Naftas cena jau kādu brīdi atrodas aptuveni turpat, kur tā bija pirms šī tirgus septembra šoka

Izejvielas

Septembra vidus naftas tirgus šoks, ja vērtē šī resursa cenas izmaiņu, nu izskatās nedaudz sagremots. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā šo otrdien atradās pie 59 ASV dolāru atzīmes par barelu. Tas ir aptuveni turpat, kur tā bija pirms uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai. Tādējādi jāsecina, ka cena visai strauji planējusi zemāk pēc tam, kad tā septembra vidū sesijas laikā palēcās par piekto daļu un paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu. Šobrīd naftas cena no tā brīža augstākajiem punktiem ir atkāpusies par 18%.

Iespējams, var secināt, ka mūsdienās, kad melnais zelts globālā apmērā tiek iegūts papilnam un valstu naftas uzkrājumi ir gigantiski, pat dramatiski piegāžu traucējumi nespēj šī resursa vērtību augstu noturēt ilgstoši. Tirgus pēdējos gados vēl ir sadzīvojis gandrīz ar pilnīgu Venecuēlas naftas ieguves sabrukumu un Irānas šī resursa eksporta apstāšanos.

Melnie gulbji

Notikušais gan tāpat parāda, cik liela ietekme uz šī pasaules ekonomikai izšķirīgās izejvielas tirgu var būt kādiem neparedzamiem melnā gulbja notikumiem un cik viegli no sliedēm var noslīdēt kādi investoru un ekonomistu bāzes scenāriji.

Tik straujš aktuālais naftas cenas kritums, iespējams, gan ir pārsteigums, ja ņem vērā, ka nu ir daudzmaz skaidrs, ka nepieciešami vien daži droni, lai no ierindas izsistu aptuveni desmito daļu no pasaules melnā zelta ieguves. Daži gan teic, ka ilgākā termiņā, ņemot vērā šo Saūda Arābijas incidentu, nafta varētu būt par trīs līdz pieciem ASV dolāriem dārgāka.

«Pasaule, tai skaitā Latvija, ir veiksmīgi izvairījusies no iespējamā naftas cenu sprādziena, kas atsauktos krasā inflācijas lēcienā. Šobrīd negaiss ir pāri, taču nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai ir skaidri norādījis uz iespējamiem riskiem, kuriem ir visas iespējas atkārtoties,» norāda arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Recesijas gaidas

Cenai samazināties palīdzējis tas, ka Saūda Arābija visai ātri atjaunojusi naftas piegādes. Tāpat jau kādu laiku ir aktuālas bažas par pasaules ekonomikas veselību. Sevišķi vāji daudzviet bijuši rūpniecības dati, kas liek domāt par mazāku melnā zelta patēriņu. Izejvielu tirgū negatīvu omu uztur tirdzniecības karu neskaidrība, un sava ietekme bijusi arī ASV dolāra cenas pieaugumam (šis process izejvielas sadārdzina to pircējiem citās valūtās). «Naftas liktenis ir simtprocentīgi piesaistīts tirdzniecības kariem, un ir augsta iespējamība, ka tajos netiks panākts progress. Ja tas tā arī būs, naftas tirgus var piedzīvot smagu izpārdošanu,» Bloomberg teic, piemēram, ASV finanšu uzņēmuma Oanda Asia Pacific naftas tirgus analītiķi.

Kopumā, neskatoties uz nesenajām milzīgajām naftas cenas svārstībām, melnais zelts gada laikā ir kļuvis aptuveni par trešo daļu lētāks. Pārsvarā tirgus dalībnieki spriež, ka, esot aktuālām bažām par tuvāku recesiju, izejvielu cenu kustību, visticamāk, turpinās noteikt bailes. Naftas tirgū tendences gan var censties koriģēt Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ar to pašu Saūda Arābiju priekšgalā. Proti, OPEC, mēģinot noturēt cenas sev pieņemamā līmenī, var lemt par tālāku savu šī resursa piegāžu aizturēšanu. Ja tas tomēr nenotiks, tad būtisks naftas cenas pieaugums, ja, protams, nenotiek vēl kas neparedzēts, varētu būt maz ticams.

Šāda politika pašam kartelim gan nozīmētu tirgus daļas zaudēšana. Šajā pašā laikā rekordlielos apmēros naftu iegūst ASV, kas liek spriest par šī resursa pārpalikumu.