Viesmīlība Ārpus aktīvās tūrisma sezonas un arī viesnīcu cenu politikas maiņas dēļ hosteļiem nākas nolaist cenas, attiecīgi samazinot ieņēmumus

Hosteļu bizness Rīgā, Latvijā, vienu no saviem uzvaras gājieniem piedzīvoja 2006., 2007. gadā, kad ceļotāju skaits manāmi auga, tāpēc arī šīs viesnīcu lētākās alternatīvas atkal kļuva nepieciešamas, īpaši Vecrīgā un tās tuvumā. Hosteļu biznesam par labu nāca Eiropas Savienības paplašināšanās, Baltijas valstu iestāšanās NATO, Latvijas pievienošanās Šengenas zonai. Vecrīga attīstījās par izklaides centru, bet Jūrmala – par pievilcīgu kūrortu. Pateicoties lēto aviolīniju Ryan- air, Easy Jet (Rīgu pirms laba laika jau pametis), kā arī airBaltic cenu politikai, strauji pieauga tūristu skaits, kas Rīgu izvēlējās kā savu galamērķi – brīvdienu vietu. Un jau tad hosteļu piedāvājums vairs netapa tik vienkāršs un parasts kā līdz tam. Daudzi izdomāja ko interesantu, lai klientiem tas nebūtu tikai lētākais naktsmītnes variants, bet gan kļūtu pievilcīgs ar kādu savu «odziņu». Tas nudien bija tālredzīgs gājiens, jo šodien tirgus ir pārblīvēts ar hosteļiem, un tas spiedīgās konkurences apstākļos arī ilgdzīvotājiem liek samazināt cenas vai kā individuāli izcelties citu starpā. Turklāt pie durvīm klauvē nelabvēlīgā ziemas sezona.

Jāpārdzīvo pirmie trīs

«Hosteļu biznesā vismaz pirmie trīs gadi ir cīņa par izdzīvošanu, bet, kad tirgū jau esi ieguvis pozīciju, var justies stabili un problēmu nav,» teic Tree House Hos- tel īpašniece Gunta Rasa. Viņa nozarē strādā jau piecus gadus, ir sakrājusi labas atsauksmes un izpelnījusies reklāmu no mutes mutē, tālab jūtas stabili. Turklāt Tree House ir atšķirīgas koncepcijas hos- telis – jogas un veselīga dzīvesveida tūrisma mītne, kuras viesi dodas uz attiecīgām nodarbībām un saņem veselīgas brokastis. Tālab arī auditorija ir ne vien jaunieši, bet arī seniori. Hostelī ir 74 gultasvietas. Neskatoties uz dažādām priekšrocībām, arī te izjūt ziemas mēnešu tuvošanos, kas ir visgrūtākie visiem viesnīcniekiem. «Lielās konkurences un ceļotāju plūsmas mazināšanās dēļ visi nolaiž cenas, arī mēs esam spiesti to darīt,» saka G. Rasa. Ziemā par gultasvietu uz nakti viņas hostelī jāmaksā vien astoņi eiro. Vasarā ir divreiz dārgāk, kad tiek «uzaudzēti muskuļi» liesākajai ziemai.

Konkurence būs sīvāka

Atbildot uz jautājumu, kādas pēdējā laika tendences novērojamas hosteļu biznesā un nozarē kopumā, Doma Hostel, Dome Pearl Hostel, Liberty, Liberty Airy un Hos- tel Jelgava vadītāja Aelita Pogule stāsta, ka pašlaik vētī, kā aktīvi notiek viesnīcu būvniecība, it sevišķi Vecrīgā, līdz ar to viņa secina, ka konkurence turpmāk būs vēl sīvāka. «Lai arī darbojamies hosteļu biznesā, turklāt kā ģimenes uzņēmums jau kopš 2007. gada, tūristu klusajā sezonā ir tik, cik ir, turklāt arī viesnīcas maina savu cenu politiku, bieži vien dempingojot, līdz ar to arī hosteļiem nākas pazemināt cenu, attiecīgi samazinot ieņēmumus,» klāsta A. Pogule. 2013. gadā viņa atvēra arī mājīgu hosteli Jacob’s Inn Riga vēsturiskajās Jēkaba kazarmu telpās, bet pēc trīs nostrādātiem gadiem diemžēl šo biznesu nācās aizvērt paaugstinātās (pieauga teju trīs reizes) nomas maksas dēļ. «Iesākumā piekritām nosacījumiem, taču pēc pusgada darba sapratām, ka nespējam atpelnīt šīs telpas,» viņa atzīst.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis informē, ka viesnīcu un hosteļu izmitināšanas izcenojumi ir katra to saimnieka ziņā. Neviens neregulē. «Konkurences jautājumu saasināšanās saistāma ar neaktīvās sezonas tuvošanos. Kamēr arī gada aukstākajos mēnešos Rīga nebūs piepildīta ar dažādiem starptautiskiem pasākumiem, kas viesnīcu un hosteļu īpašniekiem ļautu dzīvot komfortablāk, tikmēr var rasties sajūta, ka kāds dara pāri. Drīzāk visiem kopā jādomā, kā Rīgu, Latviju vairāk un visu gadu pasniegt kā galamērķi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Viesnīcām hosteļi konkurenti īsti nav. Manuprāt, te katram sava maizes daļa,» tā J. Pinnis.

