SIA Ķeizarsils iegulda ražošanas iekārtās un novembrī ar zīmolu Ezerkauliņi sāks ražot štovētus kāpostus – tradicionālā garša tiks uzlabota ar burkāniem un tomātiem

Dārzeņu pārstrāde

Šogad tiek gaidīta laba atklātā lauka dārzeņu raža. SIA Ķeizarsils plāno novākt 15 tūkstošus tonnu dārzeņu – burkānus, bietes un kartupeļus, bet saistītais uzņēmums SIA Mārupes Siltumnīcas – izaudzēt piecus tūkstošus tonnu tomātu un gurķu. Aptuveni puse no izaudzētajiem lauka dārzeņiem būs burkāni, pieci tūkstoši tonnu – kartupeļi, bet 2,5 tūkstoši tonnu – bietes. Ķeizarsils dārzeņus un kartupeļus audzē 350 ha platībā, bet graudus un kukurūzu – 165 ha platībā. Graudus un kukurūzu audzē arī divi citi saistītie uzņēmumi – SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība.

Samazina roku darbu

«Audzējam dažādas kultūras, lai diversificētu risku, jo lauksaimniecība ir nozare, kuru būtiski ietekmē laika apstākļi. Katru gadu ir kāds produkts, kas pavelk uz augšu pārējos, šogad, piemēram, tie ir lauka dārzeņi. Arī graudaugu ražība šogad bija laba,» saka SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe valdes locekle Kristīne Brunovska-Marinaki. Šogad atklātā lauka dārzeņu raža solās būt daudz labāka nekā pērn, kad to ietekmēja nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi – lielais sausums; force majeure apstākļus piedzīvoja teju visi Eiropas dārzeņu audzētāji. Lai arī pagājušajā gadā raža samazinājās gandrīz uz pusi, Ķeizarsila apgrozījums nav samazinājies, jo dārzeņu cena ir būtiski pieaugusi. Arī šogad ne visās Eiropas valstīs klimatiskie apstākļi bijuši labvēlīgi dārzeņu audzēšanai, piemēram, Polijā, Holandē un Balkānu valstīs bijis sausums, stāsta uzņēmēja. Dārzeņu kultūru skaits Ķeizarsila portfelī pēdējos gados ir būtiski sarucis; 2000. gadā uzņēmums audzēja 40 dažādus dārzeņus, piemēram, kolrābjus, selerijas, fenheli, dažādus salātus. «Audzējam vairs tikai tās kultūras, kuras prasa mazāku roku darbu. Tas ir saistīts ar valsts darbaspēka un nodokļu politiku,» skaidro uzņēmēja.

Patēriņš pieaug

SIA Ķeizarsils un SIA Mārupes Siltumnīcas galvenais produkcijas noieta tirgus ir Baltijas valstis, aptuveni 80% svaigo dārzeņu tiek realizēti Latvijā, bet 20% aizceļo uz kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Tālāk vest tos nav izdevīgi, jo transporta izmaksas ir augstas, realizācijas termiņi īsi, bet svaigo dārzeņu cena ir salīdzinoši zema. Eksporta potenciālu SIA Ķeizarsils saskata pārstrādātajiem dārzeņiem – skābētajiem, vārītajiem, kā arī dažādiem salātiem. «Kad sapratām, ka 40 kultūras audzēt vairs nevarēsim, sākām specializēties uz konkrētiem produktiem un sadarboties ar citiem ražotājiem. Piemēram, kāpostus mēs iepērkam no Bauskas zemnieku saimniecības Kaži,» stāsta K. Brunovska-Marinaki.

Cilvēki sākuši ievērot veselīgu dzīvesveidu un uzturā lieto vairāk dārzeņu, kā rezultātā katru gadu dārzeņu patēriņš palielinās, viņa ir novērojusi. «Ir nozares, kuras izjūt, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinās, taču dārzeņu ražotāji nav starp tām, jo uztura grozā dārzeņu īpatsvars pieaug,» secina uzņēmēja. Turklāt šobrīd gan SIA Ķeizarsils, gan SIA Mārupes Siltumnīcas iedzīvotājus ar svaigiem dārzeņiem var nodrošināt visu gadu. Šogad Ķeizarsils ar svaigiem burkāniem un kāpostiem apgādā 278 Latvijas skolas un bērnudārzus, no oktobra līdz janvārim bērni kopumā saņem 3,3 miljonus paciņu ar fasētiem dārzeņiem. Skolu programmā uzņēmums ir iesaistījies kopš 2010. gada. «Sākumā piegādājām tikai burkānus un ābolus, pagājušajā gadā sākām skolām un bērnudārziem piedāvāt arī sagrieztus kāpostus. Daudzi bērni, kuri iepriekš svaigus kāpostus uzturā nebija lietojuši, atklāja, ka arī tie var būt garšīgi,» secina uzņēmēja.

Audzēs pārstrādes apjomu

SIA Ķeizarsils veic gan dārzeņu pirmapstrādi, gan pārstrādi. Ar zīmolu Ezerkauliņi tiek ražoti dažādi salāti no burkāniem, bietēm, kāpostiem, gurķiem u.c., piedāvāti mizoti dārzeņi, kā arī skābēti kāposti. Tie veido 65% no kopējā apgrozījuma. Populārākie ir mizotie dārzeņi, kas tiek eksportēti uz Igauniju un Lietuvu. Pēdējā gada laikā būtisks pārdošanas apjomu pieaugums ir bijis Lietuvas tirgū.

