Investīciju aizsardzības grāvju rakšana politisko ķīviņu iespaidā var neatmaksāties

Finanšu tirgus

Finanšu tirgus dalībnieki visai lielu uzmanību mēdz pievērst parasti visai skaļajai politikai. Tādējādi daudzi ar zināmu satraukumu jau šobrīd sākuši gaidīt nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanas. Donalda Trampa pārvēlēšana šajā amatā tik skaidra nebūt nav, un pagaidām uz jautājuma zīmes ir ASV Demokrātu partijas kandidāts, ar kuru Trampam būs jāsacenšas. Šķiet, ASV un visi globālie finanšu tirgi uz amerikāņu politiku izteiktāk reaģē jau kopš 2016. gada šīs valsts vēlēšanu kampaņas. Pagaidām neizskatās, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties. Valdot šādam fonam, Bloomberg ziņo, ka daudziem investoriem pēc 10 gadiem ar lielā mērā nepārtrauktu akciju cenu pieaugumu ir sajūta, ka šo tendenci drīzumā testēs kāda jauna ekonomiska ēra, un tieši nākamā gada ASV vēlēšanas var ieskicēt to, kāda tā būs.

Neskatoties uz to, ka Trampa vadības stils netiek saistīts ar lielu skaidrību, nav tā, ka ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidātus finanšu tirgi gaidītu ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību.

Sabiedējusi vairākas milzīgas industrijas

Pēdējā laikā finanšu tirgus dalībnieki lielu uzmanību pievērsuši augušajai iespējamībai, ka sacensībai ar Trampu tiks izvirzīta ASV senatora Elizabete Vorena. Tas paspējis pamatīgi sašķobīt ASV naftas un veselības aprūpes industrijas vērtspapīrus. Viņa izteikusies, ka noteiks būtiskus aizliegumus ASV naftas ieguves tehnoloģijām (iespējams, pat aizliegs). Līdz ar to – jo populārāka kļuvusi Vorena ar savām idejām par hidrokarbonu industrijas un rūpniecības reformām, jo smagnējāk klājies ASV enerģijas nozares vērtspapīriem. Tieši ASV slānekļa naftas ieguves revolūcija pēdējos gados bijusi atbildīga par zemāku šī resursa cenu. Daži lēš, ka šādas reformas naftas cenu atgrieztu vismaz pie 80 ASV dolāriem par barelu, un būtu risks, ka tā uzšaujas pat līdz 150 ASV dolāriem par barelu.

Kreisā spārna ASV Demokrāti runā par radikālām ASV veselības apdrošināšanas sistēmas pārmaiņām (stopkrāna noraušanu privātajai veselības apdrošināšanas industrijai), un tie nekādi lielie draugi nav arī Volstrītai. Vorena solījusi palielināt banku regulēšanu, mazināt ASV tēriņus aizsardzībai un īstenot dažādas «vienlīdzības» programmas.

Kopumā šobrīd, šķiet, liela daļa finanšu tirgus dalībnieku vērtē, ka Vorenas panākumi nebūtu labi dažādu aktīvu cenai. Investorus biedē vēl tas, ka ASV politiķi pauž vēlmi sašķelt tehnoloģiju milžus, kas negatīvi ietekmētu to akciju cenu. Proti, manāmi spriedumi, ka šā brīža tehnoloģiju jomas milžiem vara jau ir gluži vai pārāk liela.

Ietekmē investīciju lēmumus

Protams, nav tā, ka demokrātijā politikas kursa pārmaiņas notiku vienā mirklī. Arī satraukums par jaunajiem potenciālajiem ASV prezidenta amata kandidātiem vēl varētu būt pāragrs. Tas gan dažus nav atturējis ieteikt labāk izvairīties no veselības aprūpes kompāniju vērtspapīriem. ASV šī sektora uzņēmumu akciju cena šogad pieaugusi par 6,8%. Tas nav slikti, lai gan kopējais ASV akciju tirgus ir audzis par 20%. Vēl vājāks sniegums bijis vien enerģijas sektora kompāniju akcijām. Interesanti, ka vēsturiski ASV aktuālā prezidenta trešais varas gads akciju tirgiem ir bijis pats veiksmīgākais, un izskatās, ka šis gads šajā ziņā nebūs izņēmums. Kopš 1928. gada tā laikā Standard & Poor’s 500 vērtība pieaugusi par 16,9% (mediāna).

