Esam atkarīgi

Notiek Latvijas valdības sarunas ar SVF. Manuprāt, Latvijas valstij šajās sarunās nav daudz pretargumentu, jo principā SVF aizdod mums naudu un arī diktē spēles noteikumus. Iespējams, reāli Latvijā gan fiskālo, gan monetāro politiku nosaka SVF, jo diemžēl — vai par laimi — fonds ir viens no lielākajiem naudas aizdevējiem un mēs no tā esam atkarīgi. Arī valdības vadītājs ir teicis, ka, ja nebūtu šī aizdevuma, tad Latvija būtu bankrotējusi. Tāpēc jautājums ir par to, cik plašas vispār ir valdības manevra iespējas šajās sarunās.

Ekonomika jāsilda

Premjers Valdis Dombrovskis ir atzinis: teorētiski nevar izslēgt, ka SVF var pieprasīt, lai PVN likme Latvijā tiktu palielināta līdz 24 %. Skaidrs, ka, budžetā neienākot naudai, pastāv divas iespējas — palielināt nodokļus cerībā, ka tas palielinās valsts ieņēmumus, vai samazināt izdevumus. Taču nodokļu paaugstināšanas pieredze šobrīd nav īpaši pozitīva, jo līdz ar PVN likmes palielināšanu plānotie ieņēmumi nav tādi, kā tika paredzēts, jo PVN ir tieši saistīts ar patēriņu. Ņemot vērā bažas par savu nākotni un ienākumiem, Latvijas patērētājs savos tēriņos ir nospiedis stāvbremzi, un līdz ar to mēs arī redzam, ka mazumtirdzniecībā ir būtisks kritums.Ja pārskata nodokļus, tad drīzāk var apsvērt tās iespējas, kas saistās ar akcīzes nodokli, kas ikdienā tik daudz neiespaido mazturīgos iedzīvotājus un plašākus slāņus. Varētu arī būt nodoklis luksusa precēm vai kapitāla pieaugumam. Taču drīzāk vajadzētu domāt nevis par to, kā paaugstināt nodokļus, bet nodrošināt, ka nodokļi tiek iekasēti pie patreizējām likmēm. Jādomā, kā reāli sildīt Latvijas ekonomiku, jāstimulē patēriņš un uzņēmējdarbība.

Slikta pozīcija

Swedbank analītiķi norāda, ka Baltijas valstu konkurētspēja sākusi novājināties 2008. gadā, jo, salīdzinot ar tirdzniecības partneriem, Baltijas valstīs bija augsta inflācija un ar produktivitāti nesamērīgs algu līmenis. Es teiktu, ka konkurētspēja vājinājās ne tikai pērn, bet arī pēdējo trīs vai četru gadu laikā. Tas, ka darbiniekam alga pieauga par 20%, nebūt nenozīmēja, ka viņš arī strādāja par 20% labāk. Mūsu eksportētājus grūtā pozīcijā nostādīja arī fakts, ka nacionālās valūtas ir pavājinājušas tādas valstis kā Baltkrievija, Polija, Krievija, jo mūsu eksportētāji par savu konkurētspēju bija definējuši cenu, nevis vērtību klienta acīs, reālo labumu.

Taču labā ziņa uz šī sliktā fona ir tā, ka — lai arī mēs esam ļoti strauji zaudējuši konkurētspēju, tagad to strauji atgūstam, nepieaugot un samazinoties algu līmenim, kas atkal ievieš korekciju, vismaz produkcijas pašizmaksas ziņā. Pastāv divas iespējas — devalvēt valūtu vai šo devalvāciju nosacīti panākt caur algu devalvāciju.