Izskatās cerīgi Saeima ir apstiprinājusi jauno valdību Valda Dombrovska vadībā. Jebkurā gadījumā svarīgi ir ne tik daudz personas, kas ir šajā valdībā, bet gan — kādi ir tās plāni. Vērojot publiski pieejamo jaunās valdības deklarāciju, jāteic, ka tā izskatās cerīgi. Protams, jebkuram rezultātam ir divas iespējamās puses. Pirmkārt, ir šī deklarācija kā plāns, otrkārt — tā realizācija. Svarīgi ir tas, vai izdosies realizēt šo plānu, it īpaši to sadaļu, kas skar uzņēmējdarbības atbalstu. Katrā ziņā tie darbi, kas šajā plānā ir paredzēti, ir reāli, un tagad jāraugās, kā veiksies ar to realizēšanu.
Jārīkojas ātri Kļuvis zināms, ka Latvija ir piedzīvojusi dramatisku IKP kritumu. Jāatzīst, ka šāda situācija nebija nekas negaidīts. Pieejamie dati: 4.6% gada, kā arī — 10.3% ceturkšņa griezumā pierāda, ka valdībai steidzami ir jārealizē ekonomikas atveseļošanas pasākumi. Respektīvi, tas ir indikators šādu pasākumu nepieciešamībai, turklāt maksimāli ātri. Jāteic gan, ka pašreiz ir jāatturas no nākotnes prognožu paušanas šajā jomā, jo esošā situācija ir neprognozējama. Protams, var jautāt, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija ar IKP, un te, manuprāt, ir jārunā par veselu pasākumu kopumu, piesaucot gan vietējo politiku, gan arī globālo krīzi. Šī sinerģija ir darījusi tos procesus, kas šobrīd norisinās Latvijā. Nebūšu oriģināls, sakot, ka Latvijas iekšējā politika, tās struktūra ir bijusi ļoti uzņēmīga attiecībā uz globālo krīzi.
Tēriņi jāsamazina Izskanējis pieļāvums, ka jau tuvākajā laikā Latvijas valstij var nākties samazināt tēriņus vēl par 700 miljoniem latu. Ir skaidrs, ka šis samazinājums ir nepieciešams, taču ir jāņem vērā jautājums par to, kādā veidā tas viss realizēsies. Svarīgi, lai šis samazinājums nenotiktu automātiski, neizvērtējot reālo situāciju, dažādas veicamās funkcijas. Šajā kontekstā es ieteiktu ieklausīties tajā, ko valsts kontroliere Inguna Sudraba jau vairākus gadus skandina — ir svarīgi nevis mehāniski samazināt finansējumu, bet gan izvērtēt, kuras funkcijas valstij ir jāveic. Tālāk jāskata, kāds būtu labākais valsts administratīvais aparāts, kas tās varētu veikt. Tam visam jāpieliek rezultāts, kādu valsts īsti vēlas sasniegt, un tikai tad jādomā par finansējuma samazināšanu. Nav noslēpums, ka ir valsts iestādes, kas ir uzaudzējušas «tauku» kārtiņu, un tās līdzekļu samazinājums neietekmē. Taču ir arī iestādes, kurās līdzekļu samazinājums var ietekmēt valsts funkciju veikšanu. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka, rūpīgi skatot šo jautājumu, budžeta tēriņu samazinājums ir iespējams. To pierāda kaut vai nesen publiskotie dati par dažādu kapitālsabiedrību, kur ir valsts daļas, darbinieku algu lielumu.