Rodas iespaids, ka valsts vēlas iznīdēt biznesu
Neskaties manos darbos, bet klausies manos vārdos — šis teiciens ir tikpat sens un, galvenais, stabili nemainīgs kā Latvijas valsts aparāta attieksme pret uzņēmējiem.
Tātad — pret to sabiedrības daļu, kas ar savu naudu minēto aparātu baro.
Nav noslēpums, ka ekonomiskās krīzes rezultātā, darbinieku ir palicis mazāk, tostarp, arī Finanšu ministrijas struktūrās, piemēram VID. Šīs sistēmas atlikušie darbinieki savukārt ir izdomājuši, kā padarīt dzīvi sev vieglāku. Proti, jau šodien trešajā lasījumā Saeimā tiek virzīti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot nodokļu uzrēķinu paplašināšanu un sodu paaugstināšanu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uzņēmums, iesniedzot VID deklarāciju, būs pieļāvis kādu kļūdu, tam septiņu dienu laikā būs jāiesniedz VID deklarācijas precizējums, bet, ja neatbilstības šajā termiņā netiks novērstas, šis dienests pieņems lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, ar kuru noteiks par labu budžetam piedzenamo nodokļa un nokavējuma naudas summu, kas savukārt jāsamaksā 30 dienu laikā.
Ideja ir vairāk nekā skaidra — pastiprinot represīvo sistēmu, ar mazākām pūlēm panākt, lai valsts budžetā ieplūstu pēc iespējas lielākas naudas summas nevis nodokļu, bet gan soda naudu veidā. Acīmredzot VID un Finanšu ministrijas amatpersonām ir jāatgādina daži aspekti, ko šīm struktūrām joprojām ir grūti aptvert — valstī ir krīze, uzņēmumiem trūkst apgrozāmo līdzekļu, eksporta atbalsta sistēma mums nestrādā (pareizāk sakot, tā nekad nav darbojusies), patērētāju pirktspēja krītas… Tas nozīmē, ka uzņēmējiem jau tāpat pietiek daudz dažādu problēmu, attiecībā uz daļu no kurām akmens, starp citu, ir metams valdības dārziņā.
Normālas valstis šādā situācijā mēģina izdomāt vismaz kaut ko, lai atvieglotu uzņēmējdarbību, palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri ir nolēmuši nemest plinti krūmos, bet turpina cīnīties, strādāt.
Bet ko dara Latvija?! Rodas iespaids, ka viena no šīs valsts prioritātēm ir iznīcināt tajā esošo uzņēmējdarbību, lai beidzot no tās būtu svēts miers. Šādas normas pieņemšanas gadījumā nebūt nav izslēgta situācija, ka uzņēmumiem desmit santīmu kļūdas dēļ nāksies maksāt VID noteiktus bezizmēra uzrēķinus. Turklāt nav jau arī nekādas garantijas, ka VID darbinieki aprēķinus veic precīzāk par kompāniju grāmatvežiem.
Cerams vienīgi, ka Saeimas deputātiem, balsojot šodien par attiecīgajiem grozījumiem, pietiks vieduma un pat veselā saprāta, lai tos noraidītu.