Sadārdzinās galvenā šokolādes ražošanas izejviela

Ekonomika

Esot aktuālām bažām par lēnāku pasaules ekonomiku un tirdzniecības kariem, dažādu izejvielu cenu virzība šogad pārsvarā bijusi vērsta lejup. Tiesa gan, ir arī izņēmumi. Viena no šādām pārtikas izejvielām ir kakao, kuras piegāžu līgumu cena Londonas preču biržā kopš septembra pirmās puses ir palēkusies jau gandrīz par 20% līdz 1,92 tūkst. sterliņu mārciņu atzīmei par tonnu. Savukārt Ņujorkas biržā populārāko kakao piegāžu līgumu cena šajā rudenī ir pieaugusi par 15%. Ja šī tendence būs noturīga, tad notiekošais var nozīmēt, piemēram, dārgāku šokolādi.

Āfrikas tarifs

Pieejamā informācija liecina, ka jaunākais kakao cenas pieauguma vilnis saistīts ar vadošo tā ieguvējvalstu lēmumiem. Proti, Ziloņkaula krasts un Gana ziņojusi, ka no nākamā gada oktobra kakao tirgū plāno ieviest tādu kā iztikas ienākumu nodevu fermeriem. Proti, pie katras šo valstu nopārdotās kakao tonnas tiks uzrēķināti pa virsu 400 ASV dolāru šī resursa cenai Londonas preču biržā. No šī jaunā tarifa ienākumiem savukārt tikšot veidots fonds, kura mērķis būs palīdzēt mazināt kakao fermeru nabadzību. Pasaules bankas aprēķini liecina, ka aptuveni 80% no pasaules kakao pupu fermeriem un to ģimenēm (jeb aptuveni četriem miljoniem cilvēku) dienā nākas iztikt ar mazāk nekā trīs ASV dolāriem.

Jānorāda, ka Ziloņkaula krasts un Gana ir atbildīgas aptuveni par 60% no pasaules kakao pupiņu ieguves. Tādējādi notikumiem šajās valstīs ir milzīga ietekme uz to, kur šajā tirgū virzās cena. Nākamās lielākās kakao audzētājas ir Ekvadora un Nigērija. Daudzi šī tirgus dalībnieki gan izceļ lielo neskaidrību par to, kā tieši jaunā kakao iecenošanas sistēma darbosies. Biržu tirgoņiem gan visu patīk ierēķināt laicīgi, un pagaidām redzams, ka kakao cena ceļas. To nosaka arī tas, ka pasaules lielākie šokolādes ražotāji parasti jau ļoti laicīgi mēģina sev nodrošināt nākotnes šīs pārtikas izejvielas piegādes.

The Wall Street Journal aptaujātie eksperti norāda, ka ar Āfrikas valstīm sadarboties neesot viegli. Tādējādi kakao pircēji pēdējā laikā kakao uzpirkuši nevis pa tiešo no šīm valstīm, bet no biržu noliktavām. Tādējādi šādās glabātuvēs Ņujorkā kakao pupu uzkrājumi kopš augusta beigām ir sarukuši par 44%. Parasti šie krājumi esot gluži vai «pēdējās iespējas kakao avots». Piemēram, Rabobank pārstāvji izceļ, ka katru reizi, kad kāds no Rietumāfrikas grib nopirkt kakao, sarunas esot citādākas. Rezultātā tirgus dalībnieki mēģinot dabūt jebkuru atlikušo kakao pupiņu, kas nenākot no šī reģiona. Jaunā cenošanas sistēma radot arī hedžēšanas grūtības.

Ilgtermiņā pat var sarukt

Īstermiņā tiek runāts par tālāku kakao cenas palielināšanos. Pārsvarā gan tiek norādīts, ka cenu kāpums būtu vēl straujāks, ja šogad nebūtu bijusi lieliska kakao pupiņu raža, kas šajā ražas sezonā turklāt bijusi pati lielākā vēsturē (jeb kopš 1960. gada, kad sākta šādu datu apkopošana). Arī šobrīd Ziloņkaula krastā un Ganā lietus līstot pietiekami, kas labas ražas prognozes liek izteikt arī nākamajai ražas sezonai.

Daudzi gan teic, ka ilgākā termiņā jaunajam kakao fermeru nabadzības fondam/tarifam pat vajadzētu nozīmēt zemākas šīs izejvielas cenu. Tas tādēļ, ka pie labākiem apstākļiem lauksaimnieki ar šo pārtikas izejvielu var apstādīt lielākas platības. «Šāds cenu veidošanās mehānisms arī citās valstīs kakao fermerus motivētu palielināt savu šīs izejvielas izlaides apmēru, jo tie gūs labumu no augstākas cenas. Tad, kad tas notiks, šādam ražas pieaugumam uz kakao cenu ietekme atkal būs negatīva. Tas izdarīs spiedienu uz šādu cenu mehānismu,» sprieduši Pasaules bankas eksperti.

Runas par kafiju

Jāpiebilst, ka pēdējā laikā runas par to, ka pārtikas izejvielu fermeriem no kopējas nozares ienākumiem atlec pārāk mazs kumoss, ir aktuāls ne tikai kakao tirgū. Līdzīgas diskusijas ir arī par to, ka «pēc godīguma principa» lielāku proporciju no šādiem ienākumiem vajadzētu atlicināt arī kafijas pupu audzētājiem. Tiek norādīts, ka iedvesma šādām vēsmām Brazīlijā un Kolumbijā nākusi tieši no minēto Āfrikas valstu lēmuma. «Ja viņi ir panākuši šādu vienošanos, tad kādēļ to nevarētu izdarīt arī mēs?» teic Brazil Specialty Coffee Association vadība. Izejvielu eksperti gan norāda, ka kafijas tirgus ir krietni krāsaināks un lielāks par kakao tirgu, kurā pamatā dominē vien minētās divas Āfrikas valstis. Tādējādi kafijas tirgū vienoties (vai pat izveidot karteli) un attiecīgi ievērot stingru cenošanas, saskaņotas pārdošanas un kafijas pupu audzēšanas disciplīnu var izrādīties sarežģīti.

Kafijas tirgū pēdējā laikā tiek piesaukta cenu krīze. Gada laikā Ņujorkas biržā populārāko kafijas piegāžu līgumu vērtība ir sarukusi par 18%. Savukārt kopš 2011. gada rekorda tā ir samazinājusies jau par 70%. Kafijas pupiņu raža pēdējo gadu laikā bijusi ļoti bagātīga. Ir aplēses, kas paredz, ka atrodamies vien šīs pārtikas izejvielas pārpalikuma laikmeta vidū.

DB jau rakstījis, ka kafijas cenas krīzei milzīga ietekme ir uz daudzu plantāciju īpašniekiem Dienvidamerikā. Proti, šīs industrijas censoņi mēģina pārmigrēt uz citiem darbiem un reģioniem, kur par padarīto var saņemt vairāk. Financial Times pat ziņojis, ka kafijas audzētāji Gvatemalā un Kolumbijā pārslēdzas uz kokas krūmu audzēšanu, no kuru lapām tiek ražots kokaīns. Tas, protams, ir ļoti riskanti, lai gan sniedz cerību uz peļņu, ko savukārt vairs nenodrošinot kafijas bizness.