Izglītība Transporta un sakaru institūta (TSI) studiju saturs top sazobē ar nozares uzņēmumiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda TSI rektora v. i. Juris Kanels. TSI vēsturiskā specializācija kopš augstskolas dibināšanas 1999. g. ir aviācijas mehāniķu un tehniķu sagatavošana. Lai arī šī mācību iestāde šobrīd apmāca speciālistus dažādām tautsaimniecības jomām, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, elektronikas, transporta un loģistikas uzņēmumiem, fokuss uz aviāciju laika gaitā nav mainījies. Pēdējos gados izveidotas vairākas jaunas studiju programmas – institūtā iespējams apvienot pilota licences un bakalaura grāda iegūšanu, kā arī apgūt aviācijas vadību. Tāpat augstskola attīsta informācijas un komunikāciju tehnoloģijas studiju programmas.

Kādi ir galvenie jaunumi Transporta un sakaru institūtā (TSI) šajā akadēmiskajā gadā?

Šajā akadēmiskajā gadā TSI piedāvā 20 studiju programmas. Pagājušajā ziemā sakām uzņemt studentus Aviācijas vadības maģistrantūras programmā. Tā ir paredzēta galvenokārt tiem speciālistiem, kuri jau strādā aviācijas nozarē un vēlas veidot savu karjeru uzņēmumu vadītāju līmenī. Šajā akadēmiskajā gadā jaunas programmas neveidojām, jo ir sākusies augstskolu programmu akreditācija pēc jaunajām prasībām. Domājam par esošo studiju programmu struktūras optimizāciju. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka Latvijā jau tā ir pārāk daudz ‒ aptuveni 900 ‒ dažādu studiju programmu. Līdz ar to augstskolas ir aicinātas revidēt esošās un akreditēt saturiski modernākas programmas, kas absolventiem nodrošina darba tirgum atbilstošas zināšanas un prasmes. Iespējams, būs pāris programmas, no kurām būsim spiesti atteikties, jo tās dažādu iemeslu dēļ vairs nav tik pievilcīgas. Šogad tiks pārvērtētas ekonomikas un vadībzinātņu programmas. Kā zināms, konkurence Latvijas augstskolu vidū ekonomikas un vadībzinātņu jomā ir vissīvākā, tās piedāvā teju visas valsts un privātās augstskolas.

Vai un kā transporta un loģistikas nozares uzņēmumi iesaistās mācību satura veidošanā? Vai augstskolai gadu gaitā ir izveidojusies sazobe ar darba tirgu?

Sadarbības dziļums un plašums ir dažāds. Jāņem vērā, ka ir dažādas formālās prasības no valsts institūciju puses par darba devēju iesaisti visos līmeņos, sākot ar jaunu programmu sagatavošanu. Lai iesniegtu dokumentus jaunai studiju programmai, ir nepieciešams pamatojums no darba devējiem, kas apliecina, ka šādi speciālisti nozarei nākotnē vispār būs vajadzīgi. Tāpat darba devēji piedalās programmu akreditācijas procesā, iesaistās to aprobācijā. Kad programmas ir licencētas vai akreditētas, uzņēmēji iesaistās diplomdarbu vērtēšanā, bieži vien vada aizstāvēšanas komisijas darbu. TSI ir izveidotas studiju virzienu padomes, kurās visās darbojas darba devēju pārstāvji. Padomēm ir konsultatīva funkcija, tās seko līdzi programmu īstenošanai dzīvē un veic monitoringu. Piemēram, Aviācijas vadības maģistratūras programmas direktors tās veidošanas laikā bija nevis TSI mācībspēks, bet starptautiskās lidostas Rīga komercdirektors un valdes loceklis Artūrs Saveļjevs. Varētu teikt, ka šī programma tapa viņa vadībā, sadarbojoties gan profesionāļiem, gan mācībspēkiem. Tāpat normatīvi prasa, lai katru gadu tiktu veiktas gan absolventu, gan darba devēju aptaujas, lai novērtētu jauno speciālistu zināšanas un prasmes un noskaidrotu, ko mācību procesā ir nepieciešams pilnveidot vai uzlabot. Šobrīd augstskolas nevar īstenot nevienu programmu bez darba devēju iesaistes.

Kādi speciālisti šobrīd ir vispieprasītākie transporta un loģistikas nozarē?

