Lēmums ir pieņemts, attiecīgajā ailītē var ievilkt ķeksīti un dzīvot tālāk svētā parliecībā, ka viss ir labākajā kārtībā. Aptuveni tā varētu raksturot valdības apstiprināto jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas jeb tā saucamo nulles deklarācijas likumu. Izlasot kaut vai dažus punktus, kļūst skaidrs, ka nupat apstiprinātais dokuments ir stipri vien bezjēdzīgs. Pirmkārt, ir nolemts, ka mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāaizpilda katram iedzīvotājam, kura gada ienākumi pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, tātād - pašreizējā gadījumā tie ir apaļi 10 tūkstoši latu. Taisnību sakot, no šā aspekta raugoties, ir pat pilnīgi vienalga, cik minimālās algas cilvēks gadā nopelna - piecas, desmit vai divdesmit, jo šādi ienākumi tāpat ir labi redzami un izskaitļojami VID. Savukārt cerēt, ka būs kāds, kurš deklarētu neoficiālos ienākumus, par kuriem nav maksāti nodokļi, būtu gana naivi.

Otrkārt, tiek paredzēts, ka deklarācijas jāaizpilda personām, kurām ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā ir sauszemes, ūdens vai gaisa transportlīdzeklis. Tagad iedomāsimies situāciju, ka Latvijas pilsoņi, kuri ir pietiekami turīgi, lai iegādātos rezidences kaut kur siltākās zemēs, sāks pēkšņi tās uzrādīt, lai dzimtenē visi par šiem īpašumiem būtu informēti. Arī diezgan naivi. Šādu iespēju varētu izmantot, piemēram, rūdīti kukuļņēmēji, kuriem nekādas villas Spānijā nemaz nav, toties ir nepieciešamība nodrošināties ar pasaku nākotnei par to, no kurienes pēkšņi ir dabūtas pietiekami liels naudas summas iekšzemes tēriņiem.

Treškārt, ir noteikts, ka deklarācijas būs jāiesniedz Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un visām fiziskām personām, kurām izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Par pilsoņiem viss skaidrs, par nepilsoņiem arī jautājumu īpaši nav, ņemot vērā, ka mūsu valstī dzīvo pietiekami daudz cilvēku, kuriem vispār nav pilsonības. Pavisam cits stāsts ir par citu valstu iedzīvotājiem, kuri šeit ir un vēl būs saņēmuši uzturēšanās atļaujas, piemēram, iegādājoties pietiekami dārgu nekustamo īpašumu, kā to, starp citu, paredz Latvijas likumdošana. Ļoti maz ticams, ka šādi cilvēki, atbraucot uz Latviju, padzīvot trīs četras nedēļas gadā, aizpildīs deklarāciju, izklāstot visu par savām bankām, naftas atradnēm vai metalurģijas uzņēmumiem Krievijā, Kazahstānā un tamlīdzīgās valstīs. Pieminēšanas vērts, protams, ir arī fakts, ka deklarācijas būs jāaizpilda personām, kurām Latvijā vai ārvalstīs ir neatmaksāti kredīti vai citas parādsaistības, kuru kopējā summa pārsniedz jau minētās 50 minimālās mēnešalgas. Vispirms jau atkal rodas jautājums par to, kurš gan gribēs šeit oficāli reģistrēt savas parādsaistības ārvalstīs. Taču vēl interesantāk būtu zināt, kāda gan jēga deklarēt parādsaistības par īpašumiem, kuri iegādāti, ņemot kredītu, tā sacamajos treknajos gados, bet kuru pašreizējā vērtība ir trīs četras reizes mazāka.

Šādus absurda piemērus vēl varētu turpiņāt uzskaitīt. Taču tagad vismaz ir skaidrs, kāpēc šo likumu mēdz saukt par nulles deklarāciju - tas tiešām ir nulles vērts.