Lielāka neskaidrība par ekonomikas virzienu savu nospiedumu atstājusi arī uz mākslas tirgu

Alternatīvās investīcijas

Šā gada pirmajā pusē ar populārāko izsoļu namu Christie’s, Sotheby’s un Phillips starpniecību pārdoti mākslas darbi 5,55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 20,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Deloitte apkopotie dati. Sevišķi krasi bremzējis pieprasījums Ķīnas un pārējās Āzijas mākslas tirgū – par 53%. Secināts, ka arī mākslas tirgus nav pasargāts ne no tirdzniecības kariem, ne, piemēram, Brexit sāgas pavērsieniem. Šī tirgus dalībnieki vēl norādījuši, ka tos dažkārt satrauc arī caurspīdības trūkums un spekulantu klātbūtne.

Kopumā aptuveni četras piektdaļas no Deloitte aptaujātajiem kolekcionāriem pauduši, ka gribētu, lai līdzekļu pārvaldnieki savu pakalpojumu klāstu papildinātu ar kādu produktu, kas ļautu gūt labumu no mākslas tirgus un kolekcionējamo priekšmetu tirgus izaugsmes. Šajā pašā laikā – šobrīd vien 29% – mākslas tirgus eksperti sagaida, ka nākamo sešu mēnešu laikā tas atradīsies uz izaugsmes taciņas. Vēl šā gada maijā tas esot bijis 51%. Kopumā ArtTactic Risk Barometer apkopotie dati norāda, ka kolekcionāri risku šajā tirgū 10 ballu skalā novērtējuši ar 7, kas ir virs 10 gadu vidējā rādītāja, kurš atrodas pie 6,4.

DB jau rakstījis, ka, pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī diversificēt savus ieguldījumus. Milzīgas daudzmiljonu summas gan patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Kolekcionēt var visdažādākos priekšmetus un attiecīgi – cerēt uz to cenas pieaugumu. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi kāda slavena persona. Piemēram, Barron’s ziņo, ka šā mēneša beigās aptuveni par 200 līdz 300 tūkstošiem ASV dolāru izsolē varētu tikt nopārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina jaka (šā brīža tās īpašnieks 2015. gadā to esot iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru), bet viņā ģitāra – par 300 līdz 500 tūkstošiem ASV dolāru.

Pasaules bagātība šā gada pirmajā pusē gada skatījumā palielinājusies par 2,6% un sasniegusi 360 triljonus ASV dolāru, liecina Credit Suisse pētījums. ASV ar 106 triljoniem dolāru kopējās bagātības ziņā joprojām ir globālais līderis. Tiesa gan, straujiem soļiem tai tuvojas Ķīna, kuras bagātība kopš 2000. gada palielinājusies vairāk nekā 17 reižu līdz 64 triljoniem ASV dolāru. Globālā mērogā šā gada vidū bijuši 46,8 miljoni miljonāru (tas ir gandrīz procents no pasaules iedzīvotāju skaita). Kopā tie kontrolējuši bagātību 158,3 triljonu ASV dolāru apmērā, kas ir 44% no kopējās pasaules bagātības, norāda, minētā Šveices banka.