Obligācijas nu ir kļuvušas par «jaunajām akcijām», bet akcijas - par «jaunajām obligācijām»

Finanšu tirgus

Vairāki fondu tirgus dalībnieki vērsuši uzmanību uz to, ka pēdējos ceturkšņos finanšu pasaulē bijušas pamatīgas pārmaiņas tajā, kāda loma piedēvēta pašiem tradicionālākajiem ieguldījumu aktīviem. Tas potenciāli var nozīmēt lielākus riskus nākotnē, ja šīs pārbīdes tiek laistas gar ausīm.

Piemēram, Financial Times klāsta, ka obligācijas nu ir kļuvušas gluži vai par jaunajām akcijām, bet akcijas - par jaunajām obligācijām. Tas tādēļ, ka liela daļa investoru uzpērk obligācijas un gaida vēl tālāku to vērtības palielināšanos, lai kādā brīdī citiem tās varētu pārdot dārgāk. Ierasts, ka šie vērtspapīri bieži vien pirkti tādēļ, lai tie ieguldījumu portfeļos nodrošinātu gan stabilitāti, gan garantētus procentu ienākumus. Savukārt daudzu uzņēmumu akcijas nu tiek pirktas, jo to turēšana investoriem nodrošina dividenžu ienākumus jeb tās aizvieto daudzmaz garantētu procentu ienākumu gūšanu, par ko agrāk rūpējās obligācijas. Vēsturiski tieši akcijas, nevis obligācijas pārsvarā uzpirktas, lai spēlētu uz to vērtības palielināšanos.

Proti, šobrīd investoriem jādzīvo citā – pretējā – pasaulē. Obligāciju, kurām nav nekāda ienesīguma, cena pieaug. Savukārt ar akciju ieguldījumiem drīzāk tiek cerēts, ka tie nodrošinās stabilu dividenžu ienesīgumu, nevis ir vērojama spēle uz straujāku kapitāla pieaugumu. «Visi ir kļuvuši par īstermiņa tirgoņiem un nepērk obligācijas, lai tās ilgtermiņā turētu. Tas nav labi. Tāpat nedomāju, ka cilvēki īsti saprot volatilitāti, ko var piedzīvot akciju tirgus,» klāsta, piemēram, Austrālijas pensiju menedžeri kompānijā Statewide Super.

Naudas ieplūšanu dividenžu maksātāju akcijās stimulē rekordzemais ienesīgums obligāciju tirgū. Tas, ka ar obligāciju turēšanu nevar nopelnīt vai pat šāds process nodrošina garantētu naudas zaudēšanu, investoriem licis lūkoties citos virzienos, kur nopelnīt. Tas arī daļēji izskaidro to, kādēļ pēdējā laikā milzīga interese bijusi par dividenžu maksātāju vērtspapīriem.

Kādam pārdot vēl dārgāk

Daudzi FT aptaujātie eksperti teic, ka šādas situācijas pamatā ir centrālo banku politika un negatīvo likmju laikmets. Obligāciju cenas nu kļuvušas tik augstas, ka bieži vien, tās nopērkot un turot līdz to termiņa beigām, beigās dabūsi mazāk par cenu, par kādu šo obligāciju esi pircis. Turklāt tas ir, nerēķinot inflāciju. Tiesa gan, ja kāds iegādājas šādas obligācijas ar negatīvu ienesīgumu, tad tas nebūt nenozīmē, ka ar tām otrreizējā tirgū nevar pelnīt vēl tālāk. Proti, ir iespējams šos vērtspapīrus kādam pārdot vēl dārgāk, kas nozīmē, ka ienesīgums tiek nodzīts vēl dziļāk negatīvajā zonā.

Zināma loģika šādiem pirkumiem gan ir manāma. Pasaules ekonomika bremzējas un ietekmīgākās centrālās bankas gan cērp likmes, gan domā vai jau ir atsākušas savas likviditātes drukāšanas programmas, kuru ietvaros pārsvarā tiek veikti pirkumi tajā pašā obligāciju tirgū. Līdz ar šādu situāciju aktuālajam obligāciju cenu pieaugumam ir grūti redzēt beigas. Visa rezultātā Bloomberg Barclays Global Aggregate obligāciju cenu indeksa vērtība šogad palielinājusies par 6,5% un 12 mēnešu laikā - par 8,5%.

