dolāru atzīmei. Jāsecina, ka, neskatoties uz dažiem izņēmumiem, daudzi tomēr atturas no pārliecinoša vienas vai otras valūtas pārsvara paredzēšanas.

Valūtu attiecībās liela loma būs centrālo banku politikai. Eiropas Centrālā banka (ECB) eksperimentē ar peldēšanu dziļāk negatīvu likmju ūdeņos un nupat atsākusi savu aktīvu uzpirkšanas programmu. Tiesa gan, procentu likmes cērp un droši vien turpinās cirpt arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Nav izslēgts, ka eiro/ASV dolāra virziens būs atkarīgs no gluži vai abu šo centrālo banku tādas kā sacensības par to, kura ekonomiku stimulēs agresīvāk un šajā ziņā pārspēs finanšu tirgus gaidas. Dolāru refinansēšanas likme ir augstāka, kas nozīmē, ka FRS salīdzinoši ir krietni lielāka telpa, kur vispār kustēties (kamēr ECB, šķiet, vairs daudz šajā ziņā nevar darīt). Nu ASV centrālie baņķieri dolāra bāzes likmi noteikuši 1,75% līdz 2% koridorā, un vēl viena likmju samazināšana tiek gaidīta jau šajā mēnesī. ECB eiro refinansēšanas likme jau ilgi atrodas pie apaļas nulles, un depozītu likme bankām ir negatīva – pie -0,5% atzīmes. Būtībā daudzus biedē tas, ka ECB īsti vairs nevar samazināt likmes, kas ierobežo tās spēju palīdzēt ekonomikai.

Vēl eiro cenas izredzes nokļūt augstāk var sarežģīt, ja ASV noteiks kādus papildu tarifus vecā kontinenta precēm. Katrā ziņā pārāk dārga vietējā valūta nav nepieciešama nevienam un par netīkami spēcīgu ASV dolāru jau kādu laiku aktīvi sūdzas ASV prezidents Donalds Tramps. «Tālāks eiro vājums, lai kāds arī tam būtu iemesls, var vēl vairāk nokaitināt ASV prezidentu, kurš jau tā uzskata, ka eiropieši ar savu valūtas politiku ir gandrīz tikpat slikti kā ķīnieši,» skaidro Vācijas Allianz Global Investors analītiķi. Protams, nebūt nav tā, ka ASV ekonomika izskatītos neaizskarama – pēdējā laikā arī šīs valsts ekonomikas dati nav bijuši pārliecinoši. Drauds šīs valsts uzņēmumu peļņai ir tas pats spēcīgais ASV dolārs un lielā tirdzniecības karu neskaidrība ar tai sekojošo tarifu vētru.

Vājāks dolārs neatnāk

Jāpiebilst, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, dolāra cenas samazināšanās tā arī nav materializējusies. Tirgus dalībnieki tādējādi konstanti gandrīz katru jaunu mēnesi uz zemāku līmeni koriģējuši savu eiro/ASV dolāra cenas aplēsi. Interesanti, ka tieši pirms gada līdzīgas Thomson Reuters 70 valūtu stratēģu aptaujas rezultāti liecināja, ka kopējās valūtas cenai pēc gada (tātad tagad) vajadzētu atrasties pie 1,22 ASV dolāru atzīmes. Lielākā daļa no aptaujātajiem analītiķiem tad teica, ka ASV dolāra dominancei vajadzētu turpināties maksimums trīs līdz sešus mēnešus. Tika izcelts, ka toreizējais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā ir nogājis savu ceļu. Tagad redzam, ka tā gluži nav bijis.

Kādus konkrētus paredzējumus piesiet konkrētam laika brīdim nākotnē ir visai nepateicīgs darbs. Finanšu tirgū šobrīd tiek uzsvērta lielā neskaidrība, un scenāriji var būt dažādi. Iespējams, tādēļ arī liela daļa ekspertu savu eiro/ASV dolāra nākotnes prognozi izsaka tuvu tam līmenim, kur šo valūtu attiecība atrodas pašlaik.

Lai nu kā – pagaidām likmes ir augstākas ASV, un arī šīs valsts tautsaimniecības veselība ir pieņemama. Tas nozīmē, ka pēc dolāru aktīviem saglabājas liels pieprasījums. Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi mēģina raudzīties drošības virzienā. Viens no nosacīti drošiem aktīviem ir ASV dolārs. Tādējādi šīs valūtas cenu balsta arī lūkošanās pēc patvēruma.

