Marihuānas uzņēmumu akciju vilciens jau kādu laiciņu kā norāvis stopkrānu

finanšu tirgus

Finanšu tirgū ik pa laikam ir vērojami kādu aktīvu popularitātes uzplūdi. Pirms diviem gadiem plaši tika apspriestas virtuālās valūtas, kur šī tirgus flagmaņa – bitmonētas – vērtība uz brīdi pietuvojas 20 tūkstošu ASV dolāru atzīmei. Tomēr tas, kas augstu kāpj, arī zemu krīt, un šī veidojuma cena sprintera cienīgā tempā kopš šīm virsotnēm saruka par 80%.

Daudzi tādējādi, šķiet, bija jaunas aizraušanās meklējumos, un šo virtuālo valūtu apmātību nomainīja likmes uz dažādu marihuānas uzņēmumu akciju veikumu. Proti, līdz ar Ziemeļamerikas šīs substances legalizācijas bumu, daudzi gribēja paspēt ielēkt šajā jaunajā, perspektīvajā izaugsmes vilcienā. Kādu laiku šis vilciens arī visai vareni brauca uz priekšu, kas šādu uzņēmumu akciju investoriem ļāva tikt pie dāsnas peļņas.

Sevišķi strauji marihuānas nozares akciju cena debesīs skrēja līdz ziņām par to, ka Kanādā pagājušā gada rudenī ikdienas lietošanai tika legalizēta šī substance (Kanādā gan pēc marihuānas legalizācijas tās pārdošanas apmēri nav auguši tik strauji, kā iepriekš cerēts). Pēc tam gan tendence pavērsās pretējā virzienā un daļēji nostrādāja «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomens. Tas saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki kāda notikuma iestāšanās varbūtību jau laicīgi mēdz ierēķināt finanšu aktīvu vērtībās. Tas arī nozīmē, ka uz šādas pārliecības rēķina bieži cenas palielinās. Savukārt brīdī, kad notikums patiešām piepildās, daudzi tirgus dalībnieki izlemj fiksēt peļņu no agrākā dāsnā pieauguma. Tas noved pie tā, ka pat pēc nosacīti labiem (bet gaidītiem) jaunumiem dažkārt vērojama riska aktīvu cenu samazināšanās.

Sarūk par 50%–60%

Katrā ziņā nu zālītes spekulantu sapnis, šķiet, ir izsapņots, jo marihuānas nozares vērtspapīri piedzīvo strauju samazināšanos. Jau 2008. gadā DB rakstīja, ka šajā nozarē investoriem ir milzīgs apdedzināšanās potenciāls. Izaugsmes iespējas šiem uzņēmumiem, nenoliedzami, ir, lai gan tie nu saradušies gluži kā sēnes pēc lietus un tiek izcelts, ka tas novedis pie marihuānas pārprodukcijas. Daudzas šīs nozares kompānijas gan tad, gan joprojām var uzskatīt par jaunām. Turklāt lielākā daļa no tām nav pelnošas. Savukārt milzīgais akciju cenu kāpums, ko pavadīja liela mediju un «Tvitera investoru» uzmanība, to kapitalizāciju padarīja milzīgu.

Piemēram, lielākās šādas marihuānas nozares kompānijas Canopy Growth akcijas cena Ņujorkas biržā kopš savām maija virsotnēm ir sarukusi vairāk nekā par 60%. Šī kompānija jūnijā ziņoja, ka iepriekšējā ceturksnī tās zaudējumi bijuši gandrīz 250 miljonu ASV dolāru apmērā. Tas izceļ to, ka pagaidām šādiem uzņēmumiem līdz peļņai ir patālu. Līdzīgs akcijas cenas sabrukums bijis arī tādiem šīs jomas censoņiem kā Aurora Cannabis, Tilray, Curaleaf Holdings, Green Thumb Industries utt. Svaigāko marihuānas akciju cenu sabrukuma vilni raisīja šīs nozares uzņēmuma Hexo vēstījums par tā finanšu rezultātiem. Kompānija atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī bijuši par 44% mazāki, nekā pirms tam gaidīja analītiķi. Tas daudziem licis domāt, ka līdzīgs liktenis varētu gaidīt arī citus zālītes uzņēmumus.

Ja kaut kas ir modē, tad tam mūsdienās ir arī savs indekss. Tāda biržās tirgotā fonda, kas seko marihuānas uzņēmumu vērtspapīriem, ETFMG Alternative Harvest ETF cena kopš šā gada pirmās puses virsotnēm ir samazinājusies vairāk nekā par 50%. Vēl pagājušā gada rudenī lepni tika ziņots, ka šī fonda cena dažu nedēļu laikā ir palēkusies par 60%. Pat straujāk cena rukusi līdzīgam fondam – Horizons Marijuana Life Sciences Index ETF.

