Viena no jomām, kuru pēdējā laikā aktīvāk izmanto ieguldīšanas menedžeri, ir arī reliģija

Finanšu tirgus

Mūsdienu pasaulē populāra kļuvusi tematiska investēšana. Tas nozīmē, ka investors savus ieguldījumus ar dažādu fondu palīdzību var piesakņot saviem uzskatiem. Pēdējos gados arī lielie, institucionālie investori, spriežot par naudas izvietošanu, sākuši izvēlēties tādu uzņēmumu vērtspapīrus, kas saistīti ar dažāda veida atbildības tēmu ievērošanu. Jau ziņots, ka arvien biežāk uzņēmumi tiek vērtēti, piemēram, pēc ESG (Environmental, Social and Corporate Governance jeb ESG) principiem. Izvēloties uzņēmumus ieguldīšanai, fondi sola ņemt vērā tādus faktorus kā ietekme uz vidi, sociālā pārvaldība un korporatīvā pārvaldība.

Fondi arī kristiešiem

To, ko patiesībā var uzskatīt par nepieciešamu, arī sociālo atbildību, katra persona, ņemot vērā savu dzīves pieredzi, var interpretēt nedaudz citādāk. The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Zveigs izceļ, ka sociāli atbildīga investēšana šobrīd lielā mērā paredz visai konkrētu nostāju dažādos joprojām jutīgos jautājumos. Piemēram, daudzi šādi ESG investori priekšroku dod, piemēram, to kompāniju akcijām, kas nodarbina vai atbalsta tā saucamo LGBT komūnu (lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas; citiem vārdiem sakot, lielai daļai lielo pasaules kompāniju ir sava antidiskriminācijas politika) vai kuras nosacīti iestājas par abortu procedūru saglabāšanu vai pat gūst no tās peļņu. Viņš liek noprast, ka šāda sociālās atbildības izpratne nebūt ne vienmēr pieņemama ir bijusi joprojām skaitliski ļoti ievērojamai konservatīvāk domājošajai kristiešu komūnai.

Tiesa gan, kur ir pieprasījums, tur parasti rodas arī piedāvājums, un pieejami arī fondi, kas savus ieguldījumus veic, mēģinot vadīties pēc bībeliskiem principiem. Proti, viena no jomām, kuru pēdējā laikā aktīvāk izmanto ieguldīšanas menedžeri, ir arī reliģija. Ja ir vēlme ieguldīt tā, lai tas pēc iespējas vairāk sakristu ar kādām reliģiskajām vērtībām, tad to var arī darīt. Piemēram, septembra beigās apgrozībā tika laists jauns biržā tirgotais fonds Inspire International ESG ETF, kas izvēlējies sekot 150 starptautisku (neieskaitot ASV), lielu uzņēmumu, kas darbojas saistībā ar bībeliskām vērtībām un kuriem esot pozitīva ietekme uz pasauli, akciju veikumam. Tā simbols ir WWJD, kas saistīts ar populāro teicienu: «What would Jesus do?»

Pamatā populārāka kļūst visa veida sociāli atbildīga investēšana, tai skaitā arī bībeliski atbildīga investēšana. Šādu tendenci dažkārt nosaka tas, ka līdzekļu pārvaldnieki, lai pievilinātu klientus, aktīvi strādā pie jaunu nišu apgūšanas. Piemēram, ASV Christian Investment Forum apkopotā informācija liecina, ka saistībā ar bībeliskiem principiem šobrīd esot ieguldīti līdzekļi aptuveni 260 miljardu ASV dolāru vērtībā. Vēl tiek izcelts, ka šobrīd esot pieejami aptuveni 90 šādi fondi, no kuriem ceturtā daļa esot radusies pēc 2015. gada. Flagmanis šajā frontē ir jau minētais fondu uzņēmums Inspire, kura radīto bībelisko fondu virzienā pēdējo gadu laikā plūdusi visai liela naudas masa.

Šādu fondu sniegums var atšķirties no tā, kā uzvedas kopējais tirgus. Piemēram, daudzi veselības aprūpes uzņēmumi saistīti ar abortu industriju. Tas nozīmē, ka šādos uzņēmumos šādi fondi neiegulda un šīm akcijām tādējādi nav ietekme uz to, kāda ir fonda vērtības izmaiņa. Vispopulārāk, veidojot reliģisko vērtību portfeli, ir izvairīties no ieguldīšanas tā saucamajās grēku akcijās, kas pamatā ietver tabakas, alkohola, azartspēļu, pornogrāfijas un ieroču uzņēmumu vērtspapīrus. Tomēr tagad populāri šim pulciņam pievienot arī, piemēram, daudzas tehnoloģiju kompānijas, kas aktivizējušas savu darbinieku «diversifikācijas programmas» un aktīvi iestājas par šādas politikas īstenošanu. Iespējami arī dažādi citi noteikumi, kas, piemēram, paredz pastāvīgu naudas virzīšanu labdarības virzienā un aktīvu ieguldījumu pārvaldnieku sekošanu līdzi kompāniju darbībām un izteikumiem.

