SIA Kronis lēnām kāpina apgrozījumu – par aptuveni 10% gadā

Dārzeņu pārstrāde

Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver, ka SIA Kronis ir neliels pārtikas ražotājs, kas nepārtraukti attīstās, bet ne strauji un lēcienveidīgi. Tas notiek lēnām un pakāpeniski iespēju robežās no pašu iegūtiem līdzekļiem vai piesaistītajiem no dažādiem projektiem un fondiem.

Apbalvotās stāvpakas

Tā pēc aptuveni pusotra gada darba šovasar izdevās prezentēt slāvu ēdienu kolekciju jeb trīs zupas – rasoļņiku, zirņu zupu ar gaļu un sēņu zupu – mīkstajās stāvpakās. Inovatīvais iepakojums ir Latvijas Pārtikas kompetences centra atbalstīta projekta rezultāts, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Tajā ieguldīti aptuveni 280 tūkst. eiro, un uzņēmums var lepoties ar iegūto sudraba godalgu septembrī notikušajā starptautiskajā pārtikas ražotāju izstādē Riga Food 2019 rīkotajā konkursā Iepakojums Nr. 1, piekāpjoties vien igauņu kolēģiem. Tie piedāvā līdzīgu produktu, bet A. Svarenieks skaidro: «Atšķiramies ar to, ka zupas koncentrāts tiek iepildīts 4–5 slāņu (polimērs un alumīnijs) iepakojumā un tad termiski apstrādāts 121 grāda vai vēl augstākā temperatūrā.» Pēc tam produkts ir droši izmantojams, pie kam ar divu gadu realizācijas termiņu, kas daudziem ir ļoti svarīgi. Latvijā šobrīd SIA Kronis ir vienīgais, kas strādā ar šādu iepakojumu, un arī pasaulē tas dienasgaismu ieraudzījis salīdzinoši nesen. Vizuāli atšķirības nav manāmas, bet apstrādes procesā pret materiālu ir krietni augstākas prasības. Tur arī slēpjas sarežģītība. Vienlaikus nav atmests ar roku arī vecajām labajām burkām. Jaunajam iepakojumam ir lielāks dabas resursu nodoklis, bet, ņemot vērā, ka to rēķina no materiāla svara, tad mīkstā stāvpaka ir uzņēmējam izdevīga.

Plāns pabarot armiju

Pagaidām inovatīvos iepakojumos tiek pildītas tikai trīs veidu zupas, un A. Svarenieks neba nejauši dēvē to par slāvu kolekciju, jo galvenokārt tieši uz Krieviju un vēl kaimiņvalstīm aizplūst Kroņa eksporta produkcijas daļa. Tā nav liela – nepilni 20%. Arī eksporta apjoms pamazām aug, taču A.Svarenieks teic: «Neesam eksportvalstu kolekcionāri; vairāk koncentrējamies uz lielāku apjomu sadarbībā ar esošajiem partneriem. Citādai pieejai nav ne tādas kapacitātes un ražošanas jaudas, ne pārdošanas spēku,» piebilstot, ka ir arī atsevišķi privātie zīmoli, ko Kronis ražo Eiropas valstu un arī vietējam tirgum. Kapacitāte gan, visdrīzāk, nākamgad augs. 2020. gada vasaras iecere ir ar Lauku atbalsta dienesta palīdzību iegādāties jaunu ražošanas iekārtu, un tas uzņēmumu pietuvinātu nākotnes ambīcijai paplašināt produkta ražošanu, pielāgojot to arī Latvijas armijas un tūrisma nozares vajadzībām.

Aizstāt importu

Uzņēmuma sortiments ir plašs. Ar divām preču zīmēm – Kronis un Rundāle – tiek ražots aptuveni 120 produkcijas veidu. Ir vēl vienkāršajam patērētājam neredzamā daļa, piemēram, mērces degvielas uzpildes stacijām, HoReCa segments jeb lielie 3–10 litru iepakojumi restorāniem un kafejnīcām. Uzņēmums nodrošina arī jau pieminēto privāto preču zīmju ražošanu. HoReCa segments veido 20–25% no apgrozījuma, zīmolu starpā divas trešdaļas aizņem Kroņa, bet vienu trešdaļu – Rundāles produkcija. Ideja par pēdējo dzima, lai Latvijā aizstātu importa produktu. Tā radās pesto, brušetas, makaronu mērču sērija, kādas pirms astoņiem deviņiem gadiem vietējā tirgū arī nebija. «Neticēsiet, bet populārākais produkts ir zupa. Dienā saražojam 10 tūkst. burciņu ar tām. Savukārt no otra zīmola popularitātes ziņā nepārspēta ir Rundāles 7 dārza zaļumu mērce,» klāsta A. Svarenieks.

Arī visas receptes ir Kroņa numurs. Uzņēmums daudz investē tehnologos un attiecīgos eksperimentos. Produkcijas sastāvā ir arī manāmi uzlabojumi. Piemēram, jaunajās zupas pakās nav garšas pastiprinātāja nātrija glutamāta. Jāņem vērā, ka īpaši jaunā paaudze cītīgi seko līdzi uz etiķetes minētajam produkta sastāvam.

Galvenais ir pircējs

«Izmantojam gan vietējās, gan importa izejvielas. Pārsvarā iepērkam Latvijā audzētos kartupeļus, kāpostus, bietes. Taču ražošanas grafiks ne vienmēr pieskaņojams zemkopjiem, jo galvenais ir mūsu pircējs. Jāsaražo vajadzīgais skaits neatkarīgi no vietējās izejvielas pieejamības. Tāpat mums ir kā kvalitātes, tā cenas griesti, par ko augstāk nevaram iepirkt. Arī te savu lomu var nospēlēt importa prece, kuras cena ir zemāka. Zemniekiem katru gadu ir kultūras, kas izaug labāk un kas ne tik, bet mēs esam uzņēmums, kas strādā visu gadu, un izejvielu sagāde, ražošana tiek sabalansēta tā, lai to nekas neietekmē. Atrodamies ES un vajadzības gadījumā varam saņemt jebkuras izejvielas no Lietuvas un citu Eiropas valstu vairumtirgotājiem,» skaidro Kroņa valdes loceklis.

Rudenī sakņaugi ir lētākie. Cenas svārstības ir. Piemēram, burkāni kilogramā var maksāt no 0,20 līdz 0,60 eiro un vairāk, bet, strādājot ar noliktavu, gurķus var pārstrādāt pusotrā mēnesī tai laikā, kad tie ir, un arī zupas var sagatavot gada deviņos mēnešos. Realizācijas laiks atļauj tās uzglabāt noliktavā. Tai pat laikā uzņēmums allaž rēķinās ar nelabvēlīgāko scenāriju attiecībā uz izejvielu cenu.

A. Svarenieks ir pārliecināts, ka pārtikas nozare uzliek sarežģītu darba slogu un lielu atbildību, kā arī paģērē darboties ar vērienu un nemitīgu attīstību. Jādzīvo līdzi tendencēm, kas ir dārgi. Tiesa, pēdējos gados vairāki pašmāju cehi to nav spējuši pavilkt un durvis aizvēruši, taču par konkurences mazināšanos tāpēc nav runas, jo kā tirgū pietrūks, to importēs. Arī iedzīvotāju valstī vairāk nekļūst. Taču SIA Kronis uz vietas nestāv. Arī uz šī gada sliekšņa ir apgrozījuma kāpums 10% apmērā un peļņa pērnā gada līmenī.