Pasaules attīstītāko valstu cīņa ar 2009. gada finanšu krīzes sekām un mēģinājumi cementēt ekonomiku izaugsmi - galvenā 2010. gada iezīme

Ar nopietnām grūtībām saskārās eirozona, kur uz bankrota robežas nonāca gan Grieķija, gan Īrija, turklāt bažas rada tas, ka eirozonas problēmām vēl joprojām neredz gala. Savukārt otrpus okeānam ASV savas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanas nolūkos lēma sadrukāt kaudzi jaunu ASV dolāru.

Pašu spēkiem nepietiek

Jau pēc janvārī pieejamajiem statistikas datiem bija skaidrs, ka krīze turpina pārņemt Eiropas valstis. Publicētie dati liecināja, ka Īrijas valsts parāda apjoms sasniedza 65% no iekšzemes kopprodukta, bet Grieķija paziņoja par plāniem līdz 2012. gadam samazināt budžeta deficītu no 12,7% līdz 2,8%, kas jau tajā pašā mēnesī reitingu aģentūru Standard&Poor’s mudināja samazināta šīs valsts reitingu. Janvāra beigās sekoja ziņas no Spānijas, kas nolēma veikt taupības pasākumus 50 milj. eiro apmērā, lai līdz 2013. gadam samazinātu tās budžeta deficītu līdz 3%. Daži no taupības pasākumiem izraisīja nemierus iedzīvotāju vidū.

Eirozonas līderi, izvērtējot situāciju reģionā un redzot, ka valsts pati netiks galā, nolēma nomierināt satrauktos tirgus dalībniekus un palīdzēt Grieķijai, kā rezultātā maija sākumā Eiropas līderi un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji vienojās piešķirt 110 mljrd. eiro lielu palīdzību Grieķijai, pretī prasot dramatiskus budžeta tēriņu samazinājumus - algu samazinājumu, nodokļu paaugstināšanu, kā arī citus pasākumus. Iedzīvotāji ar šiem taupības pasākumiem nepavisam nebija apmierināti un jūnijā turpinājās plaši sabiedrības protesti un streiki.

Tomēr eirozonas līderi uzskata, ka ar to nepietiek - jau maijā Eiropas valdības vienojās izveidot pagaidu finanšu stabilitātes nodrošināšanas fondu 750 mljrd. eiro apmērā gadījumam, ja vēl kādai eirozonas valstij būtu nepieciešama finansiālā palīdzība, kas gan tirgu nespēja nomierināt un arī gada otrajā pusē turpinājās spekulācijas par un ap eirozonas parādu krīzi un tās apmēriem. Rezultātā Grieķijas pēdās novembrī gāja arī Īrija, kurai savu problēmu risināšanas nolūkos Eiropas Savienība un SVF piešķīra 85 mljrd. eiro. Turklāt skumīgi ir tas, ka šogad tā arī netika rasta lielāka pārliecība par to, ka rindā pēc starptautisko aizdevēju naudiņas patiešām nestāv arī Portugāle, Spānija vai pat Beļģija. Jautājums par eirozonas stabilitāti joprojām ir aktuāls.

Jāpiebilst, ka uz jau pieminētās eirozonas parādu krīzes fona daudzas Eiropas valdības ziņoja par apjomīgu tēriņu samazināšanu, kas neiztika bez dažāda rakstura un apjoma iedzīvotāju protestiem. Savu darbiņu turpināja veikt starptautiskās reitingu aģentūras, kuras ik pa laikam ziņoja gan par eirozonas perifēro valstu reitingu samazināšanu, gan par plāniem tos apcirpt nākotnē.

ASV drukā dolārus

Ar ekonomikas izaugsmes tempiem apmierināti šogad nebija arī pasaules ekonomikas flagmaņa - ASV - stūrētāji, kuri ar mērķi veicināt patēriņu un mazināt bezdarbu valstī novembra sākumā nolēma sadrukāt papildus 600 mljrd. dolāru (jeb tā saucamā kvantitatīvās mīkstināšanas programma Nr. 2). Minētie ASV pasākumi neiztika bez asas kritikas - sevišķi no attīstības valstu puses, kas satraucās, ka šāda ASV politika izraisīs turpmāku ASV dolāra vērtības kritumu pret to valūtām un grūti kontrolējamas kapitāla plūsmas, kas šo valstu fondu tirgos un izejvielu tirgos varētu veidot jaunus cenu burbuļus, kas savukārt radītu briesmas ekonomikai nākotnē (tiek izteiktas bažas arī par inflācijas spiediena palielināšanos).

