Akcijas spītīgi tiecas uz jaunu rekordu
Trešais mēģinājums sasniegt rekordu – vai tas būs laimīgais?
Finanšu tirgus
Finanšu tirgus dalībniekiem patīk apaļi līmeņi, un šonedēļ par to sasniegšanu parūpējušās ASV akcijas. Šīs valsts Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība pārkāpusi pāri 3000 punktu atzīmei, un kopš šā gada sākuma šis cenu indikators ir palēcies jau par 20%. Tas arī nozīmē, ka ASV akcijām būtu jāpieaug vien nedaudz, lai tās sasniegtu jaunu vēsturisko maksimumu.
Trešais mēģinājums
Pēdējos mēnešos šis ir jau trešais ASV akciju mēģinājums nostiprināties virs šī apaļā līmeņa. Pirmo reizi Standard & Poor’s 500 indekss šo atzīmi pārkāpa vasaras vidū. Tomēr pēc tam augustā akciju cena devās zemāk, ko noteica kārtējā tirdzniecības karu saasināšanās. Pašas augusta beigas un septembra pirmā puse akcijām izvērsās veiksmīga, kam palīdzēja ASV un Ķīnas amatpersonu lēmums atkal nosēsties pie sarunu galda. Tādējādi Standard & Poor’s 500 rudens pirmā mēneša vidū atkal uz īsu laiciņu paviesojās virs 3 tūkst. punktu atzīmes. Tirgus dalībnieku oma pēc tam pasliktinājās, lai gan pašlaik izskatās, ka daudzi tāpat spītīgi nobrieduši jaunam akciju maksimumam. Šādu optimismu atkal noteikuši pavērsieni tirdzniecības kariņu frontē – nu valda cerības, ka ASV un Ķīna jaunu sadarbības līgumu varētu parakstīt pat nākamajā mēnesī, kad paredzēta ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas vadītāja Sji Dziņpina tikšanās. ASV amatpersonas klāstījušas, ka Ķīna varētu būtiski palielināt ASV lauksaimniecības izejvielu uzpirkšanu un iet uz kompromisu ar intelektuālo īpašumu un šīs valsts valūtu saistītajos jautājumos. Savukārt ASV esot gatavas iepauzēt ar savu tarifu paaugstināšanu.
Katrā ziņā riska aktīvu tirgus dalībnieki pozitīvi vērtē to, ka šādas sarunas turpinās, kas liek cerēt, ka tomēr nepiepildīsies kādi ekonomikas izaugsmei postošāki scenāriji. Pārliecība aug, ko uzskatāmi ataino arī akciju flirtēšana ar jaunu vēsturisko maksimumu.
«Tirgus sācis iecenot to, ka recesijas tomēr nebūs. Domājam, ka akcijām turpinās klāties OK. Savukārt obligāciju cenu izmaiņas varētu būt vairāk sāniskas,» The Wall Street Journal norāda finanšu kompānijas Northern Trust speciālisti. «Es esmu atvērts idejai, ka pasaules ekonomikā bijis pagrieziena punkts pozitīvā virzienā. Tādējādi akciju tirgus dalībnieki šobrīd ir vislaimīgākie,» noskaņojumu ieskicē arī cita šīs jomas pārstāvja Penn Mutual Asset Management analītiķi.
Pamatā nu ir cerības, ka ekonomikai viss galu galā nebūs nemaz tik slikti. Savukārt otrs lielais finanšu aktīvu cenu pīlārs joprojām paliek centrālo banku tautsaimniecības stimulēšana. Piemēram, no ASV Federālajām rezervēm tiek gaidīta tālāka likmju cirpšana, un šāds solis tiek uztverts gluži kā tautsaimniecības aktivitātes tempu apdrošināšana. Pārsvarā tiek runāts, ka ASV FRS līdz šā gada beigām dolāru likmes samazinās vēl divas reizes.
Pārspēj gaidas
Tāpat par savu iepriekšējā ceturkšņa finanšu sniegumu turpina informēt pasaules lielākie biržā publiski kotētie uzņēmumi. Pagaidām peļņas publicēšanas sezonas sākums padevies veiksmīgs – vismaz, ja salīdzina ar analītiķu pirms tam izteiktajām aplēsēm. Arī tas būtiski ietekmējis akciju mijēju garastāvokli.
FactSet apkopotie dati liecina, ka vairāk nekā 80% no tiem ASV uzņēmumiem, kas jau ziņojuši par trešā ceturkšņa rezultātiem, ir izdevies pārspēt Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās aplēses. Tikmēr ienākumu aplēses izdevies pārsist 64% uzņēmumu. Līdz šīs nedēļas sākumam par savu iepriekšējo ceturksni bija informējušas aptuveni 15% no S&P 500 kompānijām.
