Elektroauto tirgus attīstība var krietni sadārdzināt metālus

Izejvielas

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem. Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla. Katrā ziņā elektroauto bumam ir labs potenciāls metālu tirgū situāciju sagriezt ar kājām gaisā. Jau ziņots, ka šādu auto sastāvā arī ir četrreiz vairāk vara, nekā tas ir vidējā tradicionālā spēkratā (šādos auto nepieciešamība ir pēc daudz vairāk vadiem). UBS piebilst, ka globālā mērogā niķeļa tirgus deficīta stadijā ieslīdēja jau 2017. gadā, un tādā tas pārskatāmā nākotnē, visticamāk, arī paliks. Tiek lēsts, ka šogad niķeļa deficīts pasaulē varētu būt 142 tūkstošu tonnu apmērā.

Piemēram, slavenais elektroauto ražotājs Tesla savu bateriju ražošanā kobaltu nu daļēji aizstājis tieši ar niķeli. Turklāt uzņēmums kobaltu nākotnē savās baterijās plānojot aizstāt pilnībā, liecina pieejamā informācija. Daļēji tas saistīts gan ar tehnoloģiju attīstību, gan droši vien ar to, ka kobalta cena pēdējo gadu laikā piedzīvojusi gluži vai astronomisku pieaugumu. Grūtības arī bijušas ar stabilām kobalta piegādēm, kuras galvenokārt nāk no Āfrikas Kongo.

Būtībā katrs sevis cienošs lielais autoražotājs, šķiet, strādā pie sava elektroauto projekta. Tādējādi niķeļa tirgum populāri paredzēt ilgstošu deficīta stadiju. Tikmēr būtiski kāpināt tā ieguvi traucē fakts, ka pašas nozīmīgākās šī metāla atradnes atrodas vien dažās pasaules vietās. Tā pamatā ir Rietumiem politiski ļoti sarežģītā Krievija un grūti pieejamie Kanādas ziemeļi. Lielākā daļa ekspertu tādējādi norāda – pieprasījums pēc šī metāla aug, bet nav pazīmju, ka tikpat strauji augs arī tā piedāvājums.

Stresu par šī metāla pietiekamām piegādēm visai labi ataino cenu līkne biržā. Piemēram, Londonas Metālu biržā populārāko niķeļa piegāžu līgumu cena šogad ir palēkusies jau gandrīz par 60% un pārsniegusi 17,5 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Uz jau tā aktuālās deficīta sajūtas fona punkts uz i šim tirgum bija Indonēzijas paziņojums, ka tā savu niķeļa rūdas eksportu uz āru piegriezīs krietni ātrāk, nekā pirms tam tika gaidīts, – jau ar nākamā gada sākumu. Pirms tam šī valsts ziņoja, ka to darīs vien 2022. gadā. Indonēzijas mērķis ar šādu lēmumu ir palīdzēt savai šī metāla pārstrādes industrijai un pievienotās vērtības produktu ražošanai.

Niķeļa cenai, neskatoties uz šādu spēju pieaugumu, līdz jaunam rekordam gan ir patālu. 2007. gadā uz nelielu brītiņu šī metāla cena sasniedza pat 50 tūkst. ASV dolāru par tonnu. Galvenokārt šāds kāpums tika saistīts ar spekulācijām par nerimstošu Ķīnas industrializāciju. Pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes izejvielu tirgū gan bija vērojamas vairākas pārmērības. Piemēram, naftas cena neilgi pirms 2008. gada rudens, kad pa burbuli aizgāja ASV investīciju banka Lehman Brothers, gandrīz sasniedza 150 ASV dolāru par barelu.

Daži eksperti norāda, ka arī nākotnē niķeļa deficīts un ļoti augsta šī metāla cena daudziem elektroauto ražotājiem var likt meklēt kādas alternatīvas. Tādējādi nav izslēgts, ka tehnoloģiskā inovācija kādā brīdī nozīmēs šī metāla vērtības atgriešanos tuvāk zemes atmosfērai. The Wall Street Journal gan piebilst – daudzi kalnrūpnieki un metālu tirgus analītiķi ir skeptiski, ka tuvākās desmitgades laikā tiks atrasti veidi, kā no bateriju vienādojuma izņemt jau pieminēto niķeli. Izejvielu tirgus konsultāciju uzņēmuma Roskill pārstāvji piebilst – lai atmaksātos lielie kapitālieguldījumi jaunās niķeļa atradnēs, šī metāla cenai vajadzētu atrasties tuvu 25 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Tas no šā brīža nozīmētu kāpumu vēl par 43%.