Drīz būs pagājis gads, kopš Īslande iegāja vēsturē kā pirmais finanšu krīzes upuris

Db atskatās, kā tas notika, velk paralēles ar Latviju un ieskicē šīs valsts ekonomikas iespējamo attīstību nākotnē.

Īslandes un Latvijas ekonomikas pašlaik atrodas recesijā, un pastāv dažādi viedokļi, kad tās spēs no šīs fāzes izkļūt, abām valstīm bijis nepieciešams saņemt starptautisko aizdevēju naudu, lai cīnītos ar globālās lejupslīdes sekām un pašmāju ekonomiskajām grūtībām, kā arī abas ir saskārušās ar problēmām banku sektorā. Lai gan Īslande tikusi izmantota kā «bubulis» Latvijai, proti, jūs sagaida tāda pati nākotne, valsts amatpersonas un ekonomisti norādījuši, ka starp divām valstīm tomēr ir maz kopīga. Viens no būtiskiem faktoriem ir, piemēram, Latvijas atrašanās Eiropas Savienībā, pie kuras durvīm tagad klauvē arī Īslande.

Bankas brūk

Īslandes, kuras iedzīvotāju skaits ir ap 300 000 - trīs lielāko banku - Glitnir Bank, Kaupthing Bank un Landsbanki - bankroti pagājušā gada oktobrī noveda pie valsts valūtas sabrukuma - pērn tā zaudēja ap 44% no vērtības - un piespieda Īslandes valdību vērsties pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lai iegūtu aizdevumu ekonomikas glābšanai. Neilgi pēc tam - 2008.gada novembrī - Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis paziņoja, ka arī mūsu valdība ir lēmusi nodrošināties ar ārvalstu institūciju atbalstu Latvijas makroekonomikas stabilizēšanai.

SVF novembrī apstiprināja kredīta piešķiršanu Īslandei 2.1 mljrd. USD apmērā. Pirmo maksājuma summas daļu - 827 milj. USD fonds Īslandei pārskaitīja tūlīt, taču otrais maksājums ir aizkavējies. Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 mljrd. eiro 2008. gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas ES dalībvalstis.

Kā iemesls trīs lielāko Īslandes kredītiestāžu sabrukumam tiek uzskatīts Lehman Brothers Holdings Inc. bankrots, kas «iesaldēja» kredītu tirgus lielākajā daļā pasaules, tādējādi bloķējot piekļuvi finansējumam. Banku epopeja Īslandē vēl gadu pēc lielāko kredītiestāžu sabrukuma nav ne tuvu noslēgumam. Šā gada jūlija beigās Īslandes valdība paziņoja, ka tā veiks vairāku grūtībās nonākušo valsts banku rekapitalizāciju. Danske Bank jauno tirgu pētījumu vadītājs Larss Kristensens (Lars Christensen), komentējot šo soli, Bloomberg sacīja: «Īslandē nav banku sistēmas, un viņi cenšas tādai likt pamatus. Starptautisko kreditoru interesēs ir, lai Īslande iegūtu funkcionējošu banku sistēmu.»

Pirmais upuris

Finanšu eksperti secinājuši, ka Īslande kļuva par pirmo pasaules šīs finanšu krīzes upuri. Tika runāts, ka līdzīgs liktenis varot draudēt arī citām finansiāli nestabilām valstīm, ieskaitot Latviju, tomēr netrūkst arī šīs prognozes kritiķu, kas norāda, ka abām valstīm ir maz kopīga.

Piemēram, pēc žurnāla Foreign Policy vērtējuma, kas tika publiskots šā gada janvāra beigās, starp piecām valstīm, kuras ar lielāko varbūtību var piemeklēt Īslandes liktenis, Latvija visvairāk līdzinās Īslandei. Straujā ekonomikas izaugsme pēdējos gados, lieli parādi, nepamatoti augsts iekšējais patēriņš un minimāli uzkrājumi ir tagad izvērtušies par lielāko ekonomikas kritumu ES, norādīja izdevums.

Ietekmīgā izdevuma The Economist Centrālās un Austrumeiropas tirgu ilggadējs apskatnieks Edvards Lūkass Db, atbildot uz jautājumu par iespējamām paralēlēm starp Latviju un Īslandi, 2008.gada novembrī sacīja: «Tas ir pavisam citādi. Jūsu veiksme ir tā, ka Latvija tā arī nekļuva par lielu finanšu centru Baltijā, kā tas tika iecerēts 90.gados. Tā ir milzīga atšķirība. Īslandes valūta tika aktīvi tirgota, Latvijas lats netiek aktīvi tirgots. Īslandes bankas masveidā devušas kredītus ārvalstīm, vairums Latvijas banku pašas ir ņēmušas ārvalstu kredītus. Ekonomikas struktūra ir citāda. Īslande nav ES, Latvija ir, un tas dod zināmu labumu. Jums ārvalstu valūta ir tādā apjomā, kas pārsniedz apgrozībā esošo latu daudzumu. Ja paskatās uz Latviju un Īslandi, tad vienīgais kopīgais ir tas, ka šīs ir mazas valstis ar lielu tekošā konta deficītu. Taču iemesls šim deficītam ir atšķirīgs.»