Pirms šīs finanšu rādītāju publicēšanas sezonas tika gaidīts, ka ASV S&P 500 uzņēmumiem peļņa varētu sarukt par 4 līdz 5%. Latiņa, kas kompānijām šajā ziņā šoreiz jāpārlec, ir uzstādīta visai zemu, un, iespējams, atkal var mēģināt teikt, ka notikusi ierastā spēlē, kad pesimistiskās analītiķu un pašu kompāniju aplēses viegli tiek pārspētas, kas akciju tirgū ienes optimismu.
Kāpj visam...
Jānorāda, ka šis ir bijis gads, kad akciju cenu palielināšanās gājusi kopsolī ar daudzu obligāciju vērtību pieaugumu. Turklāt cena kāpusi daudziem citiem aktīviem, piemēram, zeltam un naftai (Brent jēlnafta Londonas preču biržā kopš gada sākuma kļuvusi par 11% dārgāka; zelta cena šajā periodā ASV preču biržā pakāpusies par 14%). Valdot šādam fonam, WSJ rezumē – šā gada karstākais darījums ir bijis pirkt visu.
Pieejamie Dow Jones Market Data dati liecina, ka vismaz kopš 1984. gada nav bijis tāds gads, kad gan ASV akciju, gan jēlnaftas un zelta cena tā pirmajos trīs ceturkšņos pieaug vismaz par 10% un šajā pašā laikā – 10 gadu termiņa ASV obligāciju ienesīgums sarūk vairāk nekā par procentpunktu (ja obligāciju ienesīgums sarūk, šo vērtspapīru cena aug).
Tas, ka cena strauji palēkusies arī drošā patvēruma aktīviem, liecina, ka daudzi investori joprojām ir piesardzīgi. Šāda situācija gan var liecināt arī par to, ka kādā brīdī pienāks šo aktīvu cenu diverģence. Etalona obligāciju ienesīgums planē arvien zemāk, kam it kā būtu jāsignalizē tas, ka pasaules ekonomikai gaidāmi grūti laiki. Tāpat centrālās bankas runā par likmju samazināšanas nepieciešamību, kas mēdz iet roku rokā ar recesiju. Akcijas šajā pašā laikā vēstī citu stāstu – to cena atrodas rekordu tuvumā, jo daudzi gaida, ka pasaules ekonomikas no pieauguma takas nenoies un tirdzniecības kari atrisināsies. Jau ziņots, ka šādos laikos kādu pārliecinošu pozīciju ieņemšana varētu likties visai mīklaina, jo vienam no šiem tirgiem, visticamāk, taisnība nebūs.
Šobrīd akciju un obligāciju investori nevar izšķirties, kāds varētu būt ticamākais ekonomikas virziens. Proti, varbūt globālā izaugsme patiešām kļūst straujāka, kas attiecīgi pamatos akciju cenu pieauguma stāstu. Šādā brīdī obligāciju ienesīgumam vajadzētu pieaugt un to cenai – sarukt (tam vajadzētu nākt komplektā ar vēl lielākas inflācijas gaidām). Otrs variants ir tas, ka šādas dārgas obligācijas tomēr ir pamatotas, ko nosaka kādu risku materializēšanās. Tad atkal zustu pamats pirkt akcijas.
Nav gan izslēgts vēl viens variants – cena visam reizē sarūk (ja reiz tā gandrīz visam kopsolī kāpusi). Daži finanšu procesu vērotāji brīdina, ka šāda situācija nav nekas lielisks. Ja cena reizē pieaug dažādu tautsaimniecības sektoru akcijām, obligācijām, naftai, zeltam, tad visai ticams ir arī tas, ka, pamainoties kādiem nosacījumiem, viss reizē arī gāzīsies. «Ja būs kāds politiskais šoks, visu aktīvu cenām reizē var klāties plāni. Tāpat kādā brīdī tomēr vajadzētu būt vērojamai šo aktīvu cenu diverģencei,» piebilst Mellon Financial analītiķi.
Finanšu tirgū tendences mēdz diktēt bailes un alkatība. Pašlaik varētu būt tāds unikāls brīdis, kad dominē abi. Ja aplūko finanšu ziņas, tad pēdējā laikā liela daļa no tām vēsta, ka tirgus noskaņojums ir trausls. Šajā pašā laikā daudzi turpina uzturēt paaugstinātu riska aktīvu īpatsvaru. Iespējams, ir aktuālas bailes nepiedalīties tālākā potenciālā akciju cenu pieaugumā. Galu galā pēdējos gados akciju izpārdošanas vienmēr bijušas īslaicīgas.