Tekstila nozares uzņēmumi investē ražošanā, ievieš jaunus produktus un cīnās par vietu eksporta tirgū; tomēr ir reģioni, kuros samazina darbinieku skaitu un domā, kā izdzīvot

Tendences

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos tekstilizstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi ir palielinājušies par 13%, informē Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. 2019. gadā nozares uzņēmumu apgrozījums un produkcijas eksports varētu augt par 5%, kas ir laba ziņa, jo pērn nozare piedzīvoja kritumu par aptuveni 2%. Eksporta apjomi uz Krieviju nav būtiski mainījušies, pirmajos septiņos mēnešos uz kaimiņvalsti eksportēti 9% tekstilizstrādājumu, kas ir tieši tikpat, cik pērn.

G. Strazds lēš, ka šogad gaidāms apgrozījuma un eksporta apjomu pieaugums gatavo apģērbu ražotājiem, jo pirmajos septiņos mēnešos tas ir palielinājies par 7%. Viņš gan norāda, ka gada sākumā šie rādītāji ievērojami uzlabojušies salīdzinoši agra pavasara dēļ, jo apģērba ražotājus ietekmē sezonalitāte un klimatiskie apstākļi.

Pērk iekārtas

Šogad straujos izaugses tempus turpina SIA iCotton. Uzņēmums plāno būtiski palielināt ražošanas apjomus un sasniegt apgrozījumu 27 miljonu eiro apjomā, informē SIA iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija teju 26 miljoni eiro. Šogad uzņēmums sāka jauna ražošanas kompleksa būvniecību, kas tiks pabeigts 2020. gada vasarā. Centrālās finanšu līgumu aģentūras administrēta projekta ietvaros 5000 m2 plašajā ražotnē un ražošanas iekārtās tiks investēti vairāk nekā 12 miljoni eiro.

Arī SIA Lauma Fabrics turpina investēt ražošanas modernizācijā. 2019. gadā uzņēmums iegādājās inovatīvas rakstaino adījumu un mežģīņu adīšanas iekārtas, kas kopumā izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro, informē SIA Lauma Fabrics valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš. Līdz ar jauno iekārtu iegādi, uzņēmums plāno paplašināt savu veļas materiālu produktu klāstu, kā arī izstrādāt materiālu kolekciju sporta un aktīvās atpūtas apģērbu ražotājiem. Šogad uzņēmums nedaudz palielinās gan apgrozījumu, gan peļņu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 31,9 miljoni eiro, bet peļņa – 3,46 miljoni eiro. «Līdz ar pieaugošajām darbaspēka un energoresursu izmaksām, uzņēmums plāno attīstīties digitalizācijas, automatizācijas un ražības celšanas virzienā,» norāda E. Egliņš.

Audzē rentabilitāti

Veļas ražotājas SIA New Rosme apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir 2018. gada līmenī, un 2019. gadā tiek prognozēts tāds pats apgrozījums kā pērn jeb aptuveni seši miljoni eiro un palielināta rentabilitāte, kas pērn bija 4,3%, informē SIA New Rosme valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers. Šogad lielākās investīcijas ir veiktas šūšanas iekārtu parka atjaunošanā un ražošanas jaudu palielināšanā Baltkrievijā. DB jau rakstīja, ka, līdz ar darbaspēka pieejamības problēmām un tā izmaksu pieaugumu, uzņēmums lielāko daļu ražošanas ir izvietojis ārpus Latvijas. Šogad tas palielinājis ražošanas jaudu Baltkrievijā, turpināja ražot produkciju arī pie partneriem Ukrainā. Pašlaik uzņēmums lielu uzmanību pievērš Eiropas Savienības un Austrumeiropas valstu tirgum, kuros aktīvi strādā. «Tā kā Amazon un Ebay interneta platformas nodrošina produktu piegādes uz jebkuru pasaules punktu, pēc klientu atsauksmēm redzam, ka New Rosme produkti tiek pirkti gan Brazīlijā, gan Meksikā, gan Jaunzēlandē,» klāsta E. Štelmahers.

Šobrīd New Rosme prezentē jauno 2020. gada rudens-ziemas kolekciju, kurā ir jauni produkti, kas ir izstrādāti no inovatīviem materiāliem. Cita veļas ražotāja AS Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone norāda, ka globālā konkurence šajā segmentā pieaug un ar katru gadu palielinās izaicinājums noturēties un attīstīties eksporta tirgū. Šobrīd uzņēmums aktīvi strādā ar esošajiem noieta reģioniem un apgūst arī jaunus valstu tirgus, piemēram, Čehiju un Poliju. Tas ir investējis tehnoloģijās un šogad ražo gan bezvīļu krūšturus un biksītes, gan jaunas konstrukcijas un formas bezkarkasa krūšturus, kas gūst popularitāti kā vietējā, tā eksporta tirgū. Tā kā šī uzņēmuma emitētās akcijas tiek kotētas fondu biržā, viņa atturas prognozēt uzņēmuma šī gada finanšu rezultātus. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 7 milj. eiro un peļņa – 0,57 milj. eiro.

