Signalizē, ka ar trim likmju samazināšanām varētu būt bijis pietiekami

Finanšu tirgus

Pasaules centrālie baņķieri, kuri to vispār vēl var izdarīt, turpina spiest pa likmju pazemināšanas pogu. Nupat jau trešo mēnesi pēc kārtas centrālo banku līdere – ASV Federālo rezervju sistēma – vēl par 25 bāzes procentpunktiem samazināja dolāra bāzes likmi. Tādējādi nu ASV dolāru refinansēšanas procentlikme noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā. Dolāru likme ir zema, bet vēl ir palikusi zināma telpa, kur to samazināt tālāk. Salīdzinājumam – Eiropas Centrālās bankas (ECB) eiro refinansēšanas likme atrodas pie nulles, bet depozītu likme ir negatīva – pie -0,5% atzīmes. Šogad lielā mērā tieši tirgus dalībnieku pieņēmumi par arvien mīkstāku monetāro politiku ir bijuši atbildīgi par cenu pārbīdēm finanšu tirgū. Akcijas cenas skrējušas debesīs, un etalona obligāciju ienesīgums noslīdējis pat līdz nosacīti dīvaini zemam līmenim (negatīvs daudzviet ir pat ļoti gara termiņa parāda ienesīgums).

Tagad skatīsies

Pēc FRS sapulces notikušajā preses konferencē šīs iestādes vadītāja komentārus vēl tālākas monetārās stimulēšanas gaidītāju pulks uzņēma ar mazāku sajūsmu. Proti, ASV Centrālās bankas šefs Džeroms Pouels lika noprast, ka vairs dolāra likmes cirptas netiks, ja vien nebūs vērojama straujāka ASV ekonomikas bildes pasliktināšanās. Tādējādi, šķiet, noslēdzies FRS ekonomikas apdrošināšanas periods. Šāds salīdzinājums radās pēc tam, kad FRS uzsāka savu šo likmju samazināšanas ciklu. ASV tautsaimniecība, lai gan bremzējās, tad (un arī tagad) nebūt tik slikti neizskatījās, bet valdīja bažas, ka to zem ūdens tomēr kādā brīdī paraus globāli vārgulīgākā ekonomika un tirdzniecības kari. Pats Pouels klāstīja: «Unce ar izsargāšanos ir tikpat vērta kā mārciņa ar zālēm.»

Kopumā var noprast, ka pašreizējo dolāra likmju līmeni FRS uzskata par pietiekami adekvātu un nu kādu laiku iestāde atradīsies ekonomikas un finanšu tirgus veselības monitorēšanas stadijā - tā droši vien grib apjaust, kāds ir tās trīs nupat īstenoto likmju cirpienu efekts.

Šāda lielāka FRS pārliecība, ka tālāka likmju samazināšana vairs īsti nav nepieciešama, kopumā nebūt nav slikta zīme - tam vajadzētu liecināt par spēcīgāku ekonomiku. Tomēr pēdējā laikā finanšu tirgus periodiski bijis «sliktas ziņas ekonomikai ir labas ziņas akcijām» stadijā. Proti, ekonomikai šķoboties, ir cerība, ka aktīvāk ar dažādām intervencēm procesā ietaisīsies centrālās bankas un riska aktīvu cena pieaugs. Savukārt labi dati šādu stāstu liek apšaubīt, un arī akcijas īsti nevar izšķirties, uz kuru pusi tām doties.

Gaidu spīlēs

Ņemot vērā to, ka pieņēmumiem par centrālo banku rīcību pēc krīzes ir gluži vai izšķirīga ietekme uz to, kur dodas dažādu finanšu aktīvu cena, iespējams, var teikt, ka tās nonākušas zināmās spīlēs. Pamatā tai pašai FRS droši vien nepatīk rīkoties tieši tā, kā gaida finanšu tirgi. Tomēr finanšu tirgiem visu patīk izrēķināt jau ļoti laicīgi, un konkrēti šim likmju samazinājumam tika piešķirta gandrīz simtprocentīga iespējamība. Ja FRS šādu likmju samazinājumu neīstenotu, tad pastāvētu ievērojams risks, ka notiktu akciju izpārdošana un augtu arī aizņemšanās izmaksas. Tādējādi finanšu pasaulē potenciāli izplēnētu centrālo banku atnestais miers un zustu iepriekšējo divu likmju cirpšanas pozitīvais efekts.

Pieejamā informācija liecina, ka jau šīs sapulces laikā divi no 10 ASV Centrālās bankas valdes locekļiem balsojuši, lai procentu likmes netiktu skartas vispār. Piemēram, ASV darba tirgus veselība, kurai FRS tradicionāli pievērš lielu uzmanību, ir laba – šajā valstī bezdarba līmenis septembrī atradies pie 3,5% atzīmes, kas ir vismazāk pusgadsimta laikā. Ir nomanāmas runas, ka FRS, šādi cērpot likmes, pieļāvusi kļūdu, kas finanšu tirgus uz dažādu problēmu fona tuvina pārmērībām. Proti, ASV monetārās politikas noteicēji reaģējuši uz viltus signāliem, kas savukārt nozīmē to, ka, kaut kad pienākot patiešām reāliem izaicinājumiem, rīcībai nepieciešamās munīcijas būs mazāk.