Jau rakstīts - negatīvs ienesīgums bieži nozīmē, ka, investoriem savā starpā otrreizējā tirgū aktīvi pērkot parāda vērtspapīrus, to cena pakāpeniski pieaugusi, līdz pārsniegusi apjomu, ko tie, ņemot vērā obligāciju kupona likmi, var nopelnīt, līdz dzēšanai turot šos vērtspapīrus. Eiropā jau kādu laiku arī redzams, ka drošie emitenti savu parādu jau uzreiz var nosolīt ar šādu likmi. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki, visticamāk, negrib palaist garām tālāku obligāciju cenu buļļu tirgu un grib gūt peļņu no šī parāda notirgošanas kādam citam vēl dārgāk. Šajā pašā laikā nebūt nav izslēgts, ka tirgus pašreizējā stadijā ir radījis obligāciju cenu burbuli, kas potenciāli aug arvien lielāks, likmēm sarūkot vēl vairāk zem nulles atzīmes – turklāt ļoti gara termiņa parādam. Pastāv risks, ka tad, kad sāks celties procentlikmes, obligāciju cenas strauji saruks. Straujāk tās šādā gadījumā saruks garāka termiņa obligācijām. Šādi investori ir pakļauti arvien lielākam cenu izmaiņu riskam, ja ir vajadzība nopirkto vērtspapīru pārdot agrāk (pirms obligācijas dzēšanas termiņa beigām). Jāņem vērā – jo garāka termiņa obligācijas, jo straujāks būs to cenu kritums gadījumā, ja ienesīgums sāks palielināties. Tas pats darbojas arī pretējā virzienā, un tas ir iemesls, kādēļ pat pie zemām procentu likmēm, tām kļūstot vēl zemākām, pat negatīvām, obligāciju tirgi spējuši sniegt labu atdevi.

Dividendes pievilcīgākas

«Dažus obligāciju pircējus motivē gaidas uz kapitāla pieaugumu. Vēl dažos gadījumos pēc ienesīguma izslāpušie investori pērk riskantāku parādu. Bet vēl citos – labāk meklē akcijas, kas maksā dāsnas dividendes,» piebilst finanšu uzņēmuma DoubleLine Capital pārstāvji un izceļ, ka ASV obligāciju tirgū atrodamais ienesīgums šobrīd ir mazāks nekā vidējais ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu dividenžu ienesīgums (tas atrodoties pie 2,1%). Valdot šādam fonam, arī Francijas investīciju banka Societe Generale saviem klientiem ir rekomendējusi stabilu dividenžu maksātāju akcijas, piemēram, to uzņēmumu akcijas, kuras ietvertas ASV Standard & Poor’s Dividend Aristocrats indeksa aprēķinā (to veido tādu uzņēmumu akcijas, kas vismaz iepriekšējos 25 gadus pēc kārtas spējuši palielināt dividendes). Kopumā gan šāds ieteikums nav bez brīdinājuma – ja tomēr atnāk dziļa recesija, šādu akciju cenu kritums, visticamāk, būs ļoti straujš.

Šobrīd daudzi jautājumi saistīti ar to, cik ilgi turpināsies šāda kārtība un vai galu galā daudziem investoriem un līdzekļu pārvaldniekiem nenāksies nožēlot to, ka tie sapirkušies akcijas un uzņēmušies krietni lielākus riskus. Ir arī bažas, ka obligāciju tirgū kādā brīdī būs tāda volatilitāte, kas parasti ir tuvāka akciju tirgiem. Fiksētā ienesīguma tirgus ciešāk korelē akcijām, kas šādus aktīvus padara par mazāk efektīvu portfeļa balastu. «Kad būs pagrieziena punkts, kļūs interesanti. Mājieniem par ballītes beigām būs atskaņa visā finanšu sistēmā,» spriež minētā finanšu uzņēmuma Statewide Super analītiķi.

Vēsturiski gan ir bijuši laiki, kad ASV dividenžu ienesīgums bijis augstāks par šīs valsts obligāciju tirgus piedāvātajiem procentiem. Šāda kārtība bija aktuāla aptuveni līdz pagājušā gadsimta pirmajai pusei. Tad valdīja uzskats, ka riskantajiem aktīviem investoriem jāmaksā vairāk nekā reaktīvi drošajiem fiksēta ienesīguma instrumentiem.

DB nupat arī ziņoja, ka ASV investīciju granda Bank of America pārstāvji apšaubījuši tradicionālā 60/40 (akcijas /obligācijas) portfeļa sadalījumu. Iestāde vērsa uzmanību uz to, ka ierastie labumi – diversifikācija un riska mazināšana - no obligāciju turēšanas izplēn. Proti, obligāciju cena esot pakļauta lielam riskam, un šos aktīvus vajadzētu aizvietot ar dāsnu dividenžu maksātāju akcijām, riskantākām grabažu (junk) obligācijām un kvalitatīvu pašvaldību parādu.