Satrauc Brexit sekas

2019. gads SIA Snickers Productions Latvia ir veiksmīgs – sākta sadarbība ar vairākiem šūšanas uzņēmumiem apģērbu ražošanā, turklāt palielinājies arī darbinieku skaits uzņēmumā – ražošanā, laboratorijā un materiālu iepirkumu nodaļā, stāsta kompānijas izpilddirektors Kaspars Sedlenieks, kā galveno iemeslu minot pasūtījumu apjoma pieaugumu. Pērn tā ir veikusi nozīmīgas investīcijas aptuveni 300 tūkstošu eiro apjomā divās ražošanas iekārtās – jaunākas paaudzes piegriešanas un automatizētā aksesuāru uzglabāšanas un atlases iekārtā. Šogad galvenais uzsvars ir uz šūšanas iekārtu atjaunošanu un IT risinājumiem.

«IT jomā ir pabeigts liels projekts – moduļveida lietotne operatīvai ražošanas vadībai, kas ilga vairākus gadus. Tā aptver ražošanas plānošanu, materiālu nodrošinājuma pārbaudes, atskaiti par saražoto reālajā laikā un arī informācijas sagatavošanu kravu nosūtīšanai,» stāsta K. Sedlenieks. Viņš uzsver, ka viena no uzņēmuma pamatfunkcijām ir jaunu produktu izstrāde. Šogad kopumā tiks izstrādāti 19 modeļi un atjaunināta virkne pārdošanā esošo. Būs arī jaunas krāsu kombinācijas un materiāli. Šogad uzņēmums ir saņēmis licenci izstrādājumu ražošanai no Gore-Tex materiāliem. Noieta tirgus ir palicis nemainīgs – tās ir Eiropas valstis. Tā kā Lielbritānija ir stabili starp TOP 3 reģioniem apgrozījuma ziņā, ir bažas par Brexit ietekmi uz apgrozījumu, atzīst K. Sedlenieks. Taču šogad ir ievērojami auguši uzņēmuma pārdošanas apjomi Īrijā, Beļģijā un Dānijā. Tāpēc arī šogad Snickers Productions Latvia sagaida apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. «Ražošanas apjomi pieaug, jo arvien vairāk pasūtījumu tiek novirzīti uz Snickers Production Latvia, lai nodrošinātu īsākus piegādes laikus. Pat tad, ja ražošanas izmaksas Latvijā ir augstākas nekā Āzijā, ieguvums ir izstrādājumu ātrāka nokļūšana pie pircēja,» viņš skaidro. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,4 miljoni eiro.

Turas braši

Uzņēmums Nemo šogad ir guvis starptautisku atzinību, apģērbjot Skotijas luksusa viesnīcas Five arms personālu, stāsta SIA Nemo valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe, papildinot, ka tās prezentāciju ir pagodinājis pats Velsas princis Čārlzs. «Nākamgad būsim spēcīgāki, jo pasūtījumi ir nodrošināti jau ilgā termiņā un pie sasniegtā neapstāsimies,» vērtē uzņēmuma vadītāja. SIA Nemo šuj industriālos apģērbus – uniformas un funkcionālos (brīvā laika vai specializētos) apģērbus, vairāk nekā puse no tiem ir sieviešu modes kolekciju pasūtījumi no ārvalstīm. «Modes apģērbu Eiropas klientu pasūtījumi piedzīvo visai strauju kritumu, ko izraisa vairāki faktori – pasūtījumu aizplūšana uz Turciju un kopējā pieprasījuma krišanās. Tai pašā laikā jūtam Polijas industriālās politikas ietekmi, kas atvieglo pasūtījumu atgriešanos Polijā no Baltijas valstīm. Vēl pirms diviem gadiem izjutām ģeopolitisko ietekmi, kad nesaskaņas starp Turciju un Vāciju un izmaksu kāpums Polijā veicināja būtisku klientu pieplūdumu Baltijas valstīm. Šogad, jau sākot ar pirmajiem mēnešiem, bija vērojams pretējs process. Polija cīņā par klientiem ir izveidojusi spēcīgu klasteri, samazinājusi nodokļus un nodarbina lielu skaitu ukraiņu. Šīs tendences nozīmē pasūtījumu trūkumu visiem Latvijas ražotājiem, jo īpaši tiem, kas strādā ar modes apģērbiem,» situāciju tirgū raksturo I. Zemdega-Grāpe.