Krīt valdība

Trīs mēnešus pēc Īslandes nacionālās valūtas, akciju tirgus un banku sabrukuma, kā arī sabiedrības protestiem, valsts valdošā koalīcija nolēma atkāpties. Finanšu krīzes dēļ Īslandes valdība ir sašķēlusies. Tā 26. janvārī paziņoja valsts premjerministrs Geirs Hārde (Geir Haarde). Tādējādi Īslandes labēji centriskā valdība kļuva par pasaulē pirmo, kura krita no finanšu krīzes sitiena.

Arī Latvijas Ivara Godmaņa vadīto valdību var uzskatīt par finanšu krīzes upuri - I. Godmanis no premjera amata atkāpās 20. februārī, tam sekoja Valda Dombrovska valdības veidošana. Pirms I. Godmaņa valdības atkāpšanās arī Latvija līdzīgi kā Īslande piedzīvoja vardarbīgus sabiedrības protestus.

Sarukums vēl 2 gadus

Saskaņā ar Īslandes statistikas pārvaldes datiem valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008. gada oktobrī - novembrī samazinājās par 0.9 % attiecībā pret iepriekšējo ceturksni. Tas nozīmē, ka valsts ir iegājusi tehniskās recesijas stadijā, kas sākas gadījumā, ja valsts IKP ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

ASV izdevums Forbes, veicot dažādu valstu ekonomiskās situācijas analīzi, gan Īslandi, gan Latviju ierindoja pirmajā vietā krīzes vissmagāk skarto valstu sarakstā. Pēc Forbes analītiķu domām, vissmagāk ekonomiskā krīze skārusi Latviju, Seišelu salas un Igauniju. Saraksta pirmo piecnieku noslēdza Īslande un Īrija.

Šā gada augustā Īslandes centrālā banka mainīja savu prognozi attiecībā uz valsts ekonomikas attīstību - tagad tā prognozē, ka šogad Īslandes ekonomika saruks par 9.1%, pretēji iepriekš prognozētajam samazinājumam par 11.0%. Salīdzinājumam var minēt, ka Latvijas ekonomikai mūsu valsts centrālā banka šogad prognozē sarukumu pat par 18%. Taču attiecībā uz ekonomisko situāciju Īslandē 2010.gadā valsts centrālās bankas prognoze ir pasliktinājusies - tagad tā prognozē ekonomikas sarukumu par 2.2%, iepriekš prognozēto 0.8% vietā. Arī prognoze attiecībā uz ekonomikas attīstības izredzēm 2011.gadā ir pasliktinājusies - centrālā banka paredz IKP izaugsmi par 0.9%, iepriekš prognozēto 2.5% vietā.

Gada inflācija jūlijā Īslandē palēninājās līdz 11.3% no 12.2% jūnijā (Latvijā jūlijā gada inflācija bija 2.5%). Īslandes centrālā banka paredz, ka inflācija tuvosies tās noteiktajam 2.5% mērķim nākamā gada sākumā. Mājsaimniecību izdevumi sarukšot par 19.7% un fiksētās investīcijas - par 48.4%, ziņo Bloomberg.

Pie ES durvīm

Ekonomikas sabrukums piespieda Īslandi atteikties no tradicionālā skepticisma attiecībā pret ES, un tagad tā dalību ES uzskata par drošu patvērumu no skarbajiem ekonomiskajiem vējiem.

Jūlija vidū Īslandes parlaments izdarīja to, kas vēl pirms gada šķistu kaut kas neiedomājams - atbalstīja sarunu sākšanu par iestāšanos ES. «Šis, iespējams, ir visvēsturiskākais balsojums mūsu parlamenta vēsturē,» sacīja premjerministre Johanna Sigurdardotira (Johanna Sigurdardottir). Viņa uzskata, ka pievienošanās ES ir vienīgā iespēja, kā palīdzēt Īslandes ekonomikai. Galavārds par Īslandes pievienošanos ES tomēr piederēs vēlētājiem, kuriem būs jābalso referendumā.