Veiksmīga ieguldījuma pamatā ir nepieļaut muļķīgas kļūdas

Veicot ieguldījumus akcijās vai izveidojot investīciju portfeli, pavisam reāli ir pieļaut kļūdas. Galvenais, ko iesaka darīt eksperti, lai sāktu un turpinātu veiksmīgi investora karjeru, ir izveidot sabalansētu investīciju portfeli un ievērot disciplīnu, proti, prast piefiksēt zaudējumus, ja izvēlētā nostāja ir bijusi kļūdaina.

Jāizveido sabalansēta stratēģija

«Strādājot ar cilvēkiem, kuri investē savu brīvo naudu, bieži sastopos ar divām ieguldījumu stratēģijām. Tā ir vai nu pārāk konservatīva ieguldījumi ir mērķēti uz naudas saglabāšanu, nevis pelnīšanu -, vai pārāk riskanta - iesācējs ir gatavs investēt visu savu brīvo naudu akciju tirgū,» stāsta SEB bankas Vērtspapīru un brokerpakalpojumu nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska. Par nesabalansētu portfeli jārunā arī, ja tiek ieguldīts vienas valsts, reģiona, uzņēmējdarbības sektora akcijās. «Piemēram, izlemjot iegādāties akcijas, kļūdas tiek pieļautas, pērkot par visu pieejamo naudu viena emitenta vērtspapīrus. Šeit risks, ka akcijas vērtība var krist, tādējādi var tikt palaista garām iespēja lēti papildināt savu portfeli. Protams, «visu olu likšana vienā groziņā» ir zem jebkuras kritikas un literatūrā, presē tiek ļoti bieži pieminēta un kritizēta. Protams, otra galējība ir pārāk daudzu uzņēmumu akciju iegāde, to potenciālā izaugsme nespēs kompensēt komisijas maksu izdevumus,» skaidro HIPO Fondu aktīvu pārvaldnieks Sandis Kapitonovs.

Jāmāk piefiksēt zaudējumus

Kā vienu no pašiem svarīgākajiem faktoriem, lai izvēlētās investīcijas spētu pelnīt, eksperti min disciplīnas ievērošanu. Nedrīkst sekot katrai rekomendācijai, lēkājot no viena viedokļa pie cita. Taču tajā pašā laikā ir jāprot arī fiksēt zaudējumus, ja izvēlētā nostāja ir bijusi kļūdaina.

«Ieslīgšana eiforijā un sajūta, ka «tirgus strādā pēc maniem noteikumiem» rodas pēc tam, kad ir veicies vairākos darījumos pēc kārtas. Parasti tas notiek, kad ir izteikts «buļļu tirgus» un akcijas bez īpašām korekcijām vairākus gadus iet augšā. Investors ieslīgst pozitīvu darījumu eiforijā un nepamana vai nevēlas akceptēt faktu, ka tirgus ir mainījis tendenci un noskaņojumu. Investoram ir žēl piefiksēt mazu peļņu vai nelielus zaudējumus, jo zināmu brīdi atpakaļ bijis labāk. Emocijas ir akciju spekulanta lielākais ienaidnieks, no kura ir jāmāk norobežoties. Akciju tirdzniecība bieži vien mēdz būt vairāk psiholoģiska nekā racionāla, un tas nav un nedrīkst būt pareizi,» atgādina S. Kapitonovs.

Nopērk dārgi, pārdod lēti

Būtiska kļūda, ko dažkārt veic individuālie akciju spekulanti, ir arī tas, ka akcijas tiek nopirktas tad, kad tās ir dārgas, un pārdotas tad, kad tās ir lētas. Tā ir paradoksāla situācija, kuru pārvalda bailes. Investoram, kuram nav akciju pozīcijas, ir vēlme tās nopirkt, taču, kad akcijas ir lētas un, iespējams, pat atrodas tuvu vēsturiskajai minimālajai vērtībai, liekas, ka kompānija var bankrotēt vai akcijas vēl krist. Taču cena mazpamazām pieaug, tad sākt strauji augt, līdz beigu beigās akcijas institucionālie investori uzskata par samērā dārgām un sāk slēgt savas vērtspapīru pozīcijas. Tikai tad individuālais investors, kurš jau sen minētās kompānijas akcijas ir gribējis iegādāties, tās nopērk. Pēc tam seko akcijas vērtības kritums. Individuālais ieguldītājs cer, ka kritums rimsies, taču sen ir sākusies lejupejoša tendence, un, kad akcijas vērtība atkal ir tuvu vēsturiski minimālajai vērtībai, ieguldītājs nespēj izturēt spriedzi un pārdod savas akcijas, tā S. Kapitonovs.

Vēsturiskais ienesīgums nav nekāds garants

Bieži vien liela uzmanība tiek pievērsta akcijām vai fondiem, kuru vēsturiskais sniegums ir bijis ļoti labs. «Šeit vienmēr vajag sev atgādināt, ka nav iespējams iegādāties pagātnes sniegumu. Ir arī jāatceras, ka jūs varat kontrolēt tikai risku un investīciju izmaksas, taču nevarat kontrolēt investīciju atdevi. Ja ieguldījums izskatās aizraujošs, iespējams, tas nenesīs pārāk lielu peļņu. Investoriem patīk straujas izaugsmes kompānijas un lielu peļņu sološi fondi, taču, ja jau par šādām ieguldījumu iespējām tiek runāts pietiekami plaši un par tām zina katrs, kuram nav slinkums ieslēgt datoru, visticamāk, vilciens jau ir aizgājis. Investori, kas cenšas dzenāt karstās akcijas, var krietni apdedzināties,» piebilst LHV analītiķe Zane Tiltānova.