Dārzeņkopība Atklātā lauka un siltumnīcu dārzeņu kopraža pēdējo trīs gados ir būtiski samazinājusies

Uz lauka 2016. gadā tika izaudzētas 183 tūkst. tonnas, bet siltumnīcās – 13,6 tūkst. tonnas dārzeņu, savukārt 2018. gadā attiecīgi tikai 128 tūkst. un 11,5 tūkst. tonnas. Atklātā lauka ražība ir sarukusi no 225 centneriem uz 155 centneriem hektārā. Dārzeņu eksportā un importā dominē tomāti, pērn no Latvijas aizceļojušas 4,2 tūkst. tonnas, bet ievestas 19,7 tūkst. tonnas šo nakteņu. Eksporta apjomus audzē vietējie pākšu dārzeņi, gurķi un burkāni. 2018. gadā lielākais īpatsvars atklātā lauku dārzeņu kopražā bija kāpostiem (36,7%), burkāniem (21,4%), sīpoliem (15,0%) un bietēm (14,4%).

Lauka atbalsta dienestā šajā plānošanas periodā, no 2014. līdz 2020. gadam, iesniegti 103 pieteikumi atbalsta saņemšanai no lauku saimniecībām, kas nodarbojas ar dārzeņkopību, 10,9 miljonu eiro apjomā un 33 kartupeļu audzētājiem – 5,8 miljonu eiro apjomā.

Jāaudzē ķiploki

2018. gadā atklātā lauka dārzeņu audzēšanu nelabvēlīgi ietekmēja ilgstošais sausums. Lai gan dārzeņu platības palielinājās par 0,2 tūkst. hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18 tūkst. tonnu jeb 12,4%. To vidējā ražība samazinājās no 182 cnt/ha 2017. gadā līdz 155 cnt/ha 2018. gadā. Siltumnīcās, tāpat kā gadu iepriekš, tika izaudzētas 11,4 tūkst. tonnas dārzeņu. 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu par 92 ha ir palielinājusies ķiploku aizņemtā platība – no 511 līdz 603 ha. Tā kā pagaidām ķiploku ražība Latvijā ir salīdzinoši zema un nepārsniedz vidēji četras tonnas no hektāra (2017. g. – 36,9 cnt/ha, bet 2018. g. – 18,7 cnt/ha), zemniekiem ir jāstrādā pie ražības palielināšanas, lai Latvijas tirgu varētu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem. Kaut arī galda biešu platībām vairākus gadus bija tendence samazināties, bet 2018. gadā to platība salīdzinājumā ar 2017. gadu palielinājās par 11%.

TOP Zemgale

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu segto (apsildāmo) siltumnīcu platība palielinājās par 1000 m2, savukārt dārzeņu kopraža bija tikai par 0,4% lielāka. Siltumnīcās tika izaudzēts 11,5 tūkst. tonnu dārzeņu. Pērn nozīmīgāko daļu no siltumnīcu segto platību dārzeņu kopražas veidoja gurķi (52,5%). Iepriekšējos trīs gadus tomātu kopražai bija tendence samazināties, turpretī 2018. gadā tā pieauga par 106 tonnām.

Vislielākās atklātā lauka dārzeņu platības ir Zemgalē un Pierīgas reģionā, jo saimniecību specializāciju nosaka noieta tirgus vietas atrašanās lielo pilsētu tuvumā. Šāda tendence novērojama jau iepriekšējos trīs gadus, tāpēc arī lielākā dārzeņu kopraža 2018. gadā bija tur.

Pieaug imports

Dārzeņu tirdzniecības apgrozījums 2018. gadā bija 92,9 milj. eiro, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Eksports palielinājās par 11,4%, imports – par 5,7%. Dārzeņu eksportā 2018. gadā turpināja dominēt tomāti – to kopējais eksports no Latvijas sasniedza 4,2 tūkst. tonnas un 7,3 milj. eiro jeb 26% no eksporta kopējās vērtības.

Tomāti ir arī visvairāk importētie dārzeņi – pērn Latvijā tika ievesti 19,7 tūkst. tonnu 24,4 milj. eiro vērtībā, veidojot 37% no importa kopējās vērtības. Tomātu imports Latvijā pārskata periodā pieauga par 21% vērtības izteiksmē, bet apjoma izteiksmē par 12%. Latvijai nozīmīgākās ārējās tirdzniecības partneres pērn bija ES valstis, kuru īpatsvars veidoja 85% no ārējā tirdzniecības apgrozījuma.