Kārtējais gads, kad izejvielu cenu virziens nepārliecina; daži gan joprojām teic, ka tām portfeļos ir vieta

IzejvielU/finanšu tirgus

Šis gads izejvielu investoriem atkal nav bijis tas pats veiksmīgākais. Lielas daļas tādu fondu vērtības pieaugums, kas sola sekot līdzi izejvielu nākotnes piegāžu līgumu vērtību izmaiņām, šogad ir bijis pliekans vai pat šādu fondu vērtība ir sarukusi.

Piemēram, pasaulē populārā šāda Invesco DB Commodity Index Tracking fonda vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par nepilniem 5%. Tikmēr, piemēram, tāda fonda kā Invesco DB Agriculture (tas apseko 11 visaktīvāk tirgoto lauksaimniecības izejvielu piegāžu līgumu vērtību izmaiņas) cena biržā kopš janvāra samazinājusies gandrīz par 6%. Šajā pašā laikā ASV un Eiropas akciju cena palēkusies aptuveni par 18%. Jāsecina, ka lielākās daļas izejvielu fondu sniegums kārtējo reizi akciju priekša nobālē.

Izejvielu ieguldījumi ne pārāk labi izskatās arī ilgākā termiņā. Tā paša Invesco DB Agriculture Fund vērtība piecos gados ir noplanējusi par 40% zemāk. Būtībā tie, kas lauksaimniecības izejvielām mēģinājuši šajā periodā ticēt, zaudējuši prāvu žūksni ar naudu. Apjomīgu kritumu – par 32% – šajā periodā piedzīvojusi arī Invesco DB Commodity Index Tracking Fund cena.

Ilgtermiņa stāsts nepārliecina

Investoram, domājot par savu aktīvu izvietojumu, būtu jāņem vērā – ja par akcijām ir cerība, ka to cenas ilgākā termiņā tendētas uz pieaugumu, tad attiecībā uz izejvielām šī pārliecība ir krietni mazāka. Aplūkojot daudzu izejvielu cenu līknes, var nākties secināt, ka to turēšana ilgtermiņā ir visai riskants pasākums un nenodrošina investīciju veiksmes stāsta piepildīšanos.

Ar izejvielu turēšanu, protams, var mēģināt nopelnīt, un šis tirgus kā tāds ir ļoti interesants, lai gan tad investoram, šķiet, būtu jāpiemīt izcilai spējai lēkt iekšā un ārā no cenu izmaiņu vilcieniem, kas šajā tirgū kursē visai pēkšņi un neprognozējami (jeb aktīvi jāiesaistās šādu finanšu aktīvu tirdzniecībā). Lielākajai daļai gan šāds talants nepiemīt, un tiem pati piemērotākā ir «nopērc un turi» stratēģija.

Daudz kas arī var būt atkarīgs no tā saucamajiem globālajiem izejvielu supercikliem. Piemēram, līdz iepriekšējai globālajai finanšu krīzei likās, ka, pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot un Ķīnai spējot sagremot arvien gigantiskāku izejvielu apmēru, izejvielu cenu kāpums «turpināsies līdz bezgalībai». Tomēr kādā brīdī milzīgās investīcijas, kas ir raksturīgas šādiem laikiem (jo visi uz augsto cenu fona saož lielu peļņu), noved pie izejvielu pārprodukcijas, kas savukārt jau raisa gluži vai brīvo cenu kritienu šajā tirgū (prātā nāk naftas cenas kritums līdz 30 ASV dolāriem par barelu). Savukārt, kad cenas ievērojami sarukušas, izejvielu ražotāji atkal apcērp savas ieguves jaudas, kas jau liek labu pamatu nākamajam cēlienam, kas paiet cenu pieauguma zīmē. Par šiem cikliem gan vieglāk runāt, nevis realitātē aktīvi tirgot izejvielas.

Jau ziņots, ka viens no apstākļiem, kas ilgākā termiņā nāk par sliktu izejvielu vērtībām, ir tehnoloģiju attīstība. Proti, tām attīstoties, izejvielas var iegūt arvien efektīvāk un vairāk, piemēram, tādās vietās, kur tas vēl nesen nebija iespējams. Rezultātā kādas izejvielas piedāvājums saglabājas liels. Šādu situāciju var attiecināt uz naftas tirgu, kur fundamentālo situāciju kājām gaisā sagriezusi ASV slānekļa apguves revolūcija. Pieņēmums ir, ka tehnoloģiju attīstība pilnīgi pretēji ietekmē akciju cenas un šis process noved pie to cenu pieauguma. Arī pārtikas izejvielu raža pēdējos gados bijusi visai laba, kam palīdz tā pati tehnoloģiju attīstība un lielāka to pieejamība reģionos, kuros tās agrāk netika izmantotas. Lielu lomu spēlējusi arī ģenētiski modificēto ražu izaugsme, kas izdara spiedienu uz pārtikas izejvielu vērtību vidējā un ilgākā termiņā.

Vismaz uzvedīsies citādāk

Daži finanšu eksperti gan uzskata, ka šādiem izejvielu fondiem ieguldījumu portfelī joprojām zināmu vietu tomēr atrast var. Pārsvarā tiek izcelts, ka tie piedāvā diversifikācijas iespēju. Proti, ir cerība, ka šo aktīvu (izejvielas gan tiek pieskaitītas pie izteiktiem riska aktīviem) vērtība vismaz uzvedīsies citādāk nekā citiem.

Uz pārējo fona ar šādu mērķi tiek izceltas tieši lauksaimniecības izejvielas, uz kuru cenu izmaiņām var spēlēt ar daudzu ETF palīdzību. Piemēram, kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cenai var sekot līdzi ar attiecīgi Teucrium Corn Fund, Teucrium Wheat, Teucrium Soybean fondu palīdzību.

«Lauksaimniecības izejvielas lielā mērā nekorelē ar to, kas notiek pārējā pasaulē. Tieši tas varētu būt iemesls, kādēļ investori šādiem fondiem atvēl nelielu daļu uzkrājumiem paredzēto līdzekļu. Piemēram, tavus lauksaimniecības fondu ieguldījumus daudz neskars tas, kāds bijis Apple ziņojums par iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātiem,» The Wall Street Journal skaidro ETF.com eksperts Deivs Nadigs. Viņš arī piebilst, ka lauksaimniecības izejvielām vienmēr būs kāda cenu grīda (kamēr akciju cena var krist līdz nullei). Proti, pēc kukurūzas vai kviešiem pieprasījums būs vienmēr, neskatoties uz to, kas notiek obligāciju un akciju tirgū. «Cilvēki ēdīs vienmēr,» spriež minētais analītiķis.