Nozīmīgums mazinās

«Hosteļu biznesā strādā tie, kuri vieni no pirmajiem sāka šo uzņēmējdarbību ar veiksmīgākiem telpu nomas noteikumiem. Pieaugot konkurencei viesnīcu segmentā, tiek samazinātas cenas, bet ceļotāji par vienu un to pašu cenu izvēlas lielākas ērtības. Domāju, ka, tirgū parādoties apartamentiem un pieaugot to piedāvājumam, kas ir lielākie konkurenti, hosteļu nozīmīgums noteikti mazinās,» sekojošus ķēdes posmus valdošajām tendencēm akcentē Latvijas Jaunatnes tūrisma mītņu asociācijas Apceļo Latviju valdes priekšsēdētājs Armands Muižnieks. Viņa organizācijas biedri ir 12 hosteļi Rīgā. Interneta vietnē hostelword.com ir ziņas par aptuveni 25 šādām tūrisma mītnēm galvaspilsētā un vēl pa kādai reģionos. Citas statistikas nav. Bija laiks, kad Latvijas hosteļi bija hihostels.com starptautiskajā tīklā, bet tā jau ir pagātne.

A. Pogule atminas, ka savulaik Latvijā bija hosteļu asociācija Hostelling International Latvia, kas iekļāvās lielajā Hostelling International tīklā, «taču jau kopš 2013. gada saistībā ar Latviju tā ir neaktīva, līdz ar to mums (hosteļiem) nekas cits neatliek, kā veidot sadarbības pašu spēkiem, bez asociācijas palīdzības. Bija brīdis, kad paši vēlējāmies attīstīt asociācijas darbību, jo, esot tās biedriem, hosteļiem paveras iespēja pārdot gultasvietas arī lielajā Hos- telling International tīklā, taču pietrūka zināšanu asociācijas darba sākšanai».

Par gaumi nestrīdas

Tātad, izņemot pieminēto Apceļo Latviju, mūsu valstī citas hosteļu asociācijas vai tamlīdzīgas organizācijas vairs nav.

«Mainās laiki, tirgus un nepieciešamība pēc viena vai otra tūrisma pakalpojuma un arī organizācijas, kas to sniedzējus apvieno,» pārdomās grimst A. Muižnieks. Viņš sevi piesaka kā daļu no industrijas pāris gadu desmitu garumā. A. Muižniekam arī pašam no 2009. līdz 2012. gadam bija savs hostelis Jūrmalā, līdz ēkas īpašnieki māju pārdeva investoram no Krievijas.

Eksperts norāda, ka hosteļiem nav nekāda specifiska iedalījuma kā vien vēsturiski – kategorijas. Šobrīd Latvijā tos sertificē. Sertifikācija ir brīvprātīga. Runājot par Latvijas hosteļu kvalitāti, A. Muižnieks bilst, ka par gaumi nestrīdas, un turpina: «Bieži vien hosteļi ir biroju vai dzīvokļu ēkas viens stāvs, un tas nav labs risinājums, kaut arī Tūrisma likumā par stāviem nekas nav teikts. Vien skaidrots, ka tā ir tūristu mītne – ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.»

Saplūst ar dienesta viesnīcu

Ir vēl pāris uzsveramu tendenču hosteļu biznesā. A. Muižnieks akcentē, ka kopmītnes un dienesta viesnīcas (naktsmītnes) noteikti nav hosteļi (tūrisma mītnes). Pirmie ir ilgstošai izmitināšanai, otrie – īslaicīgai – līdz sešām naktīm. Latvijā dienesta viesnīcas ne reti sevi sauc par hosteļiem un īpaši vasarā konkurē ar uz biznesu orientētiem hosteļiem. Pēdējā laikā vairākās vietās hosteļi saplūst ar dienesta viesnīcas pakalpojumiem. Tā Liepājas Universitātes mājaslapā vēstīts, ka jau maijā tika atklāts augstskolas dienesta viesnīcas (Ganību ielā) Liepu hostelis pirmais stāvs. Savukārt portālā liepajniekiem.lv minēts – lai studenti, kuri nav liepājnieki, sadzīvē justos labāk nekā citus gadus, darbu ir sācis Liepu hostelis, kurš pēc remonta piedāvā studentiem ērtus numuriņus dzīvošanai. Hosteļa pakalpojumus var izmantot arī ceļotāji un Liepājas viesi, jo jaunatvērtajā iestādē līdz rudenim bija plānots izremontēt vēl papildu telpas, lai kopā varētu uzņemt vismaz 200 studentu un viesu. Liepājas Universitāte konkrēto dienesta viesnīcu nodevusi apsaimniekotājam SIA O.A.G. Projekti, kura par to rūpēsies turpmākos 20 gadus.

