Tik tālu nu mēs būtu — valdība ir paredzējusi šogad samazināt fondēto pensiju shēmā ieskaitāmos līdzekļus no 8 līdz 2%.

Ir saprotams, ka valstij naudas trūkst, ka tai ir nepieciešams atrast pēc iespējas līdzekļus savu funkciju nodrošināšanai. Taču, redzot minēto lēmumu, rodas jautājums — par kādām funkcijām vispār ir runa?

Ilgu laiku valsts apelēja pie iedzīvotāju un uzņēmēju sirdsapziņas, aicinot maksāt nodokļus, jo tas nodrošinot pabalstus jaundzimušo bērnu vecākiem, pensijas pensionāriem, algas skolotājiem, mediķiem, policistiem utt. Tajā pašā laikā mēs lasām ziņas, ka Rīgas pašvaldība atsevišķās struktūrvienībās ir atradusi iespēju maksāt tā saucamo 13. algu. Tātad loģika šeit sanāk ļoti vienkārša — mēs «nogriezīsim» algas, pensijas un pabalstus, lai saujiņai izredzēto būtu 13. alga. Jāatzīst, tas skan muļķīgi!

Ņemot vērā, ka, veicot fondēto pensiju shēmā ieskaitījumu samazinājumu, valsts šogad iegūs 106.5 miljonus latu, un, samazinot vairāku gadu laikā šos maksājumus no 10 līdz 6%, sanāk, ka nākotnes pensionāriem tiek atņemts apmēram 40% no iepriekš plānotās naudas. Protams, var diskutēt, vai pareizi bija savulaik atdot pensiju fondus privāto rokās, ņemot vērā, ka tie nav atmaksājušies. Tomēr, ja līdz šim vēl bija cerība, ka ilgtermiņā ieguldījumi tajos atmaksāsies, tad šobrīd valsts šādu iespēju ir automātiski izslēgusi. Tādējādi ir skaidrs, ka ar šādiem gājieniem tiek grauta uzticība gan pensiju sistēmai, gan valstij kopumā.

Tajā pašā laikā jāatceras, ka pēdējā laikā tiek runāts par arvien lielāku summu ieekonomēšanas nepieciešamību valstī, un pēdējā summa, kas šajā sakarā ir izskanējusi, ir 258 miljoni latu. Kā redzams, minētie 106.5 miljoni veido nepilnu pusi no vajadzīgās summas. Tas nav maz, taču rodas jautājums — ko valdība iesāks tajā brīdī, kad arī šī nauda beigsies? Taču šajā kontekstā jāatceras, ka 6. jūnijā, ir paredzētas pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanas. Citiem vārdiem sakot, redzot, kādi lēmumi tiek virzīti jau tagad, bail paliek, iedomājoties, kas sekos pēc vēlēšanām, kad vismaz kādu laiciņu politiķi varēs atļauties nedomāt par saviem reitingiem.

To visu redzot, uzņēmējiem, kuriem turklāt šogad ir pieaudzis nodokļu slogs, var rasties loģisks jautājums — kāpēc man vispār kaut ko maksāt valstij, ja šī nauda aizplūst kā caurā spainī?!

Respektīvi, Latvijas uzņēmēji tiek veicināti nevis maksāt nodokļus, bet gan kalt dažādas visnotaļ interesantas shēmas, kas ļautu to nedarīt.