Kopumā ieguldījumu speciālisti mēdz izcelt – lai gan politika finanšu aktīvu cenu īstermiņā mēdz patiešām ietekmēt, ieguldītājam parasti neatmaksājas lēkt iekšā un ārā no tās pavērsienu vilcieniem. Tas tādēļ, ka politiku mēdz pavadīt liela brēka, kur sausais atlikums bieži vien ir citādāks, un milzīgas emocijas, kas ierindas investoram patiesībā ir pats lielākais drauds. ASV gadījumā – tad, kad šajā valstī ir sašķelts Kongress, akciju tirgiem mēdz klāties pat visai labi. Šāda situācija nozīmē, ka ļoti sarežģīta ir jebkādu nozīmīgāku lēmumu pieņemšana. Šajā pašā laikā ir skaidrs, ka jebkādas pārmaiņas nebūs tik straujas un radikālas un politika kā tāda būs paredzamāka jeb politiķu nevarēšana visur iebāzt savu degunu nozīmēs arī to, ka mazāk kaut kas tiks sačakarēts.

Investoram būtu jāņem arī vērā, ka viņa politiskā piederība var aizēnot viņa skatījumu uz lielo bildi. Piemēram, Johnson Financial Group pārstāvji finanšu ziņu portālam Barron’s stāsta, ka šobrīd aptuveni 80% ASV Republikāņu vēlētāju, ja tiem jautā par to, vai ekonomikā nosacījumi ir labi, atbild ar «jā». Tāpat uz šo jautājumu atbildot vien 33% no ASV Demokrātiem. Tie piebilst, ka, neskatoties uz šādu atšķirību, patiesībā visi šie cilvēki dzīvo vienā un tajā pašā ekonomikā ar vienu un to pašu bezdarbu un algu pieaugumu. Tas var nozīmēt, ka daudzi nepareizu iemeslu dēļ koriģē arī savus ieguldījumus. Piemēram, bažas par politiskajiem ķīviņiem un tas, ka pie varas nav vēlamie politiķi, liek ilgi sēdēt uz ļoti konservatīviem ieguldījumiem laikā, kad akcijas turpina savu uzvaras gājienu. Iespējams, tas neaprobežojas vien ar ASV teritoriju, jo tieši ASV politiskajam kokteilim seko līdzi liela daļa cilvēku citās pasaules daļās jeb daudzi griežas visai tuvā ASV, šķiet, visai polarizēto politisko viedokļu un ziņu orbītā.

Šobrīd ir vērojama pasaules ekonomikas sabremzēšanās, lai gan kāda neizbēgama vai dziļa recesija akmenī kalta nebūt nav – sevišķi, ja mazinās tirdzniecības karu neskaidrība (un vēl – spriedumi par to ietekmi uz politikas emociju fona var izrādīties pārspīlēti). Piemēram, tam, ka ASV nākamo 12 mēnešu laikā būs vērojama recesija, iespējamība tiek rēķināta gandrīz 30% apmērā, ziņo Bloomberg. «Protams, mūs gaida recesija. Bet vai recesija būs drīz? Mēs nezinām,» teica JPMorgan Chase Džeimijs Dimons pēc tam, kad finanšu iestāde nupat ziņoja par iepriekšējā ceturkšņa peļņas palielināšanos par 8% līdz 9,1 miljardam ASV dolāru. Analītiķi pēc Rietumvalstu kompānijām peļņas ziņā nepārliecinošā šā gada turpina paredzēt, ka nākamais gads būs labāks. Piemēram, no S&P 500 uzņēmumiem nākamgad tiek gaidīta peļņas palielināšanas par 10%. Šīs prognozes gan, tuvojoties atklāsmes datumiem, visticamāk, tiks piezemētas (tā ir gluži kā Volstrītas tradīcija).

DB jau rakstījis, ka ieguldījumiem vajadzētu būt ilgtermiņa pasākumam. Tomēr investoru attieksmi pret risku bieži ietekmē īstermiņa jautājumi. To vidū ir arī aktuālais politiskais klimats un tas, pie kura politiskā spēka pats investors sevi piesaista. Bīstami ir tas, ka var notikt emocionālas pārmērības un pārāk bieži attiecīgie ieguldījumu lēmumi galu galā netiek balstīti uz objektīviem iemesliem. Viens no pētījuma «Political Climate, Optimism and Investment Decisions» autoriem Kolorado Universitātes profesors Josefs Bonaparts skaidro, ka aprakstītās tendences kopš 2000. gada kļuvušas vēl izteiktākas, kam līdzējis tas, ka politiskais klimats kļuvis polarizētāks.