Mēs uzskatām, ka tie ir tie, kurus mēs mācām. (Smejas.) TSI nedarbojas visā tirgus segmentā, piemēram, aviācijā augstskolas vēsturiskā specializācija ir aviācijas tehniķi. Šoruden TSI sadarbībā ar pilotu skolu Eriva sāka piedāvāt tiem jauniešiem, kuri vēlas iegūt bakalaura grādu aviācijas transporta programmā, paralēli iziet arī komercpilotu apmācību. Daudzas aviokompānijas meklē pilotus, tāpat jauniešu interese par šo profesiju ir liela, vienīgā problēma ir tā, ka šīs apmācības ir salīdzinoši dārgas. Tās maksā 50–60 tūkst. eiro. Katrs students slēdz divus līgumus – vienu ar TSI par bakalaura programmas apgūšanu, otru ar pilotu skolu Eriva. Mēs esam sasinhronizējuši savas mācību programmas tā, lai studenti paspētu apgūt gan akadēmisko kursu, gan iegūt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kādas nepieciešamas pilotam. Sākotnēji TSI pilotu apmācīšanā bija sadarbība ar Lietuvas aviācijas uzņēmumu, taču šādas apmācības no loģistikas viedokļa bija apgrūtinošas, jo prasīja daudz laika pavadīt ceļā un dzīvot kaimiņvalstī.

Kad pirmie bakalaura programmas absolventi sāks strādāt par pilotiem aviokompānijās?

Lai strādātu par pilotu, nav nepieciešams bakalaura grāds. Teju nevienai profesijai aviācijā – ne pilotiem, kas vada gaisa kuģus, ne dispečeriem, kas kontrolē lidojumus, ne tehniķiem, mehāniķiem, kas apkalpo lidmašīnas, nedz arī stjuartēm - netiek prasīts diploms par augstāko izglītību. Galvenais ir atbilstošs vecums, laba veselība un psiholoģiskā noturība. Aviokompānijas galvenokārt meklē cilvēkus ar starptautiskām profesionālajām prasībām atbilstošām prasmēm. Augstskolas diploms ir nepieciešams tikai menedžeriem, tāpēc TSI piedāvā aviācijas vadībzinātņu maģistrantūras programmu.

TSI sagatavos pilotus ar augstāko izglītību. Vai sagaidāt lielu interesi par šādu programmu?

Jā, mēs šādu programmu piedāvājam un mēģinām argumentēt, ka tāda ir lietderīga. Cilvēks 18 vai 20 gados nevar paredzēt visu savu turpmāko dzīvi. Jaunībā, kad gribas tikai lidot, ir grūti iedomāties, ko darīt tad, kad vairs nevarēs vai negribēs lidot. Ar augstākās izglītības diplomu būs iespēja turpināt veidot karjeru aviācijas kompānijā vai kādā citā uzņēmumā. Ar pilota licenci vien būs par maz. Tāpēc mēs piedāvājam gan iegūt augstāko izglītību, gan pilota licenci.

Kādas transporta jomas profesijas vēl šobrīd darba tirgū ir izteikti pieprasītas?

Ir nepieciešami loģistikas speciālisti, kuri pārzina gan dažādu transporta veidu un kravu noliktavu saimniecību, gan starptautiskās tirdzniecības un muitas procedūras. Tā ir ļoti kompleksa nozare, kurā ietilpst autotransporta, dzelzceļa, gaisa un jūras pārvadājumi. Tā kā tā ir ļoti plaša biznesa sfēra, šādi speciālisti tirgū ir nepārtraukti pieprasīti.

Arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) piedāvā studiju programmas topošajiem transporta un loģistikas nozares speciālistiem. Ar ko atšķiras mācības TSI?

RTU piedāvājums ir daudz plašāks, šī augstskola sagatavo gan autotransporta, gan dzelzceļa transporta jomas u. c. ekspertus. Mums šādu programmu nav. TSI nepārtraukti uzlabo studiju kvalitāti savā vēsturiskajā nišā, lai varētu konkurēt gan ar RTU, gan citām augstskolām.

Tāpat no RTU atšķiramies ar to, ka mūsu augstskolā nav budžeta vietu, visi studenti mācās par maksu. Mēs spējam studentus piesaistīt, un viņi nobalso par mums ar saviem maciņiem. Jau četrus gadus TSI ir sadarbība ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA). Šī augstskola kadetiem nodrošina tikai vispārējo militāro apmācību, bet no otrā kursa, kad sākas specializācija, NAA sadarbojas ar citām mācību iestādēm. Sākotnēji militāros gaisa spēku aviācijas speciālistus sagatavoja RTU, bet pirms četriem gadiem NAA izsludināja konkursu, kurā TSI piedalījās un uzvarēja. Pēc tam konkursu uzvarējām vēl trīs gadus pēc kārtas, kā rezultātā jau četrus gadus apmācām Nacionālo bruņoto spēku kadetus.

