No valsts budžeta sporta būvēm infrastruktūras attīstībai pēdējos trīs gados ieguldīti vairāk nekā 40 milj. eiro; uz Rīgu tas neattiecas

Sporta būves

Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, Elektrum Olimpiskais centrs, Rīgas Nacionālā sporta manēža, Daugavas sporta nams, Biķernieku trase, Arēna Rīga, Kērlinga halle, Ozo golfa klubs, Ķīpsalas peldbaseins, sporta centrs Mežaparks un Skonto halle ir nozīmīgākās sporta bāzes Rīgā, ko dažādos griezumos sarunā ar DB uzskaita Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. No vienas puses izklausās daudz dažādu iespēju trenēties, taču jau 2013. gada IZM pasūtītais pētījums par Latvijas sporta infrastruktūras nodrošinājumu ataino, ka Rīgā vienam sporta objektam būtu jādod iespējas sportot 1658 iedzīvotājiem, kas ievērojami pārsniedz valsts vidējos rādītājus. Kopējā situācija galvaspilsētā, pēc E. Severa domām, patlaban nav slikta, bet ir pāris saimniecisku un organizatorisku lietu, kur līdz sakārtotības virsotnei vēl priekšā kāpiens.

Basketbola savienības rosība

Kaut arī jau 2013. gadā Latvijas kontekstā sporta bāzu blīvums Rīgā bija vispārliecinošākais – viena uz diviem kvadrātkilometriem – tas nebūt nenozīmē, ka visas disciplīnas nodrošinātas ar atbilstošu, mūsdienīgu infrastruktūru. Visvairāk nepieciešama vēl viena vieglatlētikas manēža, vislabāk – Pārdaugavā, kā arī komandu sporta spēļu halle ar 4000–5000 skatītāju vietām. Arēna Rīga ir par lielu, jo reti kad kāds sporta pasākums to spēj piepildīt. Savukārt, lūkojoties 15 līdz 20 gadu perspektīvā, vajadzīgs arī nacionālas nozīmes vieglatlētikas un futbola stadions, kur kapacitāte būtu lielāka nekā esošajos, – līdz 30 000 skatītāju vietām.

Atgriežoties pie nepieciešamās komandu sporta spēļu halles, nav dūmu bez uguns. Jau 2017. gada martā ar oficiālu Rīgas domes lēmumu tika rezervēts galvaspilsētai piederošs zemes gabals Krišjāņa Barona ielā 99 un 99C Latvijas Basketbola savienības (LBS) ieceres īstenošanai – starptautiskajiem noteikumiem atbilstošas treniņu bāzes izveidei nacionālo basketbola izlašu vajadzībām, kā arī Bērnu un jauniešu basketbola skolas Rīga audzēkņu treniņu apstākļu uzlabošanai. Parametri ļauj šajā vietā uzcelt treniņcentru ar trim basketbola laukumiem. Turklāt, tā kā valsts ir atteikusies no iepriekš plānotās sporta spēļu halles celtniecības Daugavas stadiona teritorijā, LBS bāze būtu izmantojama arī citu spēļu rīkošanai. LBS basket.lv redaktors Guntis Keisels informē, ka savienība šī projekta īstenošanai rezervējusi nepilnus 500 tūkst. eiro, kas tika nopelnīti, 2015. gadā veiksmīgi sarīkojot Eiropas vīriešu čempionātu. Tiesa, ar to ir krietni par maz. Šie līdzekļi nodrošina iespēju izstrādāt tehnisko projektu. Bet kopumā LBS noteikumi paredz, ka projekta izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 milj. eiro. «Turpinām sarunas ar pašvaldību un valsts pārstāvjiem, kā arī izskatām iespējas piesaistīt privātos investorus,» tā G. Keisels. Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) nacionālajām organizācijām nesniedz finansiālu palīdzību infrastruktūras programmu īstenošanā, tāpēc LBS nav iespēju patstāvīgi realizēt šādu projektu.

Mazpazīstams sports nav bizness

Privātā iniciatīva sporta pasaulē nav nekas neparasts. Tā, piemēram, SIA Kērlinga halle kapitāla daļu īpašnieki ir 36 fiziskas personas, kas vairāk vai mazāk paši spēlē kērlingu. «Mazpazīstams sports Latvijā nav bizness. Gada plāns ir izpildīts, ja spējam nosegt izdevumus un uzkrāt līdzekļus uzlabojumiem un tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai. Ēku pirmsākumos rekonstruēja viens no SIA Kērlinga halle īpašniekiem Ansis Regža par saviem līdzekļiem un iesaistīja citus kērlinga entuziastus operatora SIA Kērlinga halle radīšanā,» klāsta halles pārstāve un kērlinga spēlētāja Evita Regža. Viņa piebilst, ka šobrīd tiek domāts par risinājumiem jaunas ledus saldēšanas iekārtas iegādei. Esošā savu laiku ir nokalpojusi, bet tie ir lieli naudas līdzekļi, tāpēc lēmums jāpieņem pārdomāti un jāizvērtē visi riski.

Savukārt SIA Olimpiskais sporta centrs 100% kapitāldaļu turētājs ir biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja. Uzņēmuma (apsaimniekotāja) valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja norāda, ka Elektrum Olimpiskais centrs (EOC) nesaņem atbalstu finanšu jomā nedz no valsts, nedz pašvaldības. Visa saimnieciskā darbība jānodrošina no pamatdarbības ieņēmumiem.

