Sastiķēja gan! Tieši šādi vārdi nāca prātā, dzirdot premjera amata kandidāta Valda Dombrovska stāstījumu par to, kādu viņš redz jaunās valdības sastāvu.

Pirmām kārtām jāatzīst, ka gan demisionējušā premjera Ivara Godmaņa, gan arī Tautas partijas trieciennnieka Edgara Zalāna izstrādātais valdības optimizācijas plāns ir krietni vien progresīvāks par to, ko piedāvā Dombrovskis.

Potenciālajā Ministru kabineta sastāvā trūkst vien Bērnu un ģimenes lietu, kā arī E-lietu ministrija. Kur tad palika idejas par gana universālajām Attīstības un Sociālo lietu ministrijām? Nekā! Tātad no valsts aparāta uzturēšanai paredzēto līdzekļu ekonomēšanas aspekta ieguvums gaidāms stipri vien niecīgs. Citiem vārdiem sakot, situācija ir vienkārša: kamēr kāda partija sēž opozīcijā, tā gāna koalīcijas darbības, bet, kolīdz nokļūst barjeras otrā pusē, tā droši iet savu priekšteču pēdās.

Interesanta tēma ir arī daudzkārt skandinātais uzstādījums, ka valdībā vajagot jaunas sejas. Nu ZZS Zemkopības ministra amatam vismaz ir atradusi alus darītāju Jāni Dūklavu, bet citādi… Viena daļa paliks sēžot jau iesildītajos krēslos, otra — pārcels savas mantiņas no vienas ministrijas uz otru, bet trešie — no Saeimas mājas uz valdību. Tātad — šā uzstādījuma izpilde ir stipri vien formāla.

Bet nu par lomu sadalījumu jaunajā valdībā… Protams, var teikt, ka līdzšinējās opozīcijas partijām, it īpaši JL, ir tikušas tā saucamās naudas ministrijas — tās, kas kontrolē finanses, nevis tikai tās tērē. Runa ir par Einaram Repšem paredzēto Finanšu ministriju un Artim Kamparam iedalīto Ekonomikas ministriju. Taču pašreizējā ekonomiskajā situācijā vairāk gan varētu teikt, ka «jaunlaicēniem» ir dāsni iedoti tie portfeļi, kuru valdītājus jau tuvākajā laikā braši gānīs gan sabiedrība, gan arī opozīcija. Turklāt gan LPP/LC, kas vispār ir atstāta «aiz borta», gan arī Tautas partija varēs klārēt — redz, kad mēs to visu kūrējām, bija, protams, slikti, bet ne jau nu tik ļoti.

To visu redzot, kā arī vērojot, kādas domstarpības jau tagad ir jaunveidotajai koalīcijai, rodas būtisks jautājums — cik ilgs būs Dombrovska valdības mūžs. Vismaz šobrīd rodas iespaids, ka tai diez vai izdosies nodzīvot līdz devītās Saeimas termiņa beigām, ja vien, protams, mūs visus jau šogad nepārsteigs ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Jebkurā gadījumā izskatās, ka bizness Latvijā joprojām nevar cerēt uz ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstības politiku, un to ne kādi nevar nosaukt par pozitīvu ziņu, it īpaši pašreizējos ekonomiskās krīzes apstākļos.