No šī gada Latvijas augstskolas vairs nevar realizēt studiju programmas krievu valodā. Vai un par cik % šī iemesla dēļ šajā akadēmiskajā gadā ir samazinājies studentu skaits TSI?

Pēdējo piecu, sešu gadu laikā institūtā ir būtiski palielinājies studiju īpatsvars angļu valodā. Teju visas TSI studiju programmas ir akreditētas pasniegšanai trijās valodās. Piemēram, Aviācijas vadības maģistrantūras programma ir tikai angļu valodā. Krievu valodā mēs šo programmu vispār neveidojām, bet latviešu valodā to ir grūti izdarīt, jo latviešu valodā nav oficiāli apstiprinātas aviācijas terminoloģijas. Aviācijas speciālistiem ir nepieciešamas atbilstošas angļu valodas zināšanas, tāpēc studijas latviešu valodā varētu būt saistītas ar dažādiem izaicinājumiem. Tai pat laikā NAA kadetus mēs apmācām latviešu valodā. Tā ir mūsu pirmā pieredze aviācijas studijām latviešu valodā. TSI ir viens no augstākajiem ārvalstu studentu īpatsvariem starp Latvijas augstskolām – pērn tie bija 25%, bet šogad – 24%. Kritums ir tāpēc, ka starp šiem studentiem bija arī Krievijas, Uzbekistānas, Kazahstānas, Baltkrievijas u. c. valstu studenti, kuri mācību programmas apguva krievu valodā. Šogad mēs šo valstu pārstāvjus varējām uzņemt tikai studiju programmās angļu valodā, starp viņiem bija arī tādi, kam angļu valoda nebija šķērslis. Piemēram, nesen bijām Jakutijā, kur tikāmies gan ar aviācijas nozares pārstāvjiem, gan potenciālajiem studentiem un viņu vecākiem. Konstatējām, ka jaunajai paaudzei ar angļu valodu arī Jakutijā nav nekādu problēmu.

Cik valstu studenti mācās TSI ? Kuras ir visplašāk pārstāvētās?

TSI mācās studenti no vairāk nekā 30 valstīm. Kā jau daudzās citās augstskolās, visvairāk studentu ir no Indijas. Pēdējo pāris gadu laikā valstu struktūra ir nedaudz pamainījusies. Ja iepriekš dominēja četras valstis ‒ Kazahstāna, Uzbekistāna, Krievija un Indija ‒, tad šobrīd vairāk studentu ir no Indijas. Kazahstānas un Uzbekistānas studentu skaitu ietekmēja ekonomiskās problēmas šajās valstīs, nacionālo valūtu devalvācija. Tādējādi studijas ārvalstīs viņiem kļuva dārgākas un līdz ar to neizdevīgākas. Tāpat daudzi ārvalstu studenti TSI mācās attālināti tālmācības programmās.

Kādas investīcijas pēdējos gados ir veiktas studiju infrastruktūras modernizēšanā? Kur līdzekļi ir ieguldīti?

Cenšamies veikt uzlabojumus nepārtraukti, ja mēs to nedarītu, mums būtu grūti un pat neiespējami konkurēt ar bezmaksas izglītību. Mēs esam gan veikuši nozīmīgas investīcijas studiju vides uzlabošanā, gan atšķiramies ar personificētu attieksmi, proti, komunicējam un rūpējamies par katru studentu. Tādā salīdzinoši mazākā augstskolā tas ir vieglāk izdarāms nekā lielajās. Taču pēc kopējā studentu skaita TSI ir sestā lielākā Latvijas augstskola. Šobrīd augstskolā studē 2633 studenti, kas ir par 8% mazāk nekā pērn. Lielākā daļa investīciju ir no Eiropas Savienības finansētajiem projektiem. Pirms aptuveni pieciem gadiem TSI ieguldīja aptuveni divus milj. eiro studiju infrastruktūrā, izveidojot vairāk nekā desmit dažādas laboratorijas. Iegādājāmies aviācijas trenažieri un nomainījām liftus. STEM (science, technologies, engeneering, mathematics) projekta ietvaros piesaistījām aptuveni vienu milj. eiro un izveidojām robotikas centru, elektronisko bibliotēku, abonējam 130 tūkstošus dažādu avotu no starptautiskām datu bāzēm, bet par augstskolas līdzekļiem izveidojām modernu lasītavu. Līdz gada beigām saņemsim vēl jaunus trenažierus aviācijas speciālistu apmācībām. Esam modernizējuši trīs lielās auditorijas. Tāpat aktīvi piesaistām ārvalstu pasniedzējus, šogad TSI pasniedz 12 mācībspēki no dažādām pasaules valstīm.