ECB prezidents cīnās, lai pārliecinātu investorus, ka eiro reģionu nedrīkst sodīt par Grieķijas problēmām

Saistībā ar Grieķijas centieniem ierobežot rekordaugsto deficītu Ž. Klods-Trišē sacījis, ka 16 valstu eirozonas ekonomika ir spēcīga un tās budžeta deficīts šogad, iespējams, būs mazāks nekā ASV un Japānā. Taču viņa izteikumi nav mazinājuši bažas par Spānijas un Portugāles ekonomiku nākotni, kā arī novērsuši eiro vērtības samazināšanos pret ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

«Trišē nepārliecināja mani,» sacījis Skotijas Ignis Asset Management pārstāvis Stjuarts Tomsons, piebilstot: «Kur, viņaprāt, Grieķijas, Spānijas un Portugāles ekonomikas būs pēc trīs gadiem? Viņu taupības pasākumi negatīvi ietekmēs eirozonu kopumā.» Ž. Klods-Trišē, investoriem apšaubot Grieķijas spēju samazināt tās deficītu no 12,7% no iekšzemes kopprodukta līdz ES 3% limitam, arī bijis spiests atvairīt jautājumus par eiro izdzīvošanu. Izplatoties bažām par Spānijas un Portugāles pieaugošo parādu slogu, Ž. Klods-Trišē centīšoties uzsvērt vajadzību pēc fiskālās piesardzības.

ECB saglabāja bāzes procentu likmi rekordzemā 1% līmenī, un bankas vadītājs akcentēja, ka banka nesteigsies paaugstināt aizņemšanās izmaksas, jo ekonomika atgūstas pakāpeniski. Saskaņā ar ECB decembra prognozēm eirozonas ekonomika šogad augs par 0,8%, bet 2011.gadā — par 1,2%. EK aplēses liecina, ka pērn tā saruka par 4%. «Trišē joprojām cenšas pārliecināt tirgus, ka tiem ir jāskatās uz eirozonu kopumā, kas neizskatās tik slikti,» sacījis Londonas UniCredit SpA galvenais ekonomists Marko Annunciata.