Viņa arvien uzsver, ka milzīgs izaicinājums ir strauji pieaugošās darbaspēka izmaksas, kurā mūsu reģiona valstis zaudē Rumānijai, Bulgārijai un citām Balkānu valstīm, par Turciju nerunājot. «Taču Lietuva, un jo īpaši Polija, mūsu reģionā investē automatizācijā, arī Portugāle un Balkāni neatpaliek investīciju ziņā. Latvijas investīcijas uz šī fona izskatās nožēlojami, faktiski tās jau gadiem ir gandrīz nulles līmenī, ar retiem izņēmumiem. Industrijā automatizācijas apgriezieni paātrinās aritmētiskā progresijā, un tikai tie, kas investēs robotizācijā, izdzīvos. Automatizācijas ātrums vairs nav pa gadiem, bet pa mēnešiem un pat pa dienām,» secina SIA Nemo vadītāja. Latvijas ražotājus nekonkurētspējīgā pozīcijā nostāda apģērbu ražošanai nelabvēlīgā industriālā un tuvredzīgā sociālā politika, viņa uzskata.

«Skaudību izraisa Portugāles spēja definēt apģērbu industriju kā svarīgu ekonomikas sastāvdaļu, jo īpaši uzsverot tās pievienoto vērtību, attīstot mazos un vidējos ģimenes uzņēmumus reģionos. Pašlaik, apzinoties Latgales tautsaimniecības skumjo situāciju, šķiet nepiedodama politiķu arogantā attieksme pret šo lokālo un tradicionālo uzņēmējdarbības veidu, kas nodrošina sievietēm darbu, kas patīk, un ir atbilstošs prasmju līmenim,» pauž I. Zemdega-Grāpe. Kā piemēru industriālās politikas kļūdai viņa min SIA Nemo pieredzi – pirms 13 gadiem uzņēmumam tika atteikta ESF līdzdalība automātiskās piegriešanas līnijas iegādei, kas būtu ļāvusi ietaupīt vismaz 50 tūkst. eiro gadā jeb pa šiem gadiem vairāk nekā pusmiljonu eiro. «Rezultātā strādājam ar rokām un visu nopelnīto izmaksājam algās. Tas ir ne tikai tuvredzīgi, tas ir aklums! SIA Nemo līdz šim saņēmusi ESF atbalstu tik vien kā 0,001% no apgrozījuma darbinieku apmācībām un kādus sešus tūkstošus eiro ārējo tirgu apgūšanai. Esmu izpētījusi visas iespējas – tādu nav. Tai pašā laikā tiek skandināts, ka ir atbalsts uzņēmējdarbībai. Tā nav patiesība, vairāk aiziet prezentācijām un projektu apkalpošanai nekā mērķim. Vismaz mūsu nozarē tā ir. Katru gadu vairāki uzņēmumi pārtrauc darbu, paliks tikai vissīkstākie. Mēs cīnāmies un izturēsim par spīti ļoti nelabvēlīgam klimatam,» teic uzņēmēja.

SIA Nemo šogad ir spējusi saglabāt apgrozījumu gandrīz iepriekšējo gadu līmenī ar divreiz mazāku darbinieku skaitu. Tas strauji samazinās uz cilvēku novecošanas rēķina. Piecos gados tas ir samazinājies uz pusi, neskatoties uz uzņēmuma aktīvo dalību NVA programmā, jauniešu apmācību programmās un augstākā līmeņa speciālistu piesaistē. SIA Nemo gadā nomaksā 0,6 miljonus eiro darbaspēka nodokļos. «Mēs varētu valstij samaksāt vismaz divtik, ja imigrācijas politika būtu pietuvināta realitātei. Pašlaik prasība minimālai samaksai, kas pielīdzināta valsts vidējai algai, ir iznīcinoša. Tā vien šķiet, ka valsts rūpīgi atsakās no potenciālajiem ieņēmumiem, kurus radītu rūpniecības uzņēmumi, ja vien tiem ļautu nodarbināt darbiniekus no citām valstīm par nozarē vidējo algu,» spriež I. Zemdega-Grāpe.

Pašlaik katastrofāli trūkst šuvēju, uzņēmumā šogad strādā par simts cilvēkiem mazāk nekā pirms diviem gadiem. «Taču SIA Nemo šogad plāno vien 10% apgrozījuma samazinājumu, kaut vidēji nozarē tas varētu būt daudz lielāks. Lai arī gada sākums bija ļoti grūts, ceru, ka uzņēmumam zaudējumu nebūs. Arī īpašas peļņas nebūs. Nepārtraukti domājam par nākotni, taupām visur un katru ietaupīto centu ieguldām nākotnes attīstībā. Jau esam noslēguši līgumus par iekārtu iegādi un plānojam, kā panākt ražības palielināšanu,» saka uzņēmēja.