Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Meža nozare

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Klimata ietekme

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks norāda, ka pašlaik Latvijā katastrofas ar mizgraužu savairošanos nav, taču jābūt gatavībā izmantot pēc 2005.gada vētras iegūto pieredzi kaitēkļu apkarošanā, kas neļāva tiem savairoties kritiskos apmēros. Vienlaikus gandrīz visā Rietumeiropā mežos ir relatīvi daudz bojātās koksnes, kas nonāk tirgū vai ar kuras esamību pārdevēji tiek biedēti zemākas cenas noteikšanai. Tas ir viens no faktoriem, kas ir ietekmējis apaļo kokmateriālu cenu tirgos. «Meža īpašnieki noteikti ir sajutuši cenu kritumu, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ir pat sortimenti, kuriem cena nokritusies vairāk nekā par 30%. Tam par iemeslu ir pēdējos gados piedzīvotie klimata ekstrēmi – sausums, lietus, vētras, kas veicināja masveidīgu egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos Eiropā,» stāsta A. Muižnieks.Latvijā pastāvīgi notiek meža kaitēkļu monitorings, ko veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava. «Ja tiek novērota šo kaitēkļu populācijas savairošanās kādos reģionos, tad meža apsaimniekotāji veic pasākumus, lai mizgraužu izplatību ierobežotu. Jo sevišķi pēc vasaras lokāla rakstura vētrām, ko piedzīvojam katru gadu, mežs tiek bojāts, un ir svarīgi šos bojātos skuju kokus pēc iespējās ātrāk izvākt, lai neļautu tajos ieperināties mizgraužiem,» stāsta A. Muižnieks. Viņš norāda, ka šajos gadījumos ir laba sadarbība ar Valsts meža dienestu, kas operatīvāk izsniedz nepieciešamās atļaujas ciršanai. Ja netiek veikti ierobežojoši pasākumi, tad kaitēkļi labvēlīgos klimatiskajos apstākļos turpina vairoties, pārziemo un pavasarī turpina savas sugas attīstību, un bojājumu apjoms palielinās. «Nesen par šīm problēmām noorganizējām diskusiju Gaujas Nacionālajā parkā, kur šie postījumi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gājuši uz priekšu. Diemžēl pašlaik  parka teritorijā nav iespējams operatīvi reaģēt, lai mazinātu turpmāko mizgraužu izplatību,» secina A. Muižnieks. Viņš brīdina, ka aizsargājamās teritorijas mizgraužu darbības rezultātā var zaudēt gan savas rekreatīvās vērtības, gan var apdraudēt blakus esošās egļu audzes. «Mūsuprāt, tā nav saprātīga pieeja, jo nepieciešams reaģēt ātri un ļaut mežu īpašniekiem pēc VMD darbinieka sagatavota sanitārā atzinuma saņemšanas cirst kokus arī tajās zonās, kur parka noteikumi prasa meža apsaimniekošanas plānu. Kamēr to sagatavo, tas var prasīt pat līdz gadam, tikmēr mizgrauži turpina savu uzvaras gājienu. Bez tam ir situācijas, kad visi vajadzīgie dokumenti ir un varētu cirst, taču ir atrasts Eiropas nozīmes biotops, kas tagad gan ir nokaltis, taču meža īpašnieks nevar novākt šos nokaltušos kokus vairāku hektāru platībā. Mūsuprāt, šobrīd prioritātei jābūt mizgraužu ierobežošanai, tāpēc gatavojam priekšlikumus, lai gadījumos, kad monitoringa dati uzrāda palielinātu mizgraužu izplatību un aktivitāti, būtu iespējams operatīvi rīkoties arī tajās teritorijās, kur tas šobrīd ir apgrūtinoši,» tā A. Muižnieks.

Lielāka rīcības brīvība

Savlaicīgi neapsekojot īpašumā esošu egļu audzi, to var novājināt vējš vai bebru postījumi, un tā var kļūt par vietu mizgraužu invāzijai, - uz svarīgu aspektu cīņā ar kaitēkli norāda viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Edgars Dupužs. Viņš atzīst, ka monitoringa rezultātā ievērojis mizgraužu perēkļus un tad svarīgākais ir reakcijas ātrums. E. Dupužs norāda arī uz risku, kas kavē ātri rīkoties: «Ja šādā situācijā meža īpašniekam ir uzlikts salīdzinoši liels birokrātiskais slogs, tad jākļūst par lūdzēju, lai varētu maksimāli ātri nocirst audzi, kurā novērota mizgraužu savairošanās.» Viņš no savas pieredzes secina, ka nepieciešams šādās situācijās dot lielākas pilnvaras mežzinim bez garām ekspertīzēm. «Savukārt, ja šādās ekspertīzēs un saskaņošanās paiet daudzi mēneši, tad mizgrauzis ir ne tikai apēdis konkrēto mežaudzi, bet ir arī līdzās esošajām nodarījis postījumus, un tad kaitējums jau ir daudz lielāks,» stāsta E. Dupužs.