Dažādu Latvijas ekonomiku raksturojošu skaitļu parāde turpinās — noskaidrojies, ka tā saucamās pelēkās jeb ēnu ekonomikas īpatsvars — pērn tas sasniedzis 10 līdz 12 % no IKP.

Ar šādiem rādītājiem mēs varētu pat lepoties pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, it īpaši to pirmajā pusē, bet ne jau tagad.

Tajā pašā laikā jāatzīst, ka, skatoties uz šiem skaitļiem, mēs varēsim vien pasmaidīt aptuveni pēc gada, kad tiks publiskoti oficiālie rādītāji par 2009. gadu. Izskaidrojums tam ir visai vienkāršs — tieši šogad palielinājās PVN likmes, kā arī akcīzes nodoklis, tādējādi ietekmējot gan vietējo uzņēmumu konkurētspēju, gan arī iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat tieši šogad ļoti ātrā tempā pieaug bezdarba līmenis valstī, kas arī ietekmē minēto rādītāju.

Nav noslēpums, ka uzņēmējiem šādā situācijā strādāt ir kļuvis arvien grūtāk, sarežģītāk. Un šeit rodas retorisks, pat filozofisks jautājums: kas ir labāk — nemaksāt nodokļus valstij vai arī pārtraukt uzņēmējdarbību vispār. Db neatbalsta nodokļu nemaksāšanu, taču jāatzīst, ka šāda situācija pašreiz tirgū pastāv. Ir pat dzirdēti stāsti, ka īpaši attapīgi darboņi ir pa savam «advancējuši» savulaik izskanējušo ideju, ka varbūt vajadzētu ieviest valsts subsidētās darba vietas. Respektīvi, jūtot, ka izmaksas pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos kļūst par lielu, viens otrs uzņēmējs tikai formāli atbrīvojot savus strādājošos no darba, viņi savukārt dodoties uz Nodarbinātības valsts aģentūru un noteiktu laiku pretendē uz bezdarbnieku pabalstu. Kāpēc atlaišana notiek formāli? Tāpēc, ka realitātē šādi cilvēki vienalga ejot uz savu ierasto darba vietu, tāpat kā līdz šim strādājot un darba devējs no savas kabatas viņiem par to maksā niecīgu atalgojumu, turklāt «aploksnē».

Domājams, tas ir tik viens no variantiem, kā turpināt uzņēmuma darbību, pilnīgi vai daļēji nemaksājot vismaz daļu no nodokļiem. Ir saprotams, ka jau pieminētā pasaules ekonomiskā krīze tiek uzskatīta par attaisnojumu teju visām problēmām.

Taču, ja valdība, lemjot par nodokļu, kā arī uzņēmējdarbības veicināšanas politiku, domās tikai par to, kā īstermiņā pēc iespējas vairāk naudas iekasēt nodokļu veidā, šā gada beigās var izrādīties, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis vēl būtiskāk. Savukārt valdība nevarēs vien beigt domāt, kā salāpīt arvien cauro budžetu.