Punktu uz «i» uzlikusi arī e-cigarešu krīze. Pētnieki nu meklē un runā par pierādījumiem, ka arī tā saucamā «veipošana» noved pie veselības problēmām. Veipošanas galvenā atšķirība no smēķēšanas ir tā, ka šis process neparedz tabakas dedzināšanu. Tiesa gan, ar to tāpat iespējams uzņemt gan nikotīnu, gan marihuānas psihotropo vielu THC. Sevišķi populārs šāds process esot jauniešu vidū. The Wall Street Journal raksta, ka daudzi zālītes lietotāji nu, parādoties ziņām par ar veipošanu saistītām saslimšanām, atgriezušies un, visticamāk, turpinās atgriezties pie vecās labās cigaretē tinamās marihuānas. No šādu «tradicionālo» marihuānas produktu pārdošanas peļņa esot mazāka nekā no attiecīgo veipošanas eļļu tirdzniecības. Vēl tiek arī skaidrots, ka joprojām noturīgi lielu daļu no šī tirgus kontrolē nelegālais sektors, pie kura marihuānu esot iespējams dabūt krietni lētāk.

Zelta drudzis un lāpstu pārdošana

Marihuānas burbulim nolaižot gaisu, var pavērties arī zināmas iespējas. Šai nozarei konsolidācija vēl droši vien ir priekšā, un uzvarētāju atsijāt ir grūti. Pat pēc šādas izpārdošanas daudzu zālītes uzņēmumu akcijas joprojām ir uzskatāmas par dārgām, pārsvarā klāsata The Wall Street Journal aptaujātie eksperti.

Mēdz teikt, ka Kalifornijas zelta drudža laikā lielākos ienākumus guva tie, kas pēkšņas dārgmetālu bagātības alkstošajai racēju masai pārdeva lāpstas un cērtes. Daži teic, ka tādējādi lielāko labumu no marihuānas audzēšanas uzplūdiem var gūt, piemēram, nepieciešamā mēslojuma ražotāji.

Uz pārējo fona tādējādi tiek izcelts tāds 150 gadus vecs uzņēmums kā Scotts Miracle-Gro. Šīs kompānijas, kura pārdod mēslojumu mazdārziņu entuziastiem, akcijas cena šogad Ņujorkas biržā kāpusi ļoti strauji – gandrīz par 60%. Kompānija iespiedusies marihuānas tirgū un tās audzētājiem pārdod nepieciešamo aprīkojumu, lai zālīti varētu audzēt arī iekštelpās. Pieejamā informācija liecina, ka Scotts Miracle-Gro piedāvā šim procesam nepieciešamās lampas, gaisa filtrēšanas sistēmas un cita veida aprīkojumu. Šā gada otrajā ceturksnī šī uzņēmuma nodaļas, kas apgādā marihuānas klientus, ienākumi gada skatījumā bija palēkušies par 138% (šādi klienti veido aptuveni sesto daļu no Scotts Miracle-Gro ienākumiem).

Arī pasaulslavenais investors Vorens Bafets norādījis, ka šādos brīžos investoru domu gaitai vajadzētu būt citādākai. Proti, viņš, runājot par ieguldījumiem mainīgās nozarēs ar lielu konkurenci, teicis, ka viņa jaunībā bijušas neskaitāmas, tagad jau nezināmas ASV autoražošanas kompānijas un nav bijis iespējams pateikt, kuras izdzīvos, kuras ne. V. Bafets piebildis, ka tajā brīdī pareizais lēmums bija «šortot zirgus». Citiem vārdiem sakot – bija vieglāk izsecināt, kura nozare būs zaudētāja, nevis minēt, kurš autoražotājs būs tas īstais.

No šādām cenas izmaiņām var mēģināt gūt arī derīgu mācību. Investoram būtu jāsaprot, ka finanšu aktīvu burbuļi ir pavisam reāli un, ja nebūsi uzmanīgs un pārāk lielu daļu līdzekļu būsi virzījis ļoti riskantu akciju virzienā, to plīšana ātri var pazudināt uzkrājumus. Cilvēki vienmēr demonstrējuši vēlmi iegādāties lietas, kuras viņi nojauš, ka ir pārvērtētas, ar cerību tās pārdot vēl dārgāk. Ar «eiforijas un burbuļu tirgošanu» lielākajai daļai gan nesokas diez ko labi. Daļu savu krājumu patiešām var ielikt bitkoinos vai marihuānas akcijās, bet tam būtu jābūt ļoti mazam īpatsvaram.