No globalizācijas pavēršanās pretējā virzienā var iegūt robotu ražotāji

Finanšu tirgus

Dažu nedēļu laikā finanšu tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules ekonomikas izredzēm kļuvis cerīgāks, ko lielā mērā noteicis šķietamais progress ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunās. Tendenču pētnieki gan pārsvarā turpina norādīt, ka agrāk ierastā globalizācija, visticamāk, tāpat turpinās griezties pretējā virzienā, kam būs ietekme gan uz dažādiem procesiem ekonomikā, gan finanšu aktīvu vērību. Piemēram, augoša protekcionisma gadījumā var palielināties uzņēmumu darbības izmaksas (sadārdzinās to ražošana citos reģionos), kas deldēs to peļņu, vai kuras kompānijas var mēģināt pārlikt uz patērētāju pleciem.

Jau kopš krīzes

Lai gan tā saucamo «deglobalizāciju» gaismā skaidrāk izcēluši tirdzniecības kari un arī Brexit, pieņēmums ir, ka šis process aizsākās līdz ar iepriekšējo finanšu krīzi. Tad ekonomikas izaugsme kļuva par deficītu un katrs palikušo deķīti gribēja raut uz savu pusi. Tikmēr šā brīža politiķu nostāja un tam sekojošais protekcionisms šo tendenci ir vien pastiprinājis.

Globalizācijas procesu, iespējams, pat vēl krietni lielākā mērā nākotnē turpinās koriģēt tehnoloģiju attīstība. Proti, tām kļūstot arvien gudrākām un spējīgākām, kompānijām vairs nav tik ļoti nepieciešams domāt par lielu, sarežģītu piegāžu ķēžu uzturēšanu. Tādējādi šādu tehnoloģiju (piemēram, robotu) attīstība (komplektā ar paliekošu protekcionismu) var nozīmēt produktivitātes palielināšanos un piegāžu ķēžu tuvināšanu gala tirgum. Tam ir arī savi labumi – lētāka un ātrāka transportēšana un mazāks risks, ka pa ceļam kaut kas noies greizi un, iespējams, arī politikas veidotāji un patērētāji pozitīvi novērtē produktu ražošanu tuvāk vietai, kur tie tiek pārdoti.

Vēl tiek spriests, ka šobrīd liela daļa pasaules ekonomikas jau ir atvērta, kas nozīmē, ka nav īsti vairs palicis, ko integrēt globālajā tautsaimniecībā un attiecīgi – gūt no tā labumu. Zināma loma notiekošajā droši vien bijusi arī daudziem citiem procesiem, piemēram, ASV enerģijas bumam (šī valsts savas gigantiskās enerģijas apetītes apmierināšanas ziņā ir arvien pašpietiekamāka) un Ķīnas centieniem ražot augstākas pievienotās vērtības produktus.

Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā iet tirdzniecībai. Finanšu ziņu portāls Barron’s ziņo, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados bija ierasts, ka globālā tirdzniecība aug aptuveni divas reizes straujāk nekā pasaules IKP. Tikmēr šobrīd Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka globālā tirdzniecība šogad augs vien par 1,1% (un pasaules ekonomika – par 3%). Daži gan piebilst, ka mūsdienās mērīt globalizāciju pēc fiziski pārvietoto kravu apmēriem ne vienmēr ir pareizi. Tas tādēļ, ka liela daļa biznesa cenšas kļūt digitālāks. Tādējādi ir arī viedokļi, ka par globalizācijas norietu vēl var pastrīdēties – drīzāk šis process esot nomainījis vidi.

Būs vajadzīgi roboti

Protams, var mēģināt meklēt, kuras kompānijas varētu kļūt par nacionālajiem čempioniem. Labāk var klāties tiem uzņēmumiem, kuriem jau ir spēcīgas pozīcijas vietējos tirgos. Daudzi ekonomikas un finanšu procesu vērotāji gan piebilst, ka, pasaulei konstanti mainoties, deglobalizāciju daudzmaz veiksmīgi «tirgot» var būt ļoti grūti. Proti, ne vienmēr šie procesi ir skaidri un pārmaiņas, visticamāk, būs vērojamas vien gadu desmitu skatījumā. Ražošanu nevar vienā mirklī no Āzijas, kur tā attīstījusies 30 gadus un ir pamatīgi «ieeļļota» (un ir arī nepieciešamā kapacitāte un zināšanas), pārcelt atpakaļ uz ASV vai arvien sirmāko Eiropu.

