Nesaņemot kārtējo aizdevuma porciju no SVF, Latvijā jau jūnijā Valsts kase varētu izrādīties tukša — pie šādas skarbas atziņas ir nonākuši pašreizējās valdības atbildīgākie vīri. Turklāt, ja mēs nesavilksim jostas tā, lai budžeta deficīts varētu būt 5, nevis 7%, šo SVF naudu varam arī nieraudzīt. Nu, to, kam izrādīsies lielāka taisnība — Latvijai valdībai vai SVF, mēs, visticamāk, uzzināsim jau šonedēļ. Taču jebkurā gadījumā notiekošais vedina uz ne īpaši patīkamām atziņām. Pirmām kārtām valstij teju nepiedodami ir tas, ka, izskatās, tai nav nekāda plāna «B» — vai nu saņemam vēl kredītu, vai arī paceļam roķeles un laižamies dibenā. Interesants ir arī izskanējušais paziņojums — ministrijas vairs neredz, uz kā rēķina vēl varētu samazināt tēriņus. Acis vajag kārtīgāk izmazgāt! Protams, nav vairs pieļaujama izdevumu samazināšana sociāli jutīgajās jomās, kā arī rūpīgi jāanalizē, cik lielā mērā vēl var pārvērtēt valsts iepirkumu vai kapitālieguldījumu sarakstu. Šādi soļi var novest gan pie lielākas sociālās spriedzes, gan arī vēl pamatīgāka ekonomikas krituma nekā šobrīd prognozētie 12 %. Toties, domājams, katra ministrija vēl var pārskatīt dažādu padomnieku atalgojuma sistēmu, kā arī to, vai pārāk lielos taukos nepeld gan dažādas mūsu valsts amatpersonas, gan arī Saeimas deputāti. Vēl viens, ne mazāk svarīgs jautājums ir par to, kā tiek izlietota tā nauda, ko mēs tomēr saņemam. Faktiski jau virzieni šai naudai ir divi — valsts budžeta deficīta segšana un banku sektora stabilizācija. Starp citu, tieši pēdējais no abiem minētajiem veidiem ir pelnījis, lai to paanalizētu rūpīgāk. Visbiežāk ar jēdzienu «banku sektora stabilizācija» tiek saprasta tieši Parex bankas glābšana. Nav arī noslēpums, ka kopumā komercbankām valsts nule kā pārskaitījusi pāri par 190 miljoniem latu, t.i., dzēsusi valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas ar domu, lai vismaz kaut cik atkal iekustinātu kreditēšanu. Nu nav nekas tamlīdzīgs manīts, kas varētu nozīmēt vien to, ka attiecīgā summa stāv tikai bankām vien zināmā drošā vietā. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka bez finansšu injekcijām Latvija diemžēl neiztiks. Taču ir būtiski rūpīgāk izvērtēt tā izlietojumu, kā arī to, cik godprātīgi tiek tērēta pašu nauda. Pretējā gadījumā mēs to vien darīsim, kā biedēsim tautu — ja mums kāds neaizdos, ziepes būs!