Tomēr kopumā recesijas atgriešanos ASV šobrīd prognozē tikai retais (drīzāk nākamgad tiek sagaidīta pat straujāka ASV ekonomijas izaugsme) un nekad nedrīkst par zemu novērtēt ASV Federālo rezervju sistēmas spējas - rodoties vajadzībai, ar svaigi sadrukātiem dolāriem «aizbāzt» akūtas problēmas ASV ekonomikā. Tiesa gan, ar tādām summām kā pēdējos divos gados ekonomika vēl nekad nav tikusi lāpīta, tāpēc arī sekas prognozēt ir grūti, norāda eksperti.

Daudz dabas katastrofu

Tāpat šogad netrūka arī dažādu ģeopolitisko konfliktu un dabas katastrofu. Janvārī Haiti piedzīvoja 200 gados spēcīgāko zemestrīci, kuras rezultātā bojā gāja 230 tūkstoši cilvēku, tikmēr ievainoti un bez pajumtes palika vēl lielāks skaits cilvēku. Palīdzību piedāvāja daudzas pasaules valstis, kā rezultātā aprīļa sākumā ANO konferencē tika nolemts piešķirt 5,3 mljrd. dolāru Haiti atjaunošanai.

Kad pasaule nedaudz no šīs traģēdijas bija atguvusies, aprīļa beigās Meksikas līcī uzsprāga BP naftas platforma. Katastrofas rezultātā sākās lielākā naftas noplūde pasaules vēsturē, kura turpinājās vairāku mēnešu garumā - to pilnībā apturēt izdodas tikai jūlijā. Kopumā tiek radīti vairāk nekā trīs miljardu dolāru zaudējumi, un, kaut arī radītais vides piesārņojums ir samazināts, to nav izdevies likvidēt vēl ilgi pēc noplūdes apturēšanas.

Tāpat aprīlī uz laiku tiek paralizēta Eiropas gaisa satik-
sme, jo notiek Īslandes vulkāna Eijafjallajokula izvirdums, radot vairāku miljardu dolāru zaudējumus. No 15. līdz 21. aprīlim vulkāna pelnu mākoņa dēļ virs Eiropas tika atcelti aptuveni 100 tūkstoši lidojumu, kas skāra apmēram 10 milj. pasažieru.

Jāpiebilst, ka lielu pasaules uzmanību izpelnījās Koreju konflikta saasināšanās novembra beigās, kad Ziemeļkoreja uz sava kaimiņa - Dienvidkorejas teritoriju raidīja vairākus desmitus artilērijas šāviņu. Situācija abu Koreju starpā joprojām paliek pietiekami nopietna, un vairāki analītiķi norāda, ka šobrīd abu valstu plašāka konflikta iespējamība ir augstāka nekā jebkad agrāk (kopš laika, kad 1953. gadā abas valstis pēc Korejas pilsoņu kara noslēdza pamieru). Ziemeļkoreja jau paspējusi brīdināt ar atomkaru. Savukārt Dienvidkorejas prezidents vēl šonedēļ aicinājis uz nācijas solidaritāti un solījis nežēlīgu pretuzbrukumu, ja Ziemeļkoreja vēlreiz atļausies līdzīgu agresiju.