Uz pārējo fona var, piemēram, izcelt šādu biržā tirgoto fondu Inspire 100 ETF (kods: BIBL). Tam nepieder neviena no FAANG (Facebook, Amazon.com, Apple, Netflix, Google (Alphabet)) grupas uzņēmumu akcijām. Tieši tām pēdējos gados ir bijusi milzīga ietekme uz to, kāds ir viss kopējā tirgus virziens (jo šo uzņēmumu kapitalizācijas ir gigantiskas). Kopš šā gada sākuma šī ETF cena gan ir iespējusi palielināties visai daudz – par 18,4%. Gandrīz identisks sniegums ir bijis kopējam ASV Standard & Poor’s 500 indeksam. Jāņem gan vērā, ka pēdējie 12 mēneši FAANG akcijām (ja neskaita Apple) nav bijuši tie paši veiksmīgākie.

Lauž šķēpus

Dž. Cveigs piebilst – lai kam arī kāds ticētu, būtu jāsaprot, ka sociālās atbildības pieeja investēšanai kā tāda var nozīmēt izšķiršanos starp «sirdsapziņas glābšanu» vai augstākas peļņas gūšanu. Viņš piebilst, ka abus divus šos darbus reizē diez vai izdosies padarīt. Šāda investēšana bieži mēdz būt vairāk emocionāla, kas riskē aizēnot daudzmaz objektīvu lēmumu pieņemšanu.

Var arī spekulēt, ka fondu menedžeri, vadoties pēc nišas tematiskām vērtībām, iespējams, var atļauties nepārspēt tirgu. Tie par šādu produktu pārvaldīšanu parasti mēdz pieprasīt augstākas komisijas maksas. Ieguldīšanu pastiprināti saistot ar kādiem morāles principiem, kuru ievērošana klientam liek justies kā mazam varonim, var iegūt uzticību. Tas nozīmē, ka ir iespēja turpināt pelnīt no augstākām komisijas maksām.

Katrā ziņā par to, vai sociāli atbildīga investēšana investoriem mazina peļņu, daudzi šobrīd turpina lauzt šķēpus. Ir pētījumi, kas liecina, ka tā gluži nav. Tajā pašā laikā citi dati liecina, ka šādai pieejai ietekme uz investoru guvumiem tomēr ir negatīva. Dž. Cveigs teic – neesot daudz pierādījumu, ka sociāli atbildīga investēšana investoriem nodrošinātu būtiski lielāku peļņu, un piebilst, ka individuālajam investoram droši vien būtu racionāli jāvērtē savas sajūtas. Ja ieguldījumi nedaudz atpaliek, bet ir aktuāla sajūta, ka tiek izdarīts ļoti labs darbs (vai nenotiek krišana grēkā), iespējams, ar šādu situāciju var arī sadzīvot.

DB jau rakstījis, ka mārketinga stratēģijas identificēt ir viegli, bet jau daudz grūtāk ir pateikt to, vai kompānijas un aktīvu pārvaldnieki patiešām patiesībā ir tik ļoti ētiski un sociāli atbildīgi, kā tie sola. Bieži vien tiem šāds statuss tiekot noteikts tikai tāpēc, ka viņi paši tā saka. Būtībā dažādus šāda veida datus par sevi mēdz sniegt pašas kompānijas, kas ir ieinteresētas pasniegt sevi labākā gaismā, turklāt sabiedrībai arī var būt radušies visai nepatiesi priekšstati par kāda uzņēmuma sociālo atbildību. Jāņem vērā, ka sociāli atbildīga tematiskā investēšana ir modē, par ko, visticamāk, nāksies arī papildus piemaksāt. Sociāli atbildīgas investēšanas ideja daudz pieņemamāka ir tā saucamajai Millennials paaudzei (līdz ar to šādiem ieguldītājiem šādus produktus varētu būt vieglāk «iebarot»).

Jebkurā gadījumā – investoram ar jauniem tematiskajiem fondiem būtu jābūt visai uzmanīgam un vienmēr vajadzētu papētīt, kur konkrēti šis fonds iegulda.