Aptuveni divas trešdaļas – 50 – no valūtu ekspertiem, kas minētajā Reuters aptaujā atbildēja uz papildu jautājumiem, pauda pārliecību, ka ASV dolāra spēkam vajadzētu turpināties vēl vismaz sešus mēnešus. «Faktori, kas uzturējuši spēcīgu ASV dolāru, visticamāk, būs aktuāli vēl kādu brītiņu. Būs arī spēki, kas spēlēs pret ASV dolāru. Tiesa gan, pēc tā joprojām paliks drošā patvēruma pieprasījums,» spriež Rabobank pārstāvji.

Pat paritāte

Nedaudz skaļākas pēc zināmas pauzes drīzāk atkal kļuvušas runas par eiro un ASV dolāra paritāti (1 EUR = 1 USD). Šveices bankas Lombard Odier pārstāvji The Wall Street Journal skaidro, ka šāda paritāte ir visai ticama gadījumā, ja Eiropas valdības ECB politiku nepapildinās ar saviem fiskālajiem balstiem. «Eirozona turpina būt līdere pasaules reģionu ekonomiku «bezizaugsmes sacensībā» – «kurš būs vistuvāk nullei». Tas jau visu šo gadu negatīvi ir ietekmējis eiro cenu. Tas arī attaisnotu tālāku eiro un ar to ciešāk saistīto valūtu vājināšanos,» savukārt teic ASV investīciju bankas JP Morgan valūtu stratēģi.

Lielākā daļa gan šādu paritāti paredzēt nesteidz un norāda, ka līdz tai vēl ejams zināms ceļš. Iepriekšējo reizi šādas paritātes runas bija vērojams 2016. gada beigās un 2017. gada sākumā, kad eiro cena paviesojās zem 1,04 ASV dolāru līmeņa. Pēc tam eiro cena visai strauji pieauga, un 2018. gada sākumā tā bija pakāpusies jau līdz 1,25 ASV dolāru atzīmei. Kopš tā brīža eiro/ASV dolāra amerikāņu kalniņu virziens jau atkal ir vērsts uz leju.

Valūtu kariņi

Vājāks eiro ekonomikai nepārliecinošākos laikos var būt balsts reģiona eksportētājiem. Sevišķi, ja pamatīgas šķobīšanās pazīmes uzrādījusi reģiona motora – Vācijas – ražošana. Vietējās valūtas kritums parasti liek gan palielināties inflācijai, gan uzlabo valsts eksportētāju un ražotāju konkurētspēju. Šo efektu gan var bremzēt, piemēram, jaunās tirdzniecības barjeras.

Jau ziņots, ka pasaulē ekonomikas izaugsme pēdējos gados bieži ir bijusi deficīts (un tagad tā kļuvusi par vēl lielāku deficītu), un šādos laikos visi mēģina palikušo deķīti raut katrs uz savu pusi. Tādējādi periodiski vērojami tā saucamo valūtu karu saasinājuma uzplūdi. Būtībā nekur nav pazudusi konkurējoša valūtu devalvācija, kas ļauj palīdzēt ekonomikai – vietējiem eksportētājiem un ražotājiem – uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī. Būtībā tas par valūtu sacensībām/kariņiem pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes ticis runāts jau vairākkārt – to var mēģināt uzskatīt par daļu no tirdzniecības kara.

Pēdējā laikā šādos tā saucamajos valūtu kariņos paspēlējis ASV dolārs. Tiesa gan, eiro vērtība attiecībās ar citām valūtām nemaz tik izšķirīgi nesamazinās. Eiro cena sterliņu mārciņās pēdējā laikā uz Brexit ziņu saasinājuma un atslābuma fona te pieaug, te sarūk. Tomēr kopš Brexit spekulāciju sākšanās 2015. gadā eiro cena mārciņās ir palielinājusies aptuveni par ceturto daļu. Savukārt eiro cena Zviedrijas kronās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 6,3% un kopš 2012. gada rudens – gandrīz par trešo daļu.

Ja nedaudz par britu sterliņu mārciņu, tad tās nākotne lielā mērā saistīta ar Brexit atrisināšanos. Pārsvarā tiek teikts – ja briti Eiropas Savienību šomēnes pametīs ar vienošanos, tad uz atvieglojuma nopūtu fona gaidāma mārciņas cenas palielināšanās. Savukārt, ja darījuma nebūs, mārciņas cena, visticamāk, saruks.