Dažkārt tiek minēts, ka nākotnē cilvēka dzīve vēl ciešāk būs caurvīta ar dažādiem tehnoloģiskiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Arī šādā «deglobalizētākā pasaulē», kur kāds reģions lielāku daļu darba centīsies padarīt iekšienē paša spēkiem, arvien nozīmīgāku daļu no rūpnieciskā darba uzdevumiem paveiks roboti. Un ne tikai – tiek lēsts, ka tie veiks krietni lielāku daļu no lauksaimniecības darbiem, un šādas darbarokas tiks izmantotas arī pakalpojumu biznesā, piemēram, jau tagad ir iespēja piekrist tam, ka ieguldījumu portfeļus pārvalda roboti.

No biržā tirgotajiem fondiem, kas naudu plūdina globālu šādu tehnoloģiju izstrādātāju uzņēmumu vērtspapīru virzienā, var izcelt Robo Global Robotics and Automation Index ETF (kods: ROBO). Tā daļas cena šogad palēkusies gandrīz par 20%, kas ir līdzīgs sniegums ASV kopējam tirgum. Savukārt piecu gadu skatījumā šī ETF vērtība palielinājusies par 52%. Lielākie šī fonda ieguldījumi ir tādos uzņēmumos kā Fanuc, Daifuku, Intuitive Surgical, Brooks Automation, Krones utt.

Vjetnamas fondi

Nozares, kurām nepieciešamas ļoti daudz darbaroku, gan, visticamāk, vēl visai ilgi turpinās ražot Āzijā. Tiesa gan, uz arvien dārgākās Ķīnas fona jau kādu laiku tiek izceltas vairāku citu šī reģiona valstu priekšrocības – sevišķi Vjetnamas. Tiek norādīts, ka šajā valstī ir pieeja gan gados jaunam un lētam darbaspēkam, gan ostām. Tai tuvu ir milzīgie Ķīnas, Indijas un Japānas tirgi. Turklāt tiek gaidīts, ka uz Vjetnamu savu ražojumu salikšanu pārcels Ķīnas ambiciozie vietējie uzņēmumi. Būtībā Ķīnai investīcijām ir pietiekami daudz līdzekļu, kas nozīmē, ka tā ciešā savā orbītā lielākā mērā gribēs ieraut daudzas citas Āzijas reģiona valstis.

Konkrētos Vjetnamas valsts uzņēmumos ieguldīt ir ļoti riskanti. Tomēr arī te palīgā nāk biržā tirgotie fondi, uz kuru fona var izcelt VanEck Vectors Vietnam ETF, kurš mēģina kopēt šīs valsts lielāko publiski kotēto kompāniju akciju sniegumu. Šī ETF daļas cena kopš gada sākuma augusi par 10%. Piecu gadu skatījumā tā gan ir samazinājusies gandrīz par ceturto daļu. Tas izceļ, ka ieguldījumi šādu valstu vērtspapīros nebūt nav nekāda veiksmes atslēga. Parasti investori šādus riskantus ieguldījumus veic, jo cer, ka, šo valstu bagātībai palielinoties, tiem būs izdevies agri ielēkt izaugsmes vilcienā. Pēdējie – nu jau vairāki – gadi pārsvarā šādiem investoriem nesuši vilšanos. Attīstīto valstu akciju sniegums šiem tirgiem izgriezis pogas. Turklāt, ja ASV akciju cena sarūk, tad bieži šajos tirgos cenas sarūk vēl krietni straujāk.

Iespējams, Vjetnamas stāsts ilgākā termiņā nemaz tik pārliecinošs neizskatās. Proti, globalizācijai šķoboties, lieli izaicinājumi var parādīties vairākās attīstības valstīs, kurām pa jauno tehnoloģiju attīstības ceļu iet var izrādīties grūtāk. Daži teikuši, ka aktuālais tirdzniecības karš ir ilgtermiņa globālās pārkārtošanās īstermiņa manifestācija jeb ir sākušas pārbīdīties pēdējo gadu desmitu ierastās pasaules kārtības tektoniskās plātnes. Attīstības valstis bijušas globalizācijas procesa lielāko ieguvēju vidū. Šim procesam turpinot vērsties pretējā virzienā, tās var arī vairāk pazaudēt. Tādējādi ir tendenču pētnieki, kas uzskata, ka šis būs strukturāls pretvējš daudzu šādu valstu tautsaimniecībām un finanšu aktīvu cenai.