Sapnis par miljardiem eiro, ko Starptautiskais valūtas fonds (SVF) nu tik pludinās Latvijā, zināmā mērā ir izsapņots — šī organizācija skaidri pateikusi, ka papildu finansējums valsts budžeta segšanai piešķirts netiks, un tādējādi mums ir jāietaupa vēl 20% no visiem tēriņiem.

Jāatzīst, ka SVF kā naudas aizdevēju var saprast — naudas pludināšana apēšanai neizskatās diez ko perspektīvs pasākums.

Turklāt var rasties noteiktas bažas par to, vai aizlienētā nauda kādreiz tiks atdota. Respektīvi, vai Latvija uz to vispār ir spējīga. Taču mūsu gadījumā ir nopietni jāsāk kalkulēt, ko šāds pavērsiens varētu nozīmēt mūsu tautsaimniecībai.

Maz ticams, ka Valdim Dombrovskim, ja vien viņš tiks ievēlēts premjera amatā, izdosies atrast iespējas tik lielā mērā samazināt valsts tēriņus (kaut gan iespējas patīrīt «svēto govju» — valsts uzņēmumu padomju rindas pastāv joprojām). Nevis tāpēc, ka viņš būtu slikts finansists, bet gan tāpēc, ka viņa priekšteča Ivara Godmaņa laikā šī valsts ir kļuvusi par kaut ko līdzīgu plūmei, kurai viss mīkstums ir apgriezts, un palicis vien kauliņš, kurā pat iedurt nav iespējams. Tomēr līdzekļi kaut kur būs jāņem — tas nu ir skaidrs. Tādējādi nav izslēgts, ka jau drīzumā var atsākties diskusija par nodokļu palielināšanu. Un šoreiz varētu būt runa par vairākām nodokļu pozīcijām, kas kārtējo reizi samazinātu iedzīvotāju pirktspēju un tādējādi arī ieņēmumus Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem.

Varētu šķist, ka SVF, nepiešķirot papildu naudu, nevēlas izprast mūsu valsts ekonomikas problēmas, tādējādi grūžot to vēl lielākā postā. Taču taisnības labad jāteic, ka šajā gadījumā tieši mūsu valdības politika ir vērsta uz to, ka saņemtie līdzekļi tiek grūsti kā caurā maisā. Mums tiek nepārtraukti lāpīts budžets, samazināti izdevumi ne tikai uz valsts sektorā strādājošo, bet arī investīciju projektu rēķina, bet netiek domāts par atbalstu biznesam un tā attīstību. Rezultātā uzņēmēji, tiekoties Arēnā Rīga, ir paši ķērušies klāt pie ekonomikas stimulēšanas plāna izstrādes. Tas ir labi, ka šādā veidā viņi mēģina palīdzēt gan sev, gan valstij vienlaicīgi, nevis vienkārši pārceļ savas ražotnes uz kādu citu valsti, kas, starp citu, nav izslēgts pavērsiens nākotnē, ja valdība beidzot neņems vērā biznesa ieteikumus.

Tādā gadījumā pašreizējā IKP krituma prognoze 12% apmērā mums vēl var šķist teju vai pozitīvs rādītājs, jo var piepildīties to ekspertu paustais, atbilstoši kuru aprēķiniem šī lejupslīde var turpināties daudz lielākos apmēros.