Kaut arī par iespēju rīkot Olimpiskās spēles parasti notiek nadzīga plēšanās, arī cerībā uz peļņu, no tās čiks vien var sanākt

Iegūstot tiesības rīkot olimpiādi, pilsētas vadītāji un uzņēmēji satraukumā berzē rokas par gaidāmo iespēju nopelnīt uz sportistu un līdzjutēju rēķina. Taču pieredze rāda, ka nemākulīgas plānošanas gadījumā grandiozais sporta forums nes vienīgi zaudējumus un pēc tā daudzas olimpiskās celtnes tiek pamestas tukšas un neizmantotas. Savukārt iedzīvotājiem lielākoties nākas samierināties ar neērtībām, jo cerības uz pašvaldības radītajām darba vietām ir niecīgas.

Peļņa uz papīra

Lai arī Vankūvera tērējusi prātīgi, saskaņojot būves ar ambīcijām līdz 2020.gadam kļūt par «zaļāko» pilsētu pasaulē, izdevumi ir pamatīgi. Budžets izaudzis līdz 1,6 miljardiem ASV dolāru, neskaitot 580 miljonus infrastruktūras uzlabošanai. Pieaugums lielākoties ir drošības pasākumu dēļ, vēsta aģentūra AFP. Tiek lēsts, ka uz katriem 15 foruma viesiem būs viens policists. Summa ir iespaidīga, tomēr rīcības komiteja apgalvo, ka Vankūveras spēles izdosies sarīkot bez zaudējumiem.

Tas jau vien būtu sasniegums, jo iepriekšējie ziemas olimpiāžu rīkotāji bieži pamatīgi «iebraukuši mīnusos». Lai arī oficiālajā statistikā redzama pārdesmit miljonu peļņa, realitātē tā nereti ir manipulācija ar grāmatvedības datiem. Reizēm oficiālajos datos netiek iekļauti visi infrastruktūras uzlabojumu izdevumi, citreiz valdība spēļu rīkotājiem piešķir papildu līdzekļus, kas ļauj parādīt pasaulei pieklājīgu bilanci. Tā esot noticis Kalgari spēļu laikā 1988.gadā. Nagano olimpiādes rīkotāji vispār sadedzināja grāmatvedības datus, tādēļ neviens īsti nevar pateikt, cik naudas 1998.gada forumā tika iztērēts un nopelnīts.

Kopumā vankūverieši var justies apmuļķoti, jo viņiem sagatavošanās posms dižus labumus nav devis. Price Waterhouse Coopers izplatītajā ziņojumā teikts, ka rīkotāji noalgojuši vien 25 vietējos iedzīvotājus, lai gan pašvaldība solīja, ka būšot 12 tūkstoši jaunu darba vietu.

«Pašvaldība varēja radīt tikpat lielu ekonomisko iespaidu, atverot vidēji lielu ātrās ēdināšanas restorānu,» ironizēja laikraksts Vancouver Sun.

Olimpiešiem aizbraucot, bieži vien nevajadzīgas izrādās grandiozās celtnes. Jau ilgi pirms atklāšanas ceremonijas cilvēki visā pasaulē apjūsmoja par Putna Ligzdu dēvēto Pekinas režģveidīgo stadionu. 423 miljonus dolāru vērtā sacensību vieta ir pasaulē lielākā tērauda konstrukcijas celtne, diemžēl kopš Olimpisko spēļu beigām tai nav pielietojuma.

Ligzda bez putniem

Ķīnieši nav spējuši sarīkot tik apjomīgus pasākumus, lai pienācīgi noslogotu stadionu. Patlaban tajā ierīkots ziemas izpriecu parks un aprīlī, iespējams, notiks rokkoncerts. Pēc tam, iespējams, tā vietā tiks būvēts tirdzniecības centrs un iespaidīgās sporta celtnes ar 91 tūkstoti skatītāju vietu dienas būs skaitītas, ziņo laikraksts New York Times, nodēvējot šo par vienu no skumjākajiem sliktas plānošanas paraugiem.

Arī Atēnās pēc 2004.gada spēlēm daļa sporta kompleksu ir pamesti, bet Sidnejas Olimpiskā stadiona būvniecība sāka atmaksāties tikai pēc četriem gadiem, regulāri rīkojot izpārdotus austrāliešu futbola un regbija mačus.