Polija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir noslēgusi 2009.gadu, neieslīgstot recesijā

Vēl jo vairāk - tā uzrādīja pat pieaugumu par 1.5%. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis The Wall Street Journal skaidro, kas ir Polijas veiksmes pamatā un kādas mācības no tā varētu gūt.

Valsts panākumu pamatā ir vairāki faktori: stipras iestādes, elastīga ekonomikas struktūra, kā arī pareizi veidota ekonomikas politika. Augsts uzticības līmenis valdībai nodrošināja, ka politiķu izteikumi par ekonomikas pamatprincipu spēku un finanšu sistēmu tika uzklausīti. Šī uzticība daļēji bija balstīta uz Polijas iestāžu un ekonomikas panākumiem pēdējo 20 gadu laikā.

Tāpat kā citām jaunajām ES dalībvalstīm, Polijai izdevās izvairīties no nozīmīgu finanšu institūciju bankrotiem. Tāpat kā daudzas no kaimiņvalstīm, arī Polija guva labumu no būtiskas zlota vērtības samazināšanās krīzes laikā. Taču tas nav galvenais tās panākumu faktors salīdzinājumā ar Zviedriju vai Čehiju, kas pieredzēja līdzīgu vērtības kritumu.

Patiesībā, esot samērā liela valsts, Polija (eksports veido tikai 40% no IKP) bija mazāk izdevīgā situācijā, lai iegūtu no zlota vērtības samazināšanās, nekā Zviedrija un Čehija, kur eksporta daļa ir attiecīgi 77% un 54%. Neraugoties uz šo faktu, abas valstis cieta no dziļas recesijas. Tāpat Polijas panākumi nevar tikt saistīti ar veco auto nomaiņas programmu, kāda tika īstenota, piemēram, Vācijā, jo auto nozare Polijas ekonomikā veido mazāku daļu nekā tas ir Čehijā, Zviedrijā, Slovākijā un Vācijā.

Taču Poliju starp citām valstīm izceļ tās ekonomiskā politika. Šī politika bija balstīta uz dziļu pārliecību par brīvā tirgus ekonomiku. Fiskālā politika ir labs šīs pieejas piemērs. Lielākā daļa valstu krīzes sākumā ieviesa stimulēšanas programmas. Tās, kuras to neizdarīja, bija tās, kurām trūka finansējuma, piemēram, Ungārija un Baltijas valstis. Polija, iespējams, bija vienīgā valsts Eiropā, kas varēja atļauties finansēt stimulēšanas programmu, bet nolēma to nedarīt. Tā darīja pretējo - samazināja izdevumus krīzes degpunktā (2008.gada decembrī un 2009. gada janvārī).

Šo netipisko pasākumu mērķis bija atjaunot investoru uzticību valstij laikā, kad Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis tika uzskatītas par riskantām. Šis uzticības trūkums noveda pie nekontrolētas reģiona valūtu vērtības samazināšanās, kas bija vienīgais nopietnais drauds banku sistēmas stabilitātei.

Krīzes laikā Polijā tika privatizēti atlikušie valstij piederošie uzņēmumi, vienkāršoti nodokļu likumi, samazinātas nodokļu likmes, kā arī samazināti birokrātiskie sķēršļi uzņēmējdarbībai. Turklāt tika samazināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.