Latvijas valstij ir jātaupa — algas ir jāapcērp, liela daļa attīstības projektu nav jārealizē, pensiju iemaksas ir jāsamazina utt. Taču, kā zināms, katrā lielā tuksnesī ir vairākas oāzes, par kurām šķiet — apkārtējie klimatiskie apstākļi tās neskar. Par vienu no šādām vietām droši var uzskatīt Saeimu. Tiesa, algas ir apgraizītas arī tās deputātiem, tomēr to samazinājums tādz nieks vien varētu būt, salīdzinot ar to, kādas tik daudz dažādas superdāsnas kompensācijas (turklāt, neapliekot tās ar nodokļiem) pienākas mūsu tautas kalpiem — par mobilo tālruni, par transportu, par dzīvesvietas īri, kā arī reprezentācijas izdevumiem. Un tagad paskatīsimies, kā šādi jautājumi tiek risināti privātajā sektorā… Nav dzirdēts, ka kāda kompānija saviem darba rūķiem apmaksātu brīvi izvēlēta dzīvokļa īri. Pārsvarā gadījumu cilvēki darbā tomēr nokļūst paši saviem spēkiem. Savukārt, ja kāds darba ņēmējs privātuzņēmumā tā īpašniekam pieprasītu apmaksāt jaunu uzvalciņu vai šlipsi, to jau varētu uzskatīt vai nu par joku, vai arī klaju ņirgāšanos. Bet Saeimā — lūdzu, nav problēmu! Vēl tikai atliek izdomāt kompensāciju depuātiem par darbu garīgajai veselībai kaitīgos apstākļos — nav taču cilvēkam viegli strādāt, ja viņa sastrādāto lamā vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Pie parlamentārās dzīves paradoksiem var pieskaitīt faktu, ka deputātam kompensācijas pienākas arī par to, ja viņš netiek ievēlēts uz nākamo termiņu. Nu nevienā normālā uzņēmumā taču neizmaksā kompensāciju par darba attiecību pārtraukšanu sakarā ar līguma termiņa beigām. Par to visu varētu arī daudz «necepties», neskaust to, ka vienam otram šādu kompensāciju veidā mēnesī izdodas iekasēt virs 900 latiem, ja vien… Deputāti katru santīmu saņem no nodokļu maksātāju naudas. Tas nozīmē, ka daļa no tās naudas, kas netiek ieguldīta dažādos infrastruktūras objektos, netiek samaksāta skolotājiem, ārstiem utt., kas tiek atņemta biznesam liela nodokļu sloga veidā, tiek samaksāta «nabaga» deputātiem, lai viņi vispār varētu nokļūt darbā, turklāt kaut cik pieklājīgi saģērbušies un ar mobilo tālruni kabatā. Principā notiekošais šajā jomā ir skaidrs signāls jauniešiem, kuri šobrīd domā, kādu profesiju izvēlēties — kāda gan jēga ir censties kļūt par ārstu, skolotāju vai uzņēmēju un attīstīt pašam savu biznesu, ja būt deputātam ir izdevīgāk un galvenais — komfortablāk.