Janvāris ▶ 12. Haiti satricina 7 balles stipra zemestrīce, iet bojā 230 tūkst. cilvēku. ▶ 12. Google draud pamest Ķīnu. ▶ 14. Grieķija paziņo par plāniem līdz 2012. gadam samazināt budžeta deficītu no 12,7% līdz 2,8%. Īrijas valsts parāda apjoms sasniedz 65% no IKP. ▶ 29. Spānija paziņo par taupības pasākumiem 50 milj. EUR apmērā. Februāris ▶ 5. Spānijā nemieri pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 65 līdz 67 gadiem. ▶ 12. Sākas ziemas olimpiskās spēles Kanādā. Marts ▶ 23. Nogrimst Dienvidkorejas flotes kuģis, kā rezultātā bojā iet 46 apkalpes locekļi. Dienvidkoreja vaino Ziemeļkoreju, kura savu vainu noliedz. ▶ 25.Eirozonas līderi lemj, ka vajadzētu veidot finansiālās drošības spilvenu, lai nomierinātu satraukto finanšu tirgu gan Grieķijas, gan eiro stabilitātes sakarā. Aprīlis ▶ 10. Lidmašīnas katastrofā bojā iet Polijas prezidents. ▶ 14. Īslandē notiek vulkāna Eijafjallajokula izvirdums, kā rezultātā uz kādu laiku tiek paralizēta Eiropas gaisa satik-sme. ▶ 20. Meksikas līcī uzsprāgst BP naftas platforma, bojā iet 11 cilvēki. Katastrofas rezultātā sākas lielākā naftas noplūde pasaules vēsturē, kura turpinās vairāku mēnešu garumā. ▶ 22. Eurostat ziņo, ka Grieķijas budžeta deficīts 2009. gadā ir nevis 12,75, bet 13,6%. ▶ 23. Grieķijas premjerministrs prasa palīdzības programmas aktivizāciju Grieķijai. Maijs ▶ 1. Sākas starptautiskā izstāde Worlds Expo 2010 Ķīnas pilsētā Šanhajā, kur Latviju prezentē vēja tunelis. ▶ 2. Grieķijai Eiropas amatpersonas un Starptautiskais Valūtas fonds lemj piešķirt palīdzību 110 miljardu eiro apmērā. Aizdevuma piešķiršana prasa krasus budžeta tēriņu samazinājumus. ▶ 10. Eiropas valdības vienojas izveidot pagaidu finanšu stabilitātes nodrošināšanas fondu 750 miljardu eiro apmērā (ietverta arī SVF nauda). Jūnijs ▶ 1. Beļģija no Spānijas pārņem Eiropas Savienības padomes prezidentūru. ▶ 11. Sākas pasaules futbola čempionāts (tajā uzvar Spānija). ▶ 24. Ķīna paziņo, ka pieļaus ļoti pakāpenisku savas valūtas revalvāciju. Atēnu ielās iziet aptuveni 10 tūkst. cilvēku, protestējot pret taupības pasākumiem. Jūlijs ▶ 13. Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri devuši galējo apstiprinājumu Igaunijas dalībai eirozonā 2011. gada janvārī. ▶ 25. Wikileaks publicē aptuveni 90 tūkst. klasificētus ziņojumus par ASV darbībām Afganistānas karā no 2004. līdz 2010. gadam. Augusts ▶ 5. Krievija lielā sausuma un ugunsgrēku dēļ aizliedz graudu eksportu. ▶ 15. Ķīnas ekonomika kļūst par otru pasaules lielāko ekonomiku (pārspējot Japānu). ▶ 31. ASV prezidents paziņo, ka septiņus gadus ilgusī Irākas «atbrīvošanas» operācija ir beigusies un līdz 2011. gadam valsti pametīs liela daļa ASV kareivju (paliks aptuveni 50 tūkst. kareivju). Septembris ▶ Īrijas valdība sniedz papildu palīdzību savām grūtībās nonākušajām bankām. ▶ Moody’s samazina Spānijas kredītreitingu līdz Aa1. Oktobris ▶ 13. 33 Čīles kalnrači dzīvi ierauga dienas gaismu pēc tam, kad tie 69 dienas bija pavadījuši iesprostoti 700 metrus zem zemes. ▶ 19. Francijā sākas plaši streiki, protestējot pret prezidenta Nikolā Sarkozī plāniem paaugstināt pensionēšanās vecumu. ▶ 23 G20 valstu sanāksmē tiek reformēts Starptautiskais Valūtas fonds, kā rezultātā lielāku ietekmi balsošanā gūst attīstības valstis. Novembris ▶ 3. ASV Federālo rezervju sistēma paziņo par kvantitatīvās mīkstināšanas (dolāru drukāšanas) programmas nr. 2 ieviešanu, kas ekonomikas atveseļošanas nolūkos paredz tajā līdz 2011. gada jūnijam ieplūdināt 600 miljardus ASV dolāru. ▶ 21. Eirozonas valdības piekrīt palīdzēt Īrijai (par aizdevuma summu vēl neviens nezina). ▶ 23. Plašu pasaules uzmanību atkal piesaista abas Korejas. Ziemeļkoreja veic Dienvidkorejas teritorijas apšaudi, rezultātā bojā iet 4 cilvēki. Apvienotās Nācijas šo notikumu nosauc par nopietnāko kopš Korejas kara (kas formāli nav beidzies, jo 1953. gadā tika parakstīts tikai pamiers). ▶ 26. Īrija paziņo par taupības pasākumiem. Tiek plānots līdz 2014. gadam ietaupīt 15 miljardus eiro un samazināt budžeta deficītu zem 3%. ▶ 27. Eirozonas valdību obligāciju ienesīgums sasniedz jaunus rekordus. Īrijas - – 9%, Portugāles – 7%, Spānijas – 5%. Ceļas arī Itālijas un Beļģijas obligāciju ienesīgums. ▶ 28. Wikileaks paziņo, ka tās rīcībā ir vairāk nekā 250 tūkstoši slepenu un arī neklasificētu ASV vēstniecību telegrammu no visas pasaules. ▶ 29. Īrijai tiek apstiprināta palīdzība 85 miljardu eiro vērtībā (no Eiropas Savienības un SVF). Decembris ▶ 2. Eiropas Centrālā banka pērk Portugāles un Īrijas obligācijas. Tiek ziņots, ka arī turpmāk tiks veiktas samērīgas intervences, lai novērstu tirgus trūkumus. ▶ 6. Tiek piedāvāta ideja par kopēju eiroobligāciju izdošanu, to noraida Vācija.