EBITDA rādītājs (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas) 2018. gadā bija pozitīva. Uzņēmums ir spējīgs nodrošināt operatīvo saimniecisko darbību, veikt nodokļu nomaksu. Taču kopumā peļņas un zaudējumu aprēķina gala rezultāts ir negatīvs, ko rada ievērojamais ēkas amortizācijas apjoms. Tas apliecina, ka šāda mēroga infrastruktūras uzturēšanai, atjaunošanai un modernizācijai ilgtermiņā nepieciešams papildu atbalsts. EOC lielākā daļa nomnieku ir sporta organizācijas ar ierobežotu maksātspēju.

Trasi attīstīs

Bet, piemēram, Biķernieku kompleksās sporta bāzes darbību un attīstību nodrošina VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kurai 2011. gadā ar mērķi nodrošināt sporta bāzes saglabāšanu un attīstību reorganizācijas ceļā tika pievienota VAS Biķernieku kompleksā sporta bāze. Tā ir lielākais un tradīcijām bagātākais sporta centrs Latvijā, kas paredzēts autošosejas, motošosejas, spīdveja un rallijkrosa sacensībām. CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa vēsta, ka 2018. gadā trasē tika investēti 200 tūkst. eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem tika ieguldīti skatītāju tribīņu rekonstrukcijai, kā arī lietus notekūdeņu sistēmas izbūvei.

Šogad trasē ieguldīti 400 tūkst. eiro, kas pamatā saistīti ar rallijkrosa trases grunts seguma atjaunošanu, kā arī ar auto un moto trases drošības uzlabošanu. CSDD 2020. gada budžeta izstrāde turpinās, kā ietvaros tiek vērtētas arī nākamā gada Biķernieku trases investīcijas, bet zināms, ka no trases infrastruktūras iznomāšanas visas investīcijas nav iespējams nosegt, tādēļ CSDD vidēja termiņa stratēģijā 2018.–2020. gadam kā viens no nefinanšu mērķiem ir paredzēts uzturēt un attīstīt Biķernieku trases kompleksu.

Noslogo pilnībā

No valsts budžeta sporta būvēm infrastruktūras attīstībai pēdējos trīs gados ieguldīti vairāk nekā 40 milj. eiro, kas ir daudz, taču tie tikuši objektiem ārpus Rīgas robežām. Precizitātei jāpiebilst, ka aiz iepriekš minētā finansējuma borta ir nacionālās sporta bāzes Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions vērienīgie pārbūves darbi, kas ir ES projekts. Savukārt, vaicājot galvaspilsētas pašvaldībai par tās lomu sporta infrastruktūras attīstībā, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde informē, ka pašvaldības kompetencē nav valsts izlašu un profesionālu sportistu sagatavošana. Tai primāri jānodrošina fizisku aktivitāšu īstenošanas iespēja visiem iedzīvotājiem, tostarp vispārizglītojošo skolu un sporta skolu, kā arī interešu centru sporta pulciņu audzēkņiem. Tas nudien daudzviet izdarīts uzteicami, piedāvājot iespējas izmantot skolās esošos sporta laukumus un stadionus, kā arī reģionālos sporta centrus, kuros var gan trenēties, gan rīkot sacensības.

Rīgas domes pārraudzībā citu starpā ir arī Daugavas sporta nams, kam piešķirts nacionālas sporta bāzes statuss. Šī pamatā ir Bērnu un jauniešu basketbola skolas Rīga sporta bāze, bet to izmanto arī citi profesionālās ievirzes sporta skolu un pulciņu audzēkņi. Šo sporta bāzi ir iespēja aizņemt arī valstī atzīto sporta federāciju rīkotajiem pasākumiem, sacensībām, treniņiem utml. Tieši tāds pats stāsts ir par Rīgas Nacionālo sporta manēžu, kas tiek izmantota atbilstoši valstī esošajai likumdošanai. Rīgas pašvaldības pārraudzībā esošās sporta bāzes ir noslogotas, un to iespējas tiek izmantotas pilnībā. Kaut gan vismaz pēdējās minētās stāvokli E. Severs raksturo kā bēdīgāku. Bāze pašreizējā veidolā savu laiku ir nokalpojusi.

Fokusa maiņa

Tomēr noslogojuma jautājums allaž bijis lielākais izaicinājums, īpaši dienas pirmajā pusē, jo infrastruktūras izmantošanas izmaksas griežas 24/7 režīmā. To akcentē arī E. Regža. Kērlinga halle nodrošina laiku kā treniņiem Latvijas izlasēm un citām komandām, tā sacensībām un korporatīviem pasākumiem.

Kopējā Biķernieku trases noslodze 2019. gadā pārsniegs 2200 stundu, turklāt tā ar katru gadu palielinās. Vasaras sezonā no aprīļa līdz oktobrim katru nedēļas nogali trasē notiek sacensības vai treniņi. Rezervētas ir lielākā daļa darba dienu pēcpusdienu un vakaru. Aktīvajā sezonā trases vidējā noslodze ir 10 stundas dienā.

«Darba laikā katru dienu no 7 līdz 23 telpu noslogojums Elektrum Olimpiskajā centrā vidēji ir 85%. Par optimālu noslogojumu nozarē uzskatāmi 75%, kas dod iespēju kvalitatīvi piepildīt telpas,» norāda Z. Grundiņa-Arāja.

E. Severs rezumē, ka pēdējo gadu uzņemto tempu sporta bāzu infrastruktūras attīstībā diez vai izdosies noturēt un, iespējams, tas arī nav nepieciešams. Vispirms jāizpilda vēl citi mājasdarbi. Proti, nozarē jāattīsta līdzi jušanas kultūra, sporta pakalpojumu piedāvājums līdz noteiktam līmenim. Un vēl, plānojot budžetu, jāpamaina fokuss no būves uz cilvēku.