Liepu hostelī DB uzsver, ka hostelis ir viena no daļām ar jaunu dizainu, interjeru un piedāvājumu, bet pamats ir studentu viesnīca. Tūrisma mītne katru mēnesi uzņem un izmitina dažādas grupas, piemēram, nupat bija 36 skolnieki no Preiļiem. Kopumā par gultasvietu par nakti te jāmaksā ap 10 eiro. Vienvietīgā istaba – uz pusi dārgāka. Maksimums ir pieci cilvēki vienā numurā. Liepājā ir vēl divi līdzīgi piedāvājumi, bet Liepu hosteļa viesu plūsma tiek raksturota kā normāla.

Brīvās vietas jāpārdod

Vēl pirms dažiem gadiem uzplaiksnīja tendence, ka augstās dzīvokļu īres cenas dēļ cilvēki no reģioniem, ierodoties strādāt Rīgā, nereti dod priekšroku dzīvošanai hosteļos pat mēnešiem ilgi. Tree House Hostel saimniece norāda, ka ilgdzīvotājus neizmitina. Tajā neviens nevar palikt ilgāk par septiņām dienām. Tomēr kopumā daudziem uzņēmumiem tas ir naudas jautājums, un jebkurš līdzeklis ir labs, lai nopelnītu, spriež A. Muižnieks. Brīvās gultasvietas ir jāpārdod. Eksperts zina teikt, ka nav tā, ka ilgstoši dzīvot hosteļos ir izdevīgak nekā īres dzīvokļos. Ja darba ņēmēji, studenti iebrauc uz ilgāku laiku par mēnesi, tomēr dzīvokļi/dalīti dzīvokļi ir populārāki.

Arī A. Pogule vēsta, ka hosteļi un viesnīcas pēc savas būtības piedāvā īstermiņa izmitināšanu, bet nereti gadās viesi, kuri pagarina savu uzturēšanos ilgāk par gadu. Tie ir strādnieki no reģioniem, ārzemju studenti u.c. Četru hosteļu saimniece vērtē, ka šogad noslogojums vidēji mērāms aptuveni 50–60% amplitūdā. Protams, šo rādītāju būtiski ietekmē sezonalitāte. Attiecīgi vasarā noslogojums ir augstāks, sasniedzot pat visus 100%. Tad viesu skaits var pat pieaugt līdz 400 dienā, ja tie paliek uz vienu nakti, taču visbiežāk klienti uzturas vidēji divas līdz trīs naktis.

Nodevas gaidās

«Protams, nodokļu politika valstī ietekmē jebkuru godīgu uzņēmēju. Ļoti labi atceros 2009. gadu, kad izmitināšanas pakalpojumiem piemērotā PVN likme tika paaugstināta no 5 uz 21%. Tas bija iemesls, kāpēc daudzas viesnīcas un hosteļi beidza pastāvēt. Tagad tiek runāts par tūristu nodevas ieviešanu Rīgā. Nav teikts, ka tā nav vajadzīga, taču tad attiecīgi jādod kaut kas pretī. Proti, jāizveido plāns, kā iekasētā nauda no šīs nodevas palīdzēs attīstīt tūrismu – vai tie būs jauni produkti vai pārdomāts mārketings, popularizējot Rīgu ārzemēs, un tamlīdzīgi,» spriež A. Pogule.

DB jau rakstīja, ka, ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā. Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Tūrisma nodeva vai nodoklis nav nekas jauns, jo kas tamlīdzīgs tiek piemērots arī citās Eiropas pilsētās. Komentējot plānoto nodevu, J. Pinnis izteicies, ka par ieguvumiem varēs spriest atkarībā no tā, cik caurspīdīgi tiks izlietoti šādi gūtie ieņēmumi, vai būs vērojams tūristu skaita pieaugums vai samazinājums. Sarunas ar Rīgas domi ļauj cerēt, ka ieņēmumi no tūrisma nodevas tiks novirzīti tiem mērķiem, ko noteiks nozare, proti, pilsētas mārketingam, infrastruktūrai, lielu pasākumu piesaistei un tamlīdzīgiem.