Šogad ir veiktas investīcijas ražošanas iekārtās un iegādātas ražošanas līnijas štovētu kāpostu ražošanai, tie veikalu plauktos varētu nonākt pirms Ziemassvētkiem. Gadā tiks saražotas 1000–2000 tonnas šādas produkcijas. Tos plānots arī eksportēt uz Baltijas kaimiņvalstīm. «Samazināsim svaigo dārzeņu realizācijas apjomus un palielināsim pārstrādātās produkcijas īpatsvaru, lai dārzeņi būtu patērētājam pēc iespējas ērtāk izmantojami – gan mizoti un sagriezti, gan dažādi salāti, gan skābēti un štovēti kāposti,» saka K. Brunovska-Marinaki.

Viņa spriež, ka bieži vien cilvēki izvēlas ēst makaronus, jo tie nav jāmazgā un jāmizo, atliek vien novārīt, un ēdiens ir gatavs. «To pašu centīsimies panākt arī ar dārzeņiem,» teic uzņēmēja. Šobrīd uzņēmums strādā pie pārstrādāto dārzeņu produktu portfeļa izveides. «Šobrīd lielu uzmanību pievēršam skābēto kāpostu projektam. Tie tiek gatavoti, nevis pievienojot etiķi, bet skābēti dabiskā veidā. Šādi kāposti ir vērtīgi, it īpaši ziemā, kad mūsu klimatiskajā zonā tas ir viens no vitamīniem bagātākajiem produktiem,» atgādina uzņēmēja.

Štovēto kāpostu ražošanas līnijās veikto investīciju apjomu viņa neatklāj, vien norāda, ka kopš 2000. gada SIA Ķeizarsils, SIA Mārupes Siltumnīcas, SIA Sabiedrība Mārupe un SIA Zaļā dārzniecība ir investēti aptuveni 60 miljoni eiro.

Nevienlīdzīga situācija

Šis ir otrais gads, kad dārzeņiem ir ieviesta samazinātā – 5% – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. «Samazinātā PVN likme sakārto tirgu un mazina pelēko ekonomiku,» ir pārliecināta uzņēmēja. Arī Latvijas iedzīvotājiem dārzeņu cena ir draudzīgāka nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā, kur PVN nav samazināts, uzsver K. Brunovska-Marinaki. Uzņēmēja regulāri seko līdzi dārzeņu cenai kaimiņvalstu lielveikalu tīklos. Viņa atzīst, ka uzņēmējdarbību bremzē valsts ilgtermiņa attīstības politikas trūkums un nodokļu slogs mazajām algām. Tāpat uzņēmēju darbs tiek apgrūtināts, jo nepieciešams vairāk resursu nodokļu administrēšanai.

K. Brunovsku-Marinaki satrauc valsts politika finanšu jomā. «Pēdējos divos gados bankas savā ziņā pilda finanšu policijas pienākumus, tām vairs nepietiek laika nodarboties ar kreditēšanu, tas atstāj iespaidu uz daudziem uzņēmumiem, jo no tā cieš bizness,» vērtē uzņēmēja. Lai arī Latvija ir vienotajā Eiropas Savienības tirgū, dažādās valstīs ir atšķirīga nodokļu politika un uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti. «Piemēram, Polijā ir mazāks darbaspēka nodoklis, tur dārzeņu novākšana un pārstrāde prasa mazākas izmaksas. Savukārt Somijā ir atbalsts siltumnīcām – 9 eiro par kvadrātmetru gadā, kas Mārupes Siltumnīcām būtu aptuveni viens miljons gadā. Latvijā siltumnīcām nav platību maksājumu, tikai reizi septiņos gados ir iespēja saņemt finansējumu no Lauku atbalsta dienesta. Latvijas uzņēmēji ir daudz neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm,» secina K. Brunovska–Marinaki.

Tikmēr darbaspēka problēmas valstī uzņēmumam šobrīd īpašas galvassāpes nesagādā. «Mēs esam maksimāli samazinājuši roku darbu, neaudzējam tās kultūras, kuras ir darbietilpīgas, piemēram, kabačus un brokoļus. Esam pārgājuši uz tām kultūrām, kuras ir iespējams izaudzēt un novākt, izmantojot lauksaimniecības tehniku. Tiem cilvēkiem, kuri ar to strādā, ir salīdzinoši augsts atalgojums. Šādu darbinieku mums ir pietiekami daudz, lielākas problēmas ir ar zemāk atalgotu darbaspēku,» vērtē uzņēmēja.

Turpina investēt

Šogad atklātā lauka dārzeņu cena patērētājam ir draudzīgāka nekā pagājušajā gadā. «Audzētāju cena ir par 30–40% zemāka nekā pērn, esam atgriezušies 2017. gada līmenī,» informē K. Brunovska-Marinaki. Savukārt siltumnīcu dārzeņu cena ir stabila, un šogad būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.

2020. gadā SIA Mārupes Siltumnīcas plāno investēt četrus miljonus eiro un uzbūvēt jaunas siltumnīcas ar papildu apgaismojumu 330 vati uz vienu kvadrātmetru vēl viena hektāra platībā. Šobrīd uzņēmums apsaimnieko siltumnīcas 8,6 hektāru lielā platībā, papildu apgaismojums jau ir ierīkots viena hektāra platībā, tas nodrošina ļoti augstu gaismas intensitāti un ļauj gūt trīs reizes lielāku ražu, jo gurķi tiek audzēti visu gadu. K. Brunovska-Marinaki informē, ka SIA Mārupes Siltumnīcas provizoriskais apgrozījums 2019. gadā ir 10,5 miljoni eiro, SIA Ķeizarsils – 5,1 miljoni eiro, SIA Sabiedrība Mārupe – 4,8 miljoni eiro, bet SIA Zaļā dārzniecība – 3 miljoni eiro.