Iekšzemes kopprodukts dramatiski krītas, nodokļu ieņēmumi samazinās, bet Latvijas partneri diezgan skeptiski raugās uz mūsu vēlmi palielināt valsts budžeta deficītu. Šādā stilā virsraksti jau vairākas dienas rotā lielāko daļu plašsaziņas līdzekļu. Šodien, visticamāk, tiks apstiprināta Valda Dombrovska (JL) valdība, un ir skaidrs, ka tā savu darbu sāks ar to, ar ko beigs Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītais Ministru kabinets — ar līdzekļu samazināšanu. Jautājums ir tikai par to, atbilstoši cik lielam budžeta deficītam būs jāveic izmaksu «apgriešana» — 5.3 vai 7%. Tomēr, dzirdot dažādus izskanošos paziņojumus, prognozes, rodas sajūta, ka politiskā elite joprojām nav sapratusi, ka nevar tikai izģērbt pedagogus un mediķus, nevar bezgalīgi apkraut ar nodokļu slogu biznesu, vienlaikus atzīstot, ka gaidītā labuma gan no tā nav. Ir pienācis laiks samazināt arī pašiem savus izdevumus, lai cik sāpīgi un nepatīkami tas arī būtu. Jāatceras, ka Latvija jo-projām nespēj atteikties no pārāk liela ministriju skaita, mums ir daudz dažādas valsts aģentūras, mēs arī turpmāk esam gatavi saglabāt labi atalgotas padomes trīs teju «svēto govju» statusā esošos uzņēmumos. Savukārt ministru padomnieku algu samazinājumu vispār var nosaukt par stipri vien iluzoru, ņemot vērā, ka tas skāris vien nedaudz vairāk nekā 20 šādus padomu devējus, lai gan to skaits ir krietni vien lielāks. Tāpat valsts joprojām pieļauj vairākos simtos tūkstošu latu mērāmas algas izmaksu valdes priekšsēdētājam kompānijā, kurā tai ir kontrolpakete, un kas nenes peļņu — Air Baltic. Daudzus tūkstošu latu saņem arī citu valsts uzņēmumu līderi. Kuluāros pat dzirdams, ka viens no būtiskākajiem iemesliem Godmaņa valdības krišanai esot bijusi viņa vēlme valsts uzņēmumu bosu algas noteikt tādā pašā līmenī kā valsts sekretāriem ministrijās. Bet tā taču būtu gandrīz vai griešana ar nazi dzīvā miesā partijām tuvu stāvošiem, turklāt vajadzīgiem cilvēkiem! Protams, var teikt, ka vēl pāris ministriju likvidēšana neļaus ieekonomēt vairākus simtus miljonu latu. To pašu var sacīt par veselu «kaudzi» valsts agentūru, padomju utt. Un, arī neļaujot Valsts prezidenta ģimenei dzīvot pēc principa «jo greznāk, jo labāk», tik lielu naudu savākt nav iespējams. Taču patiesība, pārfrāzējot kādu senu teicienu, ir vienkārša — kas tūkstošus nekrās, pie miljoniem netiks. Beidzot jāsāk taupīt arī pašai politiskajai elitei