Postošā zemestrīce un cunami Japānā radīs nopietnu izmaksu slogu valstij

Postošā zemestrīce, kas pagājušā piektdienā satricināja Japānu, un tai sekojošie cunami viļņi, visticamāk, dos īslaicīgu negatīvu triecienu ekonomikai, bet sekojošā rekonstrukcija tai atkal sniegs atbalstu. Taču atjaunošanas izmaksas palielinās Japānas jau tā satraucoši augsto parāda slogu.

Zaudējumi neskaidri

Neviens šobrīd nezina, cik lieli zaudējumi radušies un vēl radīsies pēc 8,9 balles spēcīgās zemestrīces, pēcgrūdieniem un cunami, pašlaik uzmanība koncentrēta uz cilvēku glābšanu. Tomēr investori un analītiķi sāk spriest, kā katastrofa ietekmēs ekonomiku. Balstoties uz pagātnes pieredzi, tiek lēsts, ka postījumu apmērs naudas izteiksmē varētu sa­sniegt miljardiem dolāru.

Lai gan tikai daži uzskata, ka postījumi pārsniegs tos, kas radās 1995. gadā pēc Kobes zemestrīces, kad Japānas ekonomika saruka par 2%, bažas rada tas, ka valsts ekonomika šobrīd ir daudz vājāka un tai ir lielākais valsts parāds starp attīstītajām ekonomikām. Turklāt ekonomisti norādījuši, ka katastrofas un tās seku mērogi joprojām nav skaidri, it īpaši pēc sprādziena zemestrīces bojātajā atomelektrostacijāHonsju salā, kas radījis radiācijas noplūdi.

Ietekme neliela

Lielākā daļa ekonomistu lēš, ka Japānas ekonomika, visdrīzāk, neatgriezīsies pie izaugsmes šā gada pirmajā ceturksnī, bet tas varētu notikt vēlāk šajā gadā. Attiecībā uz pasaules ekonomiku - Japāna nav galvenais globālās izaugsmes dzinējspēks, tāpēc kata­strofa rada mazāku risku citām valstīm nekā augošās naftas cenas, vēsta Reuters.

«Pasaules ekonomikai nekas ļauns nenotiks,» sacījis kompānijas Pierpont Securities galvenais ekonomists Stefans Stenlijs. «Pēc sākotnējas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma samazināšanās Japānas ekonomikas aktivitāte palielināsies, un tam pamatā būs rekonstrukcija,» sacījis Mohammeds el Erians no investīciju kompānijas Pimco. Līdzīga situācija bijusi vērojama arī pēc Kobes zemestrīces.

Daži faktori šoreiz tomēr ir atšķirīgi. 1995. gadā politikas veidotāji varēja samazināt likmes, lai stimulētu ekonomiku. Šobrīd tāda iespēja nepastāv, jo procentu likmes jau ir tuvu nullei. Un Japānas valdības parāds pie 200% no IKP, samazina iespēju naudu, kas būs nepieciešama rekonstrukcijai, nesatraucot investorus.

Japānas ekonomikai, kas ir trešā lielākā pasaulē pēc ASV un Ķīnas, neklājās viegli jau pirms katastrofas. Tās IKP 2010. gada 4. ceturksnī samazinājās par 1,3%. Reuters aptauja, kas publicēta pirms zemestrīces, liecināja, ka ekonomisti paredz Japānas IKP pieauguma atjaunošanos pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka piektdienas zemestrīce bija centrēta ap ziemeļaustrumu pilsētu Sendai reģionā, kas ir automašīnu un pusvadītāju rūpnīcu mājvieta. Piektdien tika ziņots, ka Japānas autoražotājs Toyota Motor Corp. pārtraucis darbu divās montāžas rūpnīcās un detaļu rūpnīcā Japānas ziemeļos. Vienā no slēgtajām rūpnīcām tiekot ražots modelis Yaris.

Lielāks parāds

Analītiķus tagad visvairāk satrauc zemestrīces ietekme uz Japānas jau tā vājo parāda stāvokli.

«Katastrofa nebūtu varējusi notikt daudz sliktākā laikā,» norāda Capital Economics. «Liela daļa no atjaunošanas izmaksām, iespējams, būs jāsedz vietējām iestādēm un galu galā - valdībai, kas jau cīnās, lai iegūtu kontroli pār valsts parādu,» atzīmē kompānija.

Esot neiedomājami, ka Japāna varētu pārstrukturēt savu parādu, bet investori varētu gaidīt augstāku inflāciju un vājāku jenu. Tas savukārt atkal varētu negatīvi ietekmēt valsts kredītreitingu. Standard & Poor’s janvārī jau pazemināja Japānas reitingu. Moody’s ir brīdinājusi, ka drīzumā varētu samazināt Japānas reitingu, ja valdība nespēs kontrolēt augošo parādu.

Tūkstošiem bojāgājušo

Jāatgādina, ka 1923. gadā Japānu satricināja 8,3 balles spēcīga zemestrīce, un tās laikā bojā gāja 134 tūkstoši cilvēku. 7,2 balles spēcīgā zemestrīce Kobē 1995. gadā nogalināja 6400 cilvēkus. Pēc Kobes zemestrīces tika lēsts, ka zaudējumu apmērs pārsniedz simts miljardus ASV dolāru.

7,0 balles stiprā zemestrīce pagājušajā gadā Haiti nogalināja 220 tūkstošus cilvēku. Saskaņā ar apdrošinātāja Munich Re sniegto informāciju Haiti zemestrīce radīja zaudējumus astoņu miljardu dolāru vērtībā. Zemestrīces Čīlē un Jaunzēlandē pagājušajā gadā izmaksājušas attiecīgi 30 miljardus ASV dolāru un 6